Melnkalni pazīstam kā vienu no Balkānu valstīm, kurai mantojumā palikusi reģiona sarežģītā, karu un cīņu pilnā vēsture, tā ir arī valsts ar neparastu kultūru. Tur veikt lauka pētījumus bija devusies Rīgas Stradiņa universitātes antropologu komanda. Pētnieku uzmanības lokā bija ekonomiskās, politiskās, mobilitātes un pat reproduktīvās tradīcijas. Šis ir viens no nedaudzajiem lauka pētījumiem, ko Latvijas antropologi veikuši ārpus Latvijas. Raidījumā Zināmais nezināmajā par pētījumu stāsta sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Ieva Puzo un RSU doktorantūras studente Diāna Dubrovska.

Ieskatam Klāva Sedlenieka ieraksts blogā.

Balkānu valstu reliģiskiem nemieri un sašķeltība reģionā atstājuši pēdas līdz pat mūsdienām

Pareizticīgie, serbi un grieķi, albāņu un bosniešu musulmaņi, katoļticīgie horvāti – kā vēsturiski ir veidojušās dažādās reliģiskās piederības Balkānu reģionā, stāsta žurnālists, Latvijas Televīzijas raidījuma “Pasaules panorāma” vadītājs Imants Frederiks Ozols.

Arī Slovēnija ar savu katoļu baznīcu pieder pie Balkānu valstīm, norāda Imants Frederiks Ozols un turpina, ka šī reliģiskā daudzveidība, tāpat kā daudzveidīgā etniska piederība Balkānu reģionā ir izveidojusies, pateicoties ģeogrāfiskam reljefam, proti, kalniem – Dināru kalnienei, kas aptver Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, Albānijas un Kosovas teritorijas. Tā veido tādas kā mazas kabatiņas, kur katrā no tām dzīvo lielākas vai mazākas dažādas atšķirīgas etniskās un reliģiskās ļaužu grupas un līdz ar to, ja runā par reliģijām Balkānu reģionā, tad tā ir ļoti neviendabīga ainava. Un skatot uz reliģisko piederību, arī tur katrā konkrētā konfesijā ir novērojama dalīšanās mazākos atzaros.

Kopējā siltumnīcefektu gāzu radītāju paletē tūrisms ieņem augstu pozīciju

Pirmo reizi izdevies izmērīt tūrisma nozares radītās oglekļa pēdas nospiedumu visā tās darbības ķēdē, sākot no  emisijām, ko rada lidojumi, līdz pat izmešiem, kas rodas suvenīru ražošanas un piegādes procesā. Kā jau noprotams, kopējā siltumnīcefektu gāzu radītāju paletē tūrisms ieņem diezgan augstu pozīciju.

Visvairāk emisijas tūrisma sektorā rada Amerikas Savienotās valstis, ievērojamus rādītājus, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedz arī mazās salas, taču tajās negatīvo statistiku vairāk veido tas, ka uz salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu ir ļoti daudz ielidojošo reisu, kā rezultātā rodas nepareizs priekšstats par šo salu iedzīvotāju dzīves un ceļošanas paradumiem.

Sidnejas universitātes zinātnieki secinājuši, ka globālais tūrisma pēdas nospiedums ir piecas reizes lielāks nekā uzskatīts līdz šim un tas aug ātrāk nekā starptautiskā tirdzniecība, turklāt izskatās, ka tūrisma sektors jau ir radījis teju desmito daļu no visām siltumnīcefektu radošo gāzu emisijām.

Pētījums ilga gandrīz pusotru gadu, kura laikā tika analizēts tas, kādu ietekmi uz atmosfēru rada apmēram viens miljards dažādas piegādes ķēdes 189 pasaules valstīs.  ŠĪ pētījuma aktualitāti pastiprina arī tas, ka tūrisms ir nozare, kas attīstās straujāk nekā citi ekonomikas sektori un tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība nākotnes klimata pārmaiņu politikas veidošanā.

Līdz šim līdzīgi pētījumi ir analizējuši tūrisma ietekmi tikai atsevišķos  aspektos, piemēram, pārvietošanās un viesnīcu bizness, taču šajā gadījumā analizēto ietekmes radītāju klāsts ir daudz visaptverošāks.

Bez ASV daudz emisijas tūrisma sektorā rada arī Ķīna, Vācija un Indija, tiesa gan lielākā daļa izmešu  šajās valstīs ir saistāmi ar iekšzemes pārvietošanos vai komandējuma braucieniem, tāpēc ir grūti novilkt robežu starp tūrisma ietekmi un cilvēku mobilitāti. Tikmēr valstīs, kas ir izteikti tūrisma galamērķi, 30 līdz 80 procenti visu nacionālo emisiju rada tieši starptautiskais tūrisma sektors un šo valstu vidū īpaši izceļas Maldīvu salas, Mauritānija, Kipra un Šeišelu salas.

Vairāk par šo pētījumu varat lasīt www.sciencedaily.com.