Ūdens ir Latvijas bagātība. Bet Latvijas virszemes ūdeņi ir tikai neliela daļa no tā, ko slēpj dabas bagātības zemes dzīlēs. Pētnieki, pateicoties datorizētam hidroģeoloģijas rīkam, spēj ielūkoties un noteikt, kur un kā pārvietojas ūdens Latvijas teritorijā, sniedzot unikālu informāciju par pazemes ūdeņu dziļumu, kustību, savstarpējo mijiedarbību. Šī modeļa izmantošana sniedz ne tikai fundamentālas zināšanas par Latvijas ūdens krātuvēm, bet arī praktiski palīdz vides piesārņojuma konstatēšanā vai saimnieciskās darbības izvērtēšanā. Kāds ir Latvijas pazemes ūdeņu tīkls un kā to pēta, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāna vietnieks, RTU Vides modelēšanas centra direktors Aivars Spalviņš un hidroģeologs Oļģerts Aleksāns.

Akas ūdens

Pazemes ūdeņu sniegtos labumus vistiešākā mērā mēs izmantojam iegūstot dzeramo ūdeni. Viens no šādiem ieguves veidiem un, šķiet, vistradicionālākais un senākais, ir akas. Kā tās atrod, izveido un kā varam būt droši, ka akas ūdens patiešām ir dzerams, stāsta Latvijas Lauksaimniecība Universitātes lektors Artūrs Veinbergs.