Turpinot pirms krietna laika aizsākto raidījuma Zināmais nezināmajā tradīciju iepazīt dažādas pasaules valstis, šoreiz esam nonākuši līdz valstij, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju ir labi zināma. Visticamāk tā pārsteigumus neraisa un arī par eksotisku to nevarētu saukt, drīzāk tieši pretēji – latvieši teju līdz kaulam iepazinuši šo zemi pēc Padomju Savienības sabrukuma. Taču vienlaikus šī valsts sevī slēpj unikālu dabas skaistumu, bagātības un ļoti neparastu kultūru, kuru nevar iepazīt, izmantojot šo zemi tikai kā tranzītvalsti caurbraucot vai ceļā uz tās plašajiem tirgus plačiem. Šīs dienas raidījumu esam veltījuši lielajai kaimiņzemei Polijai.

Pēdējo gadu laikā Polija starptautiskās preses virsrakstos vairāk gozējusies skandālu gaismā – vispirms ar sabiedrības neapmierinātību ar valdību, tieslietu sistēmu, pēc tam skaļi protesti pret abortu aizliegumu un visbeidzot Belovežas gāršas izciršana, kas izpelnījās arī Eiropas Komisijas nosodījumu. Pirms trīsdesmit gadiem Polija latviešu virtuves sarunās izpelnījās citu slavu – kā zeme, kur ir lielisks tirgus, lētas preces un slavenas zupas. Taču, kāda ir tā Polija, kas noslēpta steidzīgu Krakovas tūristu vai Polijas caurbraucēju acīm, kas šajā zemē vēl joprojām spēj pārsteigt kā vietējos, tā vērīgus ciemiņus, stāsta ceļotāja, Pasaules dabas fonda pārstāve Elīna Kolāte un poļu valodas pasniedzējs Janušs Kaminiskis (Janusz Kaminiski).

Paradumi, kas 33 Polijas pilsētas ierindo piesārņotāko sarakstā

Dienvidpolijas pilsēta Rabkazdroja jau no 19. gadsimta ir zināma kā spa pilsēta -  vieta, kur savulaik poļi veda ārstēties savus bērnus. Taču šodien Rabkazdroja ir pilsēta, kas slavena ar tās slikto gaisa kvalitāti - 2017. gada janvārī benzopirēna sastāvs gaisā bija 28 reizes virs normas. Gaisa piesārņojums ir bieds gan vietējiem, gan pilsētas tūrismam, jo ar šādu statistiku spa pilsētas statusu zaudēt varētu itin viegli.

Taču Rabkazdroja nav vienīgā šāda pilsēta Polijā, ik ziemu smogs ir milzīga problēma arī citās pilsētās, kopumā - 33 no Eiropas piecdesmit pilsētām ar vissliktāko gaisa kvalitāti atrodas Polijā, tā 2016. gadā ziņoja Pasaules Veselības organizācija.

Iemesls šai problēmai vienkāršs – Polijā vēl joprojām kā kurināmais tiek izmantotas akmeņogles un valdība vēl joprojām negrasās atteikties no akmeņogļu izmantošanas. Tā ir liela industrija, kas nodarbina diezgan daudz cilvēku, akmeņogļu sektors rada ap 90 000 darba vietu, turklāt akmeņogļu dedzināšana tiek uzlūkota kā patriotiska alternatīva Krievijas dabasgāzei. Tiesa, ir vairākas pilsētas, kuras mēģina mazināt akmeņogļu negatīvo ietekmi enerģētikā, aicinot cilvēkus aizstāt vecākas krāsnis ar jaunākām. Ttas var nedaudz mazināt izmešu daudzumu, kas nonāk atmosfērā, tomēr akmeņogļu dedzināšana jebkurā gadījumā nebūs savienojama ar tīru un veselīgu pilsētvidi.

Vairāk par šīm akmeņogļu piesārņotajām Polijas pilsētām varat lasīt interneta vietnē economist.com.