Ziema ir laiks, kad daba, šķiet, ir iemigusi, taču tā nebūt nav - par kustību, aktivitāti un treļļiem dabā parūpējušies putni, kuriem ziemā itin labi noder cilvēka tuvums. Taču ziema ir arī grūts laiks Latvijā palikušajiem putniem – neuzņemot pietiekamu daudzumu barības nākamo dienu zvirbuļveidīgi putniņi ziemas spelgonī var nesagaidīt. Tāpēc ikviens, kam ir iespēja, tiek aicināts barot putnus, darīt to pareizi, regulāri un, protams, priecāties un vērot redzēto barotavās. Nedēļas nogalē tam būs arī veltīts īpašs putnu vērošanas pasākums un par redzēto visi ir aicināti ziņot portālā dabasdati.lv. Par to visu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji Viesturs Ķerus un Agnis Bušs.

Akcija "Ziņo par putniem dārzā" norisināsies no  26. - 28. janvārim. Jāizvēlas laiks un precīzi stundu jāvēro un jāpieraksta, kādi putni redzami dārzā vai pagalmā.

Tas, ko izdosies redzēt savā dārzā jeb vairāk pie putnu barotavas pagalmā ir atkarīgs no tā, kas ielikt barotavā. Ja būs nesālīts speķis, tie vairāk būs dzeņi un zīlītes, ja sēkliņas – zīlītes, arī stērstes, zaļžubītes, svilpji.

Ja grib redzēt daudz un dažādus putnus, vislabāk barotavā likt nesalītu speķi un nesālītas saulespuķu sēklas.

Putni - ekstrēmisti, kuri mīt vistālāk uz ziemeļiem

Iedomājoties Grenlandi, Aļasku, Svalbāru, Arktiku vai Antarktīdu, reti kurš tur iztēlojas putnus. Taču arī skarbajos ziemeļu vējos un sniegos mīt dažādas putnu sugas, kas pielāgojušās šiem apstākļiem. Neganti zīriņi, retā arlekīnpīle un pamatīga gatavošanās ceļam, tādas ir putnu fotogrāfa Agra Krusta atmiņas par redzēto Islandē. Par arktisko putnu fotografēšanu stāsta IT speciālists Agris Krusts, bet viņa vaļasprieka – fotografēšanas – mirkļus var aplūkot mājaslapā Calidris.lv.

Jaunie putni pilsētās

Dzīve pilsētā savvaļas dzīvniekiem ir vienlaikus gan drauds, gan iespēja. Lundas universitātes pētnieki ir pievērsušies šai pretrunīgajai situācijai urbānajā vidē, pētot jaunās un pieaugušās lielās zīlītes Malmē, Zviedrijas dienvidos, salīdzinot viņu izdzīvošanas rādītājus ar lielajām zīlītēm laukos.

Izrādās, ka lielās zīlītes, dzīvojot urbānā vidē, ir pakļautas savdabīgam paradoksam. No vienas puses, šiem putniem sagaidīt briedumu pilsētā ir ievērojami grūtāk, taču, tajā pašā laikā, ja lielās zīlītes izdzīvo pirmajā gadā pilsētā, draudi ievērojami samazinās un izdzīvošanas iespējas kļūst daudz lielākas.

Lundas universitātes bioloģijas pētnieks Pablo Salmons saka, ka visticamāk pieaugušiem putniem pilsētas radītais stress vairs nav būtisks, kā tas  ir jauniem putniem.

Pētījumā zinātniekiem izdevies atrast mehānismu, kas nosaka atšķirības starp pilsētu un lauku putnu izdzīvošanas spējām. Pētnieki sīkāk analizēja hromosomu galos esošās telomēras, kas tiek saistītas ar novecošanas procesiem kā dzīvnieku tā cilvēku organismos. Šajā ziņā shēma ir vienkārša – jo telomeras garākas, jo dzīve ilgāka. Iepriekš veiktos pētījumos ir noskaidrots, ka telomēras saīsinās ik reiz, kad notiek šūnu dalīšanās, kā arī vides ietekmē – stress var paātrināt telomēru saīsināšanās procesu. Attiecībā uz Zviedrijas zīlītēm situācija bija šāda: pirmo gadu pilsētā izdzīvoja tikai jaunie putni ar garām telomērām, kas liek domāt, ka tikai enerģiskākie indivīdi spēja stāties pretī urbānās vides izaicinājumiem. Arī lauku putnu vidū tika novērota saistība starp telomēru garumu un putnu izdzīvošanas rādītājiem, taču pilsētvides putniem saistība bija izteiktāka. Lai arī šis ir pirmais pētījums, kurā uzskatāmi parādīta saistība starp telomēru garumu un izdzīvošanu, zinātniekiem joprojām nav skaidrs, kas tieši pilsētas putniem ar īsākam telomērām liek padoties dzīves grūtību priekšā. Iespējams, pie vainas varētu būt dažādi stresa faktori, kas paātrina telomēru saīsināšanās procesu, piemēram, nekvalitatīvs uzturs, gaisa piesārņojums un tumsas trūkums. Pētnieki uzskata, ka visspēcīgāk izdzīvošanu ietekmē visu šo faktoru kopums. Lai sīkāk izprastu vides ietekmi uz putnu dzīvildzi, zinātnieki tuvākajā nākotnē iecerējuši veikt paplašinātus pētījumus.