Plastmasa, kartons, stikls, metāls un komposts - šīs ir kļuvušas par piecām, ja tā var teikt “lietām”, kuras ikdienā patērējam un vieglu roku izmetam, īpaši galvu nelauzot, par to, kur tās tālāk nonāks. Ja kādreiz cilvēces sasniegums bija atkritumu noglabāšana kaut kur tālāk prom no acīm, tad šobrīd savu uzvaras gājienu Rietumu pasaulē pieteikusi atkritumu šķirošana. Atkritumu šķirošanu uzskata par vienu no galvenajiem veidiem, kā ikviens sabiedrības loceklis var sniegt savu artavu vides aizsardzībā. Taču vēl aizvien sabiedrībā valda neskaidrība par atkritumu šķirošanu - kāpēc tas jādara, ko var un ko nevar šķirot un vēlāk pārstrādāt jaunos produktos, ko no tā iegūst vide un kas galu galā ir atkritumu sastāvā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biedrības „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere un Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūta pētniece Velta Tupureina.

Runājot par Latvijai arvien aktuālo jautājumu - PET pudeļu depozīts, Rūta Bendere atklāj, ka igauņu veiksmes stāsta pamatā – viņi iekārtas pudeļu savākšanai ieguva par velti, lai popularizētu šo ideju. Latvijas atkritumu apsaimniekotājiem tās būtu jāpērk par dārgu naudu. Turklāt igauņi savāktās PET pudeles pārstrādāt ved uz Latviju.

"Daudz aktīvāk atkritumu šķirošanas nodrošināšanā vajadzētu piedalīties pašvaldībām. Lai nodrošinātu visās vietās iedzīvotājiem iespēju šķirot atkritumus," komentē Velta Tupureina.

"Atkritumu noglabāšana pat labā poligonā ir lētākā nekā šķirošanas nodrošināšana un vēl katra atkritumu veida pāršķirošana un pārstrāde," bilst Bendere. Tāpēc kompānijas, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, nav ieinteresētas to darīt. Tajā pašā laikā, redzot, ka ir problēmas ar resursiem, arī otrreizējās izejvielas pasaulē ir dārgas, ir lietas, ko noteikti varam šķirot, un būtu jādara. Mūsu uzdevums ir pareizi sašķirot, tālāk jau speciālisti uz automātiskajām līnijām veiks savu darbu.

Atkritumu "otrā dzīve"

Kopš 2015 gada novembra Latvijā saražotie sadzīves atkritumi nonāk nevis kā bija ierasts SIA “Getliņi Eko” atkritumu kalnā, bet uz jaunās šķirošanas rūpnīcas līnijām. Tā vairāk nekā 90 % sadzīves atkritumu piedzīvo savu “otro dzīvi”. Par šķirošanas rūpnīcas SIA "Clean R” darbību Ievai Upītei stāsta tās ražošanas vadītājs Kristaps Balodis.

Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca atrodas Stopiņu novadā. Pie vārtiem rindā stāv vairāki kravas auto, kas gaida iebraukšanu teritorijā. Tālumā redzami lidojoši putni, kas aplido SIA "Getliņi Eko" atkritumu kalnu. Tajā agrāk nonāca gandrīz puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem, taču kopš pagājušā gada novembra to ceļš ved nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām.

Zinātnieki radījuši termoelektrisku materiālu

Zinātnieki ir radījuši jaunu materiālu, kas enerģijā spēj pārvērst karstumu, ko rada automašīnas izpūtējs vai rūpnīcas skurstenis.

Tā saucamie termoelektriskie materiāli rada četras reizes vairāk enerģijas, nekā citi līdzīgi materiāli un zinātnieku komanda no Hjūstonas universitātes uzskata, ka viņu izgudrotā tehnoloģija varētu sniegt papildu enerģiju gan transportlīdzekļiem, gan ražotnēm. Tādējādi tiktu samazināti gan fosilā kurināmā apjomi, gan CO2 izmešu daudzums, jo dažādas ierīces darbosies patērējot sevis radītās atkritumuvielas.

Jaunais materiāls ir veidots no niobija, dzelzs, antimona un titāna un tas iegūts pateicoties tā saucamajai karstās presēšanas tehnoloģijai - izmantojot hidraulisko presi, materiālam tiek pievadīta augsta temperatūra un spiediens.

Hjūstonas universitātes pētnieki atklāja, ka brīdī, kad jauno materiālu pakļauj vairāk nekā 1000 grādu pēc Celsija augstai temperatūrai, tas spēj radīt neierasti augstu jaudas koeficientu. Ja citiem materiāliem tas svārstās no 20 līdz 30 un x jau tad tiek uzskatīts par augstu, šim jaunajam materiālam tas ir - 55.

Termoelektriskie materiāli ražo elektrību, novirzot siltās strāvas plūsmu no siltāka apgabala uz aukstāku, temperatūras starpību pārvēršot spriegumā. Lai arī tehnoloģijas tālākā ieviešanā vēl ir daudz izaicinājumu, jomas speciālisti tik un tā uzskata, ka šis ir liels solis, kas sperts pareizajā virzienā, lai risinātu ar enerģijas resursiem saistītās problēmas. Termoelektriskie materiāli varētu būt risinājums, jo 90 % no pasaulē saražotās elektrības tiek iegūta no karstuma, kur apmēram divas trešdaļas pārvēršas zudumos. Apjaušot, cik liela ir šīs zaudētās enerģijas daļa, eksperti uzskata, ka šī ir daudzsološa niša gan pētījumiem, gan industrijai.