Cērtot kokus pāri paliek daudz dažādu blakusproduktu, kuriem gudri saimniekojot būtu jāatrod lietderīgs pielietojums. Tā kā Latvijas koģenerācijas staciju darbā kā blakusprodukts ik gadu rodas desmitiem tūkstošiem tonnu pelnu, kas parasti nonāk atkritumu izgāztuvēs, taču varētu nonākt atpakaļ mežā kā saistviela meža ceļu būvniecībā. Ar šādu ideju klajā nākuši Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki. Jau vairākkārtīgi raidījumos esam runājuši par aprites ekonomiku - pieeju, kas paredz blakusproduktu izmantošanu citu produktu radīšanā un, lūk, arī spilgts piemērs, kā to varētu darīt mežistrādē. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kādas iespējas piedāvā šķeldas pelni un vai tos varētu izmantot arī citu ceļu būvniecībā. Stāsta pētījuma autori - Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs un šīs pašas katedras docents un vadošais pētnieks Andris Paeglītis.

Koksne neparastos produktos

Koksne nav tikai kurināmais vai materiāls, no kura veidot koka mēbeles. Tā sevī slēpj arī citas sastāvdaļas, kuru tālāka izmantošana koksnes pievienoto vērtību palielina vēl vairāk. Par to, kas vēl vērtīgs ir koksnē, kā to izmantot un par to, ka celuloze nav tikai izejviela papīra ražošanai, stāsta Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš un pētnieces Līga Lauberte un Inese Fiļipova.

Augi, kas varētu kalpot kā galda lampas

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts nācis klajā ar patiešām pārsteidzošu atklājumu - augi, kas rada gaismu vairāku stundu garumā.

Ievietojot nanodaļiņas ūdenskreses lapiņās, inženieri ir ieguvuši augu, kas sniedz blāvu gaismu četru stundu garumā. Pētnieku mērķis ir bijis radīt augu, kas darbotos kā galda lampa, kas nav jāieslēdz. Tā rada gaismu pati, izmantojot augā notiekošos vielmaiņas procesus.

Paredzams, ka šādas augu lampas varētu tikt izmantotas ne tikai iekštelpās, bet arī kā ielu apgaismojums. Augu nanobionika ir jauna izpētes joma, ko savā laboratorijā aizsācis Masačūsetsas tehnoloģiju institūta ķīmiskās inženierijas profesors Maikls Strano. Šīs jomas galvenā ideja balstās uz to, ka, ievietojot dažādas nanodaļiņas augos, mainās to īpašības.  Mērķis zinātniekiem ir ar šādiem nano izmainītiem augiem aizvietot elektriskās ierīces. Līdz šim ir jau izdevies radīt augus, kas spēj noteikt apkārtējā vidē sprāgstvielas un ziņot par to klātbūtni, izmantojot viedtālruņos. Tāpat īpaši augi ir izveidoti, lai apkārtējā vidē mērītu sausuma apstākļus. Tad nu apgaismojuma ierīces, ko varētu aizstāt augi, ir tikai pašsaprotams šādu ideju turpinājums. Starp citu, šādi augi varētu palīdzēt ievērojami ietaupīt elektroenerģiju, jo apgaismes iekārtas šobrīd ir atbildīgas par apmēram 20% visas pasaules enerģijas patēriņa.

Paredzēts, ka nākotnē šī tehnoloģija tiks izmantota arī, lai augu lapas apsmidzinātu ar nanodaļiņām, kas panāktu, ka augi var pārvērsties par gaismas avotiem. Un tas vēl nav viss,  pētnieki ir iecerējuši radīt arī mehānismu, kas liks augiem izslēgt savu gaismu – ar īpašu nanodaļiņu palīdzību noteiktas vielas nonāks augu sīkākajās daļiņās un, piemēram, reaģējot uz saules gaismu, liks augam pārstāt spīdēt.

Vairāk par šīm pārsteidzošajām spīdošo augu idejām varat lasīt interneta vietnē sciencedaily.com