Viena no nenozīmīgākajām lappusēm Latvijas vēsturē ir tā, kura veltīta stāstam par 1905. gada revolūciju un tās laikā nodedzinātajām pilīm un muižām. No vienas puses tas ir stāsts par laiku, kad pamazām radās latviešu nacionālā pašapziņa, no otras puses tas ir stāsts par latviešiem neraksturīgu politiskas kustības formu - revolūciju, kuras laikā tika nodedzināja vairākus simtus vācbaltiešu piļu un muižu, kuras šobrīd uzskatām par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Ko savulaik esam zaudējuši šajos notikumos, ko tomēr paglābuši, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar mākslas vēsturnieku Daini Bruģi.

Attēlā: Rīgas apriņķa Akenstakas muižas pils pēc nodedzināšanas 1905.gada novembrī. Īpašnieks - Ernsts fon Blankenhāgens.

Cerība iegūt savu zemi un tikt brīviem no klaušām mudināja zemniekus 1905. gadā uzsākt vācu baronu muižu dedzināšanas. Kuras muižas dedzināja, vai dedzinātāji bija vietējie vai kaimiņu muižas zemnieki un kādas bija sekas šiem notikumiem, stāsta vēsturniece, Latvijas Universitātes Vvēstures institūta pētniece Līga Lapa.