Kādas izskatīsies nākotnes pilsētas un kā tās jāplāno jau šobrīd? Pilsētplānošanas izaicinājumi, šī brīža pasaules aktualitātes, kādi procesi nākotnē ietekmēs pilsētu dzīvi un veidolu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta telpiskais plānotājs konferences „Mad City” organizators Neils Balgalis.

Rīga šajās dienās kļuvusi savās ziņā par pilsētplānotāju meku. Pie mums ir atbraukuši vairāki eksperti, lai dalītos pieredzē, kādas izskatīsies nākotnes pilsētas. 1. un 2. jūnijā Rīgā notiek starptautiska konference „Mad City”. Tas ir neparasta formāta pasākumus,  kurā klausīties, diskutēt un veidot jaunas idejas par pilsētu attīstību. Starptautiski atzīti eksperti no 15 pasaules valstīm (ASV, Kanādas, Japānas, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Beļģijas, Šveices un Somijas) stāstīs un diskutēs par revolucionārām pārmaiņām, kuras sagaida pasaules pilsētas tuvāko 5-10 gadu laikā.

Mašīnas bez šoferiem un lidojoši objekti (droni) pilsētas  ielās – jau 2025.gadā; Publiskais neprāts – sabiedrības līdzdalība vai farss? Vai nākotnē pilsētas pārvaldīs uzņēmumi un iedzīvotāju grupas, bet pašvaldības izzudīs; Pilsēta un marihuāna - Denveras, Kopenhāgenas, Amsterdamas un Montevideo pieredze - par ko tā liecina? Vai globāls fenomens, vilnis, kas tuvojas; Nākotnes plānotājs – kādai nākotnei pilsētām sevi gatavot laikā, kad lēcienveidīgi attīstās tehnoloģijas? Roboti-plānotāji?  Kā izmantot tehnoloģiju iespējas - šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem plānots diskutēt "Mad City" pasākumā. 

Cik lielā mērā tieši droni nākamajās desmitgadēs mainīs to, kas un kā kursēs pilsētu ielās. Par droniem un to lomu pilsētu dzīvē stāsta pasaulē vadošā bezpilota lidaparātu ražotāja DJI izglītības departamenta vadītāju Romeo Duršers no Šveices, kurš arī ir ieradies Rīgā, lai piedalītos konferencē "Mad City".

Ieceres Eiropas transporta sektora modernizēšanai

Eiropas Komisija izstrādājusi plānu, kā fundamentāli modernizēt Eiropas transporta un mobilitātes sektoru. Gan nepieciešamība samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas, gan tas, ka arvien vairāk cilvēku visā Eiropā diendienā pārvar dažādus attālumus pilsētu un starppilsētu līmenī, liek meklēt veidus, kā dažādot transporta plūsmu un padarīt to gan ekonomiski izdevīgu, gan ekoloģiski draudzīgāku. Šobrīd transporta nozare ir atbildīga par teju ceturto daļu no visām emisijām, bet, ja uzlūko sīkāk dažādus transporta līdzekļus, jāteic, ka autotransports veido apmēram 60% visu nozarē radīto izmešu daudzumu.

Lai to mazinātu, Eiropas Komisija iecerējusi mainīt veidu, kā šajā nozarē tiks aprēķināts ceļa un vides nodoklis – autovadītāji turpmāk to maksās nevis balstoties uz laika vienību, piemēram, auto lietošanu gada laikā, bet gan attālumu – proti, nodokli piemēros par nobraukto kilometru skaitu. Te nu ieguvēji noteikti būs elektroauto lietotāji, jo šīs automašīnas emisijas nerada un tām būs jānorēķinās vien par ceļa infrastruktūras izmantošanu un tas nozīmē, ka šo auto lietotājiem būs jāmaksā par 75% mazāks nodoklis. Par to, kā vēl bez nodokļu pārskatīšanas, iecerēts attīstīt videi draudzīgāku transporta nozari, stāsta Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca.