Palmu eļļa - šo vārdu salikumu zina teju ik viens. Tas sastopams uz neskaitāmu pārtikas produktu etiķetēm un šobrīd ir viena no visplašāk izmantotākajām augu eļļām pasaulē. No vienas puses - izskan bažas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai un acīmredzama ir vides degradācija, ko rada palmu eļļas ieguve, no otras puses - tas vēl joprojām izmaksu ziņā ir izdevīgākais no savas grupas produktiem un ar darbu nodrošina daudzus iedzīvotājus attīstības valstīs. Kas galu galā ir palmu eļļa, ko tās iegūšana nodara videi un, kā tā tiek izmantota pārtikas ražošanā, par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, vides zinātņu doktors Jānis Brizga un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece, viesdocente Zanda Krūma.

Tauku loma cilvēka organismā

Šķiet vairums no mums zina, ka tā saucamās „labās” eļļas ir olīvu, linsēklu vai riekstu, bet tā „sliktā” – ir palmu eļļa. Kas nosaka eļļas kvalitāti – augi, no kuriem tā iegūta vai iegūšanas process? Kāpēc eļļa mums ir nepieciešama un kuras ir tās vērtīgākās? Par pārtikā lietojamām augu eļļām un tauku lomu cilvēka organismā stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Sporta un uztura katedras docente Laila Meija.

Neveselīgo tauku aizliegums varētu ietekmēt cilvēka veselību

Transtaukskābju apjomu samazināšana uzturā patiešām samazina insulta un infarkta riskus - tā atzīts pētījumā, kas analizēja to Ņujorkas reģionu iedzīvotāju veselību, kuros tika ieviesta transtaukskābju samazināšanas politika sabiedriskajā ēdināšanā. Šis pētījums apstiprina, ka Amerikas plāni ar nākamo gadu aizliegt mākslīgo trans-taukskābju izmantošanu, būs pavisam reāli.

2007. gadā Ņujorka aizliedza lietot transtaukskābes restorānos, kafejnīcās un beķerejās un nu pētījumā konstatēts, ka ar sirdstrieku saistīto hospitalizācijas gadījumu skaits samazinājies par 7,8 %, salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kur šāds aizliegums nebija stājies spēkā.

ASV kopumā sirds slimības ir iemels katram ceturtajam nāves gadījumam. Gadā no sirds slimībām ASV mirst ap 370 tūkstošiem cilvēku. Un kā liecina vairāki pēdējo gadu pētījumi, risku saslimt ar šīm kaitēm palielina transtaukskābju lietošana uzturā. Visbiežāk tās satur tādi produkti, kā cepti ātrās ēdināšanas produkti, krekeri un margarīns.

Jēlas universitātes pētnieki analizēja datus no 11 apgabaliem, kur bija spēkā aizliegums lietot uzturā transtaukskābes un 25 apgabaliem, kas šādus ierobežojumus neievēroja. Ar sirdstrieku saistīti hospitalizācijas gadījumi tika aplūkoti laika posmā no 2002. līdz 2013. gadam. Te gan jāpiebilst, ka pētnieki bija novērojuši, ka noteiktos apgabalos ar sirds slimībām saistīto hospitalizācijas gadījumu skaits samazinājās jau  pirms transtaukskābju aizlieguma, tādējādi nevar noliegt, ka arvien mazāk cilvēku nonāca slimnīcā pateicoties uzlabotajai veselības aprūpes sistēmai un medikamentu pieejamībai. Taču kopš brīža, kad stājies spēkā aizliegums lietot transtaukskābes, uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju  bija par 43 sirdslēkmēm mazāk, nekā iepriekšējā laika posmā.

2015. gadā ASV atzina, ka tā saucamās daļēji hidrogenētās eļļas nav pilnīgi drošas veselībai un ka līdz 2018. gada jūnijam to lietošana pārtikas rūpniecībā ir jāierobežo. Ja tas patiešām tiks izdarīts un ja tieši transtaukskābes ir bijis iemesls sirds slimību skaita sarukumam, paredzams, ka šis aizliegums visā valstī palīdzēs pasargāt ļoti, ļoti daudzus cilvēkus un mazinās risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām.

Vairāk par pētījumu lasiet www.sciencenews.org.