Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centra un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijas pētnieki kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu. Jēdzienu “magnētisms”, šķiet, ir dzirdējis ikviens no mums gan fizikas stundās skolā, gan dzīvē, redzot magnētu pievilkšanos un atgrūšanu. Skaidrs, ka magnētisms ir fiziska parādība, kas vistiešākajā mērā ietekmē mūsu dzīvi – gan tehnoloģijas, kuras izmantojam ikdienā un gan galu galā pat veidu, kā Zeme pasargā mūs no Saules daļiņu ietekmes.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un pat naftas ieguvē. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno iekārtu stāsta LU Lāzeru centra pētnieks fizikas zinātņu doktors Andris Bērziņš.

Magnētiskais lauks uz citām planētām

Uz Marsa vai Venēras kompass nedarbotos, jo tur nav magnētiskā lauka, savukārt, nonākot ar kompasu Zemes polos, ir jāpatur prātā 10 grādu nobīde no tā rādītā virziena. Kurai no Saules sistēmas planētām ir pats spēcīgākais magnētiskais lauks un kāpēc uz Jupitera ziemeļblāzmas ir ikdienišķa parādība, stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks. 

Zemes orbītā palaists mākslīgais pavadonis "Cilvēces zvaigzne"

Daudziem cilvēkiem patīk lūkoties zvaigžņotajās debesīs, taču kopš šī gada arī tiem, kurus zvaigžņu tāles neaizrauj, ir pamatīgs iemesls pavērst skatienu augstu virs savam galvām.

Kompānija “Rocket Lab” nesen ir palaidusi orbītā kādu pavisam neparastu mākslīgo pavadoni – tā dēvēto "Cilvēces zvaigzni" – tas ir no oglekļa kompozītmateriāla veidots daudzskaldnis, kuru klāj 65 gaismu atstarojoši paneļi. Vizuāli tas ir kas līdzīgs disko zāles spoguļbumbai, kas atstaros Saules gaismu. Šis objekts varētu būt viens no spožākajiem Zemes debesīs.

Neparasto objektu kosmosā nogādājusi kompānija “Rocket Lab” un, saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju teikto, cilvēces zvaigzni varēs redzēt neatkarīgi no tā, kurā vietā uz Zemes cilvēks atrodīsies. Galvenā doma šajā visā ir tā, lai ikviens, kas lūkosies debesīs, ieraudzītu “Cilvēces zvaigzni” un spētu palūkoties tālāk Visuma plašumos un mainīt savas domas par savu dzīvi, darbiem un to, kas ir svarīgs cilvēcei. Kā apgalvo “Rocket Lab” vadītājs Pīters Beks: "”Cilvēces zvaigzne” ir veids, kā palūkoties pāri šodienas situācijai, lai kāda tā arī nebūtu, un iegūtu izpratni, ka mēs esam vienoti kā suga un visi kopā esam atbildīgi par izaicinājumiem, kurus jāpārvar."

Kā ziņo portāls Starspace.lv,

mākslīgais pavadonis Zemes orbītā tika nogādāts 2018. gada 21. janvārī ar kompānijas “Rocket Lab” eksperimentālo nesējraķeti, kas veidota no oglekļa kompozītmateriāliem. Raķete startēja no starta platformas, kas atrodas Jaunzēlandē. 17 metrus garā nesējraķete “Electron” orbītā nogādāja arī trīs komerciālos nanosatelītus. "Cilvēces zvaigzne" vienu orbītu ap Zemi veic 90 minūšu laikā.

"Mums jāpieņem nopietni lēmumi visas cilvēces kontekstā, ne atsevišķiem indivīdiem, organizācijām vai pat tautām," teicis Pīters Beks. "Mums jānāk visiem kopā kā vienai sugai, lai atrisinātu patiešām lielas problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas un resursu izsīkšana."

Lai arī "Cilvēces zvaigzne" ir pirmais satelīts ar mērķi aicināt cilvēkus aizdomāties par mūsu kopīgo atbildību un spēju risināt tik globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas un resursu izsīkšana, tā nav pirmā "disko bumba" Zemes orbītā. ASV Jūras spēku izpētes laboratorijas paspārnē tapa trīs satelīti, 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā.

Taču emocionālajam vēstījumam ir arī ēnas puse – plānots, ka "Cilvēces zvaigzni" varēs vērot vien tikai deviņus mēnešus, pēc tam tās orbītas augstums samazināsies līdz visbeidzot satelīts sadegs Zemes atmosfērā. Cerams gan, ka vēstījumam, ko nes šis simboliskais satelīts būs daudz ilgāks mūžs. Jebkurā gadījumā, šāda cilvēces iniciatīva ir cerīgs solis uz priekšu mūsu visu centienos sajusties kā vienotai planētas ekosistēmai tiešā un arī pārnestā nozīmē.

Starp citu, ja ir vēlme palūkoties uz “Cilvēces zvaigzni” savām acīm, tad “Rocket Lab” mājaslapā thehumanitystar.com ir iespējams paskatīties, kad šis satelīts būs redzams jums interesējošā teritorijā. Par Latviju dati nav iepriecinoši - vismaz tuvāko trīs mēnešu laikā mums nav cerību to ieraudzīt.

Vairāk par šo neparasto satelītu varat lasīt portālā starspace.com