Došanās kosmosā un tā izpēte tradicionāli saistās ar dažādu valstu nacionālajām interesēm, taču mūsdienās uz kosmosa dzīlēm ar ambicioziem plāniem lūkojas arī dažādas privātas iniciatīvas. Raķetes, satelīti un  kosmosa kuģi, kurus izstrādā nevis valstis, bet gan privāti uzņēmumi. Vairākas privātas organizācijas ir veikušas izmēģinājumus nesējraķetēm, kas varētu kosmosā nogādāt kravu un veiksmīgi atgriezties, tādējādi tās varētu izmantot atkal un atkal. Kāda ir šo ambiciozo uzņēmēju loma kosmosa izpētē, vai viņi ir tikai sapņotāji? Kā izdevušies izmēģinājumi, kāpēc šādas raķetes nepieciešamas un cik aktīvas ir privātās iniciatīvas kosmosa tehnoloģiju attīstīšanā? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta informācijas tehnoloģiju speciālists, astronomijas un kosmosa tehnoloģiju entuziasts Raitis Misa.

Darīgie izrakteņi kosmosa dzīlēs

Derīgo izrakteņu resursi kosmosā ir teju neierobežoti, un jau vairākus gadus izplatījuma pētnieki un arī uzņēmēji lūko, kā šos izrakteņus varētu iegūt, pārstrādāt un izmantot planētas Zeme iedzīvotāju vajadzībām. Ieskatu  tajā, kas vērtīgs atrodas uz citām planētām un kā to varētu iegūt, sniedz informācijas tehnoloģiju speciālists un  astronomijas entuziasts Ints  Ķešāns.

Eksperiments, gatavojoties ceļojumam uz kādu Zemei tuvu asteroīdu

Amerikas kosmosa aģentūra nesen paziņojusi, ka pētījuma nolūkos šaurā telpā ievietos četrus brīvprātīgos un trīsdesmit dienas novēros, kā izolācija un šaurība ietekmē cilvēku uzvedību. Kolīdz eksperimenta dalībnieki būs iekšā telpā, viņi nevarēs kabīni atstāt un atlikušo mēnesi sazināties varēs tikai cits ar citu un NASA misiju kontroles centru. Tātad - nekāda interneta! Pētījuma mērķis ir gatavoties cilvēces tālākiem soļiem kosmosā, tostarp - ceļojumam uz Marsu, kur ekspedīcijas dalībniekiem šaurās telpās, noslēgtībā ar ierobežotām iespējām kontaktēties būs jāpavada visai ilgs laiks. Pētnieki vēlas noskaidrot - kas tad īsti cilvēka uzvedībā var , ja tā var teikt, “noiet greizi” šādos apstākļos.

Šaurā telpa brīvprātīgajiem būs tā saucamā maza izmēra trīs stāvu Zinātnes māja – tajā tiks īstenoti vairāki eksperimenti, brīvprātīgajiem būs šaurībā gan jāaudzē dažādi augi, gan jārūpējas par mazo garneļu audzēm. Ikdiena būs maksimāli pietuvināta tām darba gaitām, ar kurām diendienā sastopas astronauti starptautiskajā kosmosa stacijā – viņiem būs 16 stundu darba diena, šaurajā telpā būs gan jāstrādā, gan jāēd, gan jāatpūšas.

Eksperiments simulēs 715 dienu ilgu ceļojumu uz kādu Zemei tuvu asteroīdu, līdz ar to arī apkalpes uzdevumi tiks veidoti tā, it kā viņi būtu ceļā uz asteroīdu un būtu uz tā nolaidušies. Tāpat arī tiks simulētas situācijas, kādas varētu atgadīties astronautu ceļā atpakaļ uz planētu Zeme.

Līdz ar to eksperimenta dalībnieki būs spiesti arī izmēģināt virtuālo pastaigu ārpus kosmosa kuģa, kuru laikā tiks sīkāk izpētīts asteroīds un ievākti tā paraugi. Izklausās gana eksotiski un jautri, bet NASA būs parūpējusies arī par to, lai eksperimenta laikā misija piedzīvotu arī krīzes brīžus un demonstrētu cilvēku uzvedību šādos apstākļos.