Šis gads solās būt astronomijā vēl interesantāks par aizvadīto. Raidījums Zināmais nezināmajā iepazīstina ar svarīgākajiem gaidāmajiem notikumiem astronomijā.

2012. gada 6. augustā bija iemesls svinībām ar Marsa izpēti saistītajiem zinātniekiem – uz Sarkanās planētas sekmīgi nosēdās automātiskā zinātniskās pētniecības stacija “Curiousity” jeb “Ziņkāre”, kas līdz pat šai dienai sūta saistošas ziņas no Marsa. Atklājās gan tas, ka planētas putekļos ir ļoti daudz ūdens, gan, ka Marsa atmosfēra nesatur metānu un uz planētas virsmas ir daudz zemāks radiācijas līmenis, nekā tika domāts līdz šim. Tomēr vienlaikus zinātnieki un arī plašāka sabiedrība bažījās par šīs stacijas nolietojumu. Cik šādas bažas pamatotas, un vai “Curiousity” misijai tuvākajā laikā varētu pienākt gals, skaidro ķīmijas doktors un zinošs astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs, kurš stāsta arī par eksperimentālā kosmosa kuģa “Orion” izmēģinājuma lidojumiem.

Savukārt studijā kopā ar Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētāju Māri Krastiņu un astrofiziķi Kārli Bērziņu saruna par interesantākajām parādībām dienas un nakts debesīs 2015. gadā un to, kādas sensācijas gatavo kosmosa pētnieki.

Kosmiskā zonde beidzot sasniegs Plutonu

Šogad daudz dzirdēsim par tālo un mazo Plutonu – iemesls tam gana pamatots. Jūlijā beidzot tam garām palidos kosmiskā zonde, kura savu tālo ceļu Saules sistēmā sāka pirms deviņiem gadiem. "Jaunais apvārsnis" jeb "New Horizons" ir NASAs lolojums, kas sola ne tikai nebijušā krāšņumā parādīt tālo un mazizpētīto pundurplanētu, bet arī sniegt svarīgu informāciju par aiz tā esošo asteroīdu joslu.

Plutons ir tālu no mums, tas arī riņķo ap Sauli ļoti lēni, tam ir ļoti izstiepta orbīta un tas ir iemesls, kāpēc dažbrīd Plutons atrodas tuvāk Saulei nekā tam blakus esošais Neptūns. Plutons ir ļoti mazs, ne velti tam pat tika atņemts reiz piešķirtais planētas statuss. Plutona diametrs ir 2300 km un lai tas apriņķotu Sauli, ir vajadzīgi 248 Zemes gadi. Saules gaisma līdz Plutonam nonāk apmēram piecās stundās. Plutona vidējais attālums līdz Saulei ir teju seši miljardi kilometru, taču tas mainās un var sasniegt pat vairāk nekā 7septiņus ar pus miljardus kilometru.

Ja mēs dzīvotu uz Plutona, tad debesīs varētu redzēt nevis vienu, bet gan piecus mēnešus, jo Plutonam ir pieci pavadoņi. Lielākais no tiem ir Harons, tā diametrs ir nedaudz mazāks par pusi no paša Plutona diametra, un tas to padara īpašu, – ne katra debesķermeņa pavadonis ir tik liels attiecībā pret paša apmēriem.

Līdz pat 2005. gadam uzskatīja, ka Šārons ir vienīgais Plutona pavadonis, šo ainu sašķobīja Habla kosmiskais teleskops. Ko jaunu uzzināsim pateicoties zondei, kas pietuvosies Plutonam šī gada jūlijā, varam tikai minēt.

Plutonam ir gaiša, sarkanīgi pelēcīga virsa, ko sedz ledus kristāliņi, un to apņem ļoti retināta atmosfēra. Saule pie Plūtona debess izskatās kā spoža zvaigzne un tās starojums tikpat kā nesilda planētas virsu. Plutons saņem apmēram 1600 reižu mazāk Saules gaismas nekā Zeme.

Neviens teleskops vai kosmosa kuģis līdz šim nav ieguvis tik labus Plutona attēlus, lai spriestu par turienes virsmas īpatnībām un atmosfēru. Mīkla zinātniekiem ir arī apstākļi, kādos Plutons ir veidojies.

Un vēl vairāk neskaidrību ir par reģionu, kuram Plutons ir piederīgs, klinšaino un ledus klāto objektu zonu – Kuipera joslu. Iespējams, ka tajā ir vairāk nekā 100 tūkstoši objektu, kuru diametrs pārsniedz 100 kilometrus. Virkne zinātnieku uzskata, ka Kuipera joslas pētīšana ir pat svarīgāka un interesantāka par paša Plutona izzināšanu. Kuipera joslā ir milzums daudz atlieku no laikiem, kad veidojās Saules sistēma un pati Saule. Kosmiskā zonde jūlijā pietuvosies Plutonam deviņu ar pus tūkstošu kilometru attālumā un tālāk dosies uz Kuipera joslu, uzlūkojot turienes objektus arī gana mazā attālumā. Ar septiņu miljardu kilometru tālo Zemi zonde sazināsies, izmantojot divus ar pus metru platu šķīvjveida antenu. Vairāk meklējiet www.starspace.lv