"Viena no politiskā humora pozitīvām vērtībām ir līdzdalība. Redzot humora interesantos aspektus, cilvēks aizdomājas, kāpēc nepievienoties partijai, kāpēc neaiziet uz vēlēšanām un nenobalsot," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Tāpat Ozoliņa bilst, ka politiskais humors sniedz arī atslodzi un zināšanas.

"Joki ir sabiedrības veselības indikators, jo relaksētāk mēs varam runāt, jo vairāk varam pasmieties par sabiedrības nopietnajām lietām, tas rāda, ka mūsu sabiedrība ir veselāka," uzskata pētnieks Jurģis Šķilters. Sarunu festivāls "Lampa" apliecina, ka arī Latvijas sabiedrībā ir spēja pasmaidīt par sevi.

"Vajadzība pēc poliskās satīras nav mainījusies, laikam ejot," bilst Ozoliņa. "Politika ir kļuvusi par mūsu sadzīvi, tā ir tepat katru dienu. (..) Mūsu dzīvošana politiskajā vidē ir tas, kas savieno politiku ar humoru un cilvēku, kas humoru patērē."

Par politiku var ne tikai raukt pieri, par to var arīdzan gardi pasmieties. Politiskie notikumi un varoņi nereti kļūst par dažādu joku tematu un ne velti sociālo zinātņu pētnieki pievērsušies politiskā humora pētniecībai. Kāda ir politiskā humora funkcija sabiedrībā un kāpēc par kādu politisku joku smejamies vēderu turēdami, bet citu saprot tikai retais? Kāda ir humora loma politiskajā dienaskārtībā? Kādas ir politiskā humora funkcijas - sabiedrības vienošana, kritizēšana, tēla veidošana politiķiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa un LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas asociētais profesors, kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.

Politiskā satīra dažādos laikos

Karalis, valdnieks, ministrs, kolhoza priekšsēdētājs - gan  par šīm, gan par vēl veselu plejādi citu amatpersonu jau no sengrieķu teātra laikiem ir smiets uz skatuves. Cik daudz dažādos laikmetos lugas autori un aktieri varēja  kariķēt pastāvošo varu un kādi ir spilgtākie piemēri Latvijas teātra vēsturē, kad teātra ļaudis tiek sodīti par šādām izdarībām, skaidro ar teātra zinātniece Līga Ulberte.

Konservatīvo un liberāļu domāšana atšķiras

Samierināt konservatīvi un liberāli domājošus cilvēkus dažkārt šķiet pilnīgi neiespējami un gan viena, gan otra puse nereti strīdu karstumā pat neiedomājas uzdot jautājumu - kāpēc otrs domā diametrāli pretēji? Izskatās, ka Čikāgas un Nortvesternas universitātes pētnieki atraduši atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka abas puses ne tikai pārstāv pilnīgi atšķirīgus politiskos viedokļus, bet arīdzan ikdienā atšķiras viņu domāšanas un problēmu risināšanas veids.

Veicot eksperimentu, noskaidrots, ka  gan konservatīvi, gan liberāli domājošie vienlīdz labi atrisina problēmas, taču krietni atšķirīgi ir viņu lietotie risinājumu veidi. Liberāļiem pētnieki novērojuši mazāk strukturētu un elastīgāku problēmu risināšanas stilu - salīdzinot ar konservatīvi domājošajiem, liberālo uzskatu piekritēji problēmu risinājuši ar pēkšņu ideju jeb kā pētnieki to dēvēja par „Ahāa momentu” jeb „Eurkas domāšanu” - pēkšņu atskārsmes brīdi. Tādejādi problēma parādās pavisam citādā gaismā un liberāli domājošais ir atvērts risināt šo problēmu ar metodēm, kas ir ārpus ierastajiem rāmjiem. Turpretī konservatīvi domājošie vairāk pieturas pie strukturētas problēmu risināšanas, radošu pieeju atvēlot liberāļiem.

Šis nav pirmais šāda veida pētījums. Jau 2015. gadā ASV priekšvēlēšanu laikā veiktā pētījumā secināts, ka liberāli domājoši cilvēki augstāk vērtē tādas vērtības kā godīgumu, vājāko aizstāvēšanu, vienlīdzību, kamēr konservatīvi cilvēki augstāk vērtē patriotismu, lojalitāti, autoritāšu respektēšanu un morālo tīrību.

Pētījumā piedalījušies 130 Nortvesternas universitātes studenti, kuriem bija jātiek galā ar virkni nestandarta jautājumu un problēmu risināšanu.