Jau kopš skolas laikiem katrs esam mācījušies, ka dabā ir purvi, upes, ezeri… -  vienā vārdā mitrāji. Mitrājus jau vairāk nekā 40 gadus visā pasaulē sargā īpaša konvencija, un starptautiski aizsargājami mitrāji pasaulē sedz vairāk nekā 200 miljonus hektāru. Kas tie ir un kāpēc mitrājus jāsargā? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par mitrājiem un to aizsardzību ar "DAP LIFE+" projekta koordinatoru Jāni Ķuzi un hidrobiologu Andri Viesturu Urtānu.

Īpaši aizsargājamas mitrāju teritorijas Latvijā

Kā viena no pirmajām aizsargājamajām mitrāju teritorijām Latvijā noteikti jāmin Kaņiera ezers – lielākoties tas atrodas Engures novada Lapmežciema pagastā, taču maza tā daļa meklējama arī Smārdes pagastā.

Kaņiera ezers ir sekls – tā vidējais dziļums ir tikai 0,6 metri, dziļākajā vietā sasniedzot vien tikai 1,80 metrus. Tas ir stipri aizaudzis lagūnas tipa ezers. Tomēr ezerā ir 14 salas, kas ir ļoti svarīgi putniem. Kopumā Kaņiera ezera salas aizņem teju 16 ha lielu platību, tiesa gan piecas no salām ir mākslīgi veidotas ar konkrētu mērķi – veicināt ūdensputnu ligzdošanu ezerā. Un šie centieni tiešām ir vainagojušies panākumiem – ezerā konstatētas 237 putnu sugas. Līdz ar to Kaņieris ir putniem nozīmīga vieta, kas tiek aizsargāta jau no 1964. gada. Kopš 1989. gada tas ir iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā.

Ezera ūdens līmenis 20. gadsimta laikā vairākkārt ir mainījies, pēc Pirmā pasaules kara tas tika mākslīgi pazemināts, 40. gadu sākumā atkal pacelts un laikā no 1945. līdz 1965. gadam ezers bija sadalījies vairākās mazās lāmās un ezera paliene pārpurvojās. Ezera gultne ir klāta ar dolomīta šķembām un dūņām. Toties Kaņiera ezera krastos nelielās platībās ir sastopami reti un aizsargājami biotopi – kalcifilie zāļu purvi. Tie ir purvi, kas atrodas uz kaļķaina pamata un tajos aug galvenokārt zālaugi, piemēram, grīšļi. Īpatnējie augšanas apstākļi ir piemēroti arī dažādiem retiem un aizsargājamiem augiem – dižajai aslapei, bezdelīgactiņai u.c. Ezers ir bagāts ar zivīm, īpaši līdakām.

Vēl viena no sešām īpaši sargājamām mitrāju teritorijām Latvijā ir lielais un seklais Engures ezers. Šis piejūras ezers vidēji raugoties ir vēl seklāks – tikai 40 centimetrus, tiesa, tas dziļākajā vietā pārsniedz divus metrus. Ja ezers nav ievērojams ar dziļumu, tad ar platumu gan - pēc virsmas platības Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā. Šis ezers nav tik bagāts ar salām – Engures ezerā to ir tikai deviņas, taču līdzīgi kā Kaņieris, tas ir bagāts zivīm un ligzdojošiem putniem. Tajā ir sastopamas 16 sugu zivis, tajā arī  ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Un tāpēc tikai pašsaprotami, ka vairākās vietās piekrastē tur izveidoti putnu vērošanas torņi.

Par starptautiski nozīmīgu aizsargājamu teritoriju kopš 2002. gada kļuvis arī Papes mitrāju komplekss. Tā ir teju 52 tūkstošus hektāru liela seklo ezeru un pārplūstošo pļavu teritorija, kam ir arī liela nozīme putnu dzīvē. Papes mitrāju komplekss ir iekļauts arī putniem nozīmīgo vietu sarakstā.