Pagājis jau teju pusgadsimts, kopš cilvēki pabija uz Mēness. Laikā, kad kosmosa izpēte pievērsusies citām galaktikām un to sistēmām, loģisks šķiet jautājums - kāpēc ir radusies vēlme vēlreiz doties uz teju blakus esošo Mēnesi. Izrādās, aizvien vairāk privātu kompāniju raugās uz Mēnesi kā daudzsološu biznesa projektu. Kāda ir bijusi līdzšinējā pavadoņa izpēte un kas padomā "Moon express" misijas veidotājiem, par to raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns.

Zemes iedzīvotāju atbildība pret kosmisko telpu

Cilvēku centieni arvien vairāk apgūt kosmosu liek arī juristiem arvien vairāk domāt par zemes iedzīvotāju atbildību pret kosmisko telpu. Līdz ar raķešu tehnikas un kosmosa tehnoloģiju attīstību pagājušā gadsimta otrajā pusē radās arī tiesības, kas regulē, ja tā var izteikties – gaisā palaisto objektu un cilvēku statusu izplatījumā, un arī nosaka uz Zemes esošo cilvēku atbildību par kosmosa izpēti un apguvi. Kam prasīt kompensāciju, ja mūsu mazdārziņā iekrīt kāda Marsa zonde, vai aizlidojušo kosmosā mēs varam no čiept gabaliņu no planētas vai zvaigznes, cik maksā teritorija uz Mēness. Saruna ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru juristu Māri Lejnieku.

Saturna pavadoņa Titāna jūras attēli

Pirmie Mēness attēli savulaik radīja pamatīgu sensāciju – tā vien liekas, ka mūsdienās, jaudīgo teleskopu izlutināti, esam jau pieraduši pie bildēm, kurās skatāmas kosmosa tāles. Taču daudzo Visuma attēlu klāstā pavisam nesen dažas iemantojušas īpašu slavu - Saturna pavadoņa Titāna jūras atklājušas savu seju. Tās līdzinās Norvēģijas fjordu ieskaitām ainavām, tikai atšķirībā no Zemes fjordiem, kurus piepilda sāļais jūras ūdens, uz Saturna pavadoņa skalojas šķidri ogļūdeņraži. Vietām kanālu dziļums pārsniedz pat vairākus simtus metrus. "Cassini" aparāta novērojumi atklāj, ka uz Titāna ir šauru kanjonu tīkls, kuru platums nepārsniedz kilometru, bet dziļums var sasniegt pat 570 metrus.

Līdzīgi kā Titāna metāna jūras arī sazarotie kanāli radara attēlos izskatās tumši. Tas liek domāt, ka tie varētu būt piepildīti ar šķidrumu, bet pagaidām šo pieņēmumu nav izdevies apstiprināt. Fakts, ka uz Titāna sastopami tik dziļi veidojumi, norāda uz to, ka procesi, kas veidojuši šos kanālus, vai nu darbojušies ļoti ilgu laiku, vai arī šos reģionus erozija skārusi daudz intensīvāk. Pētnieku grupa domā, ka tas varētu būt saistīts ar sauszemes pacelšanos vai jūras līmeņa izmaiņām.