Ja runājam par valsts attīstību, tad zinātni nevar aplūkot atrauti no tās - ekonomikas, izglītības un citu nozaru kvalitāti lielā mērā nosaka zinātnes vides kapacitāte un tā kā pēdējo gadu notikumi gan Latvijā, gan pasaulē mainījuši sabiedrības vajadzības, valdība lēmusi izvirzīt jaunus prioritārus zinātnes virzienus turpmākajiem četriem gadiem. 2017. gada nogalē valdībā tika apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni. Šoreiz svarīgākos zinātnes virzienus izvēlēties bija aicināti arī iedzīvotāji. Kāpēc izraudzīti tieši šie virzieni un kāda ir to perspektīva Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks, fizikas doktors, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Guntars Kitenbergs. Ierakstā par sabiedrības iesaisti prioritāro zinātnes jomu izvēlē stāsta sociālpsihologs Ivars Austers.

Prioritārie virzieni zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam

Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai;

Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports;

Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība, vide;

Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai;

Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla;

Sabiedrības veselība;

Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;

Demogrāfija, sports, atvērta, iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja;

Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Skola pēc simts gadiem

Arī izglītība mainās līdzi laikam un ienāk jauni veidi, kā bērniem un jauniešiem iemācīt vajadzīgās zināšanas. Par to, vai nākotnē bērni mācīsies tikai digitāli, vai apgūs tādus pašus mācību priekšmetus kā tagad un vai joprojām pastāvēs klases, vērtē sociālantropologs Roberts Ķīlis un Iespējamās misijas Mācību programmas un Direktoru kluba vadītāja Dina Sarceviča-Kalviška. 

Roberts Ķīlis uzskata, kam mūsdienu vispārējā izglītība ir novecojusi, jo izveidota, kad bija nepieciešams vispārējs darbaspēks. Dina Sarceviča-Kalviška norāda, ka izmaiņas būs, bet arvien būtiska būs skolotāja loma mācīšanās procesā.

Putni piemājas barotavās: zvirbulis

Šajā nedēļas nogalē ikviens aicināts palūkoties savos dārzos un pagalmos un ziņot par putniem, kas manīti viesojamies barotavās. Taču, kādi ir barotavās visbiežāk sastopamie putni un ko tie ēd? Raidījumā iepazīstinām ar dažādām putnu grupām un šodien stāsts par zvirbuli mūsu dārzos un pagalmos. Stāsta ornitologs Viesturs Ķerus.