Ne reizi vien jau ir runāts par to, ka mēs dzīvojam tā, it kā mūsu rīcībā būtu trīs planētas. Mēs tērējam daudz resursu, mēs radām daudz atkritumu un mūsu kļūst arvien vairāk… Ekonomisko izaugsmi nereti uzskatām par atrisinājumu visām sabiedrības likstām, taču pastāv viedoklis, ka iekšzemes kopprodukts ne vienmēr var būt sabiedrības labklājības rādītājs un koncentrēšanās uz šādiem rādītājiem nav ilgstpējīgs redzējums. Tā vietā aizvien populārāka kļūst kustība, kuru angliski dēvē par "de-growth" jeb neaugsmi, kur viss tiek mērīts ar vārdu “labāk”. Kas ir šī neizaugsmes paradigma, kādi ir tās galvenie principi un vai pasaule ir gatava šādai alternatīvai, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta un vērtē vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centra pārstāve Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes asociētā profesore Džineta Dimante un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētijumu institūta pētnieks Elgars Felcis.

Rietumu sabiedrības centieni vienmēr būt pirmajam it visā

Rietumu sabiedrībai ir raksturīga tendence – vienmēr būt pirmajam un vienmēr tiekties uz labāko. Kādas sekas var būt perfekcionismam un sekošanai statusam?

„Izaugsme karjerā ir viena no mūsu dzīves jomām, bet, ja pievēršaties tikai tai, citas jomas paliek novārtā un no nemitīgiem centieniem sevi apliecināt tikai karjerā var ciest mūsu ģimenes dzīve vai veselība” saka  psihologs Reinis Upenieks. Viņš skaidro, kādi faktori kas nosaka veselīgu un kas – neveselīgu  izaugsmi.

Pētījums: imigrācija nav saistāma ar noziedzības rādītāju celšanos

Politisko diskusiju redzeslokā imigrāciju saista ar pieaugošu noziedzību, taču kāds jauns pētījums, kura laikā analizēti procesi sabiedrībā pēdējo četrdesmit gadu laikā, norāda - imigrācija nav saistāma ar noziedzības rādītāju celšanos.

Četrdesmit gadu ilgie pētījumi pat liek domāt par pretējo - imigrācija ir saistīta ar atsevišķu noziegumu veidu samazināšanos. ASV Bufalo universitātes pētnieki norāda, ka imigrācija nepalielina uzbrukumu skaitu, zādzības, ielaušanās, laupīšanas un slepkavības notiek retāk vietās, kur imigrācijas līmenis ir augstāks. Līdzšinējie pētījumi par šo tematiku analizēja datus par arestu skaitu saistot ar izdarītajiem noziegumiem un arī tad secinājumi lika domāt, ka ārzemēs dzimušās personas retāk paveic noziegumus, nekā vietējie, Amerikā dzimušie iedzīvotāji.

Jaunākajā ASV augstskolu veiktajā pētījumā autori nepētīja atsevišķus individuālus imigrantu gadījumus, bet gan aplūkoja imigrācijas iezīmes kopumā attiecībā uz noziedzību, vēršot uzmanību uz tādiem raksturlielumam, kā  mazākas ekonomiskās iespējas noteiktās pilētās un apgalvojumam, ka imigranti atņem darbus vietējiem iedzīvotājiem.

Autori aplūkoja 200 lielpilsētu apgabalu piemērus, izmantojot ASV Iedzīvotāju skaitīšanas biroja datus un noziedzības datu ziņojumus no Federālās Izmeklēšanas biroja par 40 gadu ilgu laika posmu no 1970. gada līdz 2010. gadam.

Rezultāti ir pārliecinoši - kā saka paši pētījuma autori,

nevar teikt, ka imigranti nekad nav iesaistīti noziegumu pastrādāšanā, taču jāatzīst, ka  kopienas, kas piedzīvojušas demogrāfiskās pārmaiņas imigrācijas dēļ, nepieredz ievērojamu jebkāda veida noziedzības pieaugumu.

Vienlaikus zinātnieki arī norāda, ka  saistība starp imigrāciju un noziedzību ir sarežģīta un šajā jomā ir nepieciešami vēl plašāki pētījumi. Neraugoties uz to, izskatās, ka Amerikas akadēmiskās aprindas sliecas domāt, ka imigranti kopumā pat rada pozitīvu ietekmi Amerikas sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

Plašāk par pētījumu lasiet interneta vietnē sciencedaily.com.

Šis pētījums ir labs piemērs tam, ka pirms izteiktu kādu apgalvojumu, ir vēlams iegūt faktus, īpaši to attiecinot uz politikas veidotājiem un valstu līderiem, kuri dažkārt, izmantojot politisko retoriku, kas nav balstīta faktos, nonāk pretrunā ar realitāti.