Noslēdzošajā Islandes cikla raidījumā pievēršamies neparastajai islandiešu valodai. Savulaik tajā runāja norvēģu vikingi, tagad nepilni 330 tūkstoši islandiešu. Tā ir valoda, kas tikpat kā nav mainījusies un vēl joprojām mūsdienu islandieši var lasīt senās viduslaiku sāgas. Par ko stāsta šīs sāgas kāda ir islandiešu valoda?

Islandiešu valoda mums šķiet tāla un eksotiska, grūti izrunājami šķiet arī garie islandiešu vārdi. Kāda ir islandiešu valoda un ar ko šī valoda valdzina tos, kas šo valodu apgūst kā svešvalodu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta tulkotājs, valodnieks, Islandes universitātes doktorants Dens Dimiņš.

„Islandieši lielās, ka katrs skolēns var lasīt viņu sāgas, bet īstenībā nav tik viegli,” vērtē Dens Dimiņš. „Sāgas nav tikai proza, tur ir arī dzeja, piemēram, Egila sāgā dzeja ir tik sarežģīta, ka vajadzīgi pieci Ulži Bērziņi, lai kaut ko tādu saprastu. Protams, ka valoda ir mainījusies.”

"Islandiešu valodai ir sena ekspresija," vērtē Dimiņš. Tā ir spēcīga, tur iekodēts kaut kāds spīts, varbūt tas savā ziņā sasaucas ar latviešu valodu un to, ko latviešiem ir nācies izciest un izcīnīt daudzu gadsimtu garumā, lai nonāktu līdz savai valstij un kultūrai."

Ar jēdzienu sāga dažkārt sarunvalodā apzīmējām kādu garu dramatisku notikumu virknējumu, un tālu no īstajām sāgām tas nav. Ko par islandiešu dzīvi pirms 1000 gadiem stāsta teiksmas, kuras nedaudz piepūloties senislandiešu valodā var izlasīt arī mūsdienu islandietis, skaidro tulkotājs apgāda „Un citi” vadītājs Snorre Karkonens-Svensons. Tieši viņš ir bijis iniciators grāmatas „Islandiešu sāga” radīšanai, tajā ir latviešu valodā lasāma sāga par Hravnkelu Freijgodi.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā.