Mazas, ikdienā teju nemanāmas un diezin vai celtas tik lielā godā kā cilvēkam mīļie zīdītāji, skudras ir unikāls dabas dzīvās radības piemērs, ko nedrīkst novērtēt par zemu. To organizēšanās spējas un paradumi ir tik neparasti, ka liek zinātniekiem domāt - vai tikai skudras nevada kāds kopīgs iekšējais saprāts. Par eksotiskajām un pašmāju skudrām un to lomu ekosistēmā raidījumā Zināmais nezināmajā.

Mazas, ikdienā teju nemanāmas - skudras ir unikāls dzīvās radības piemērs, ko nedrīkst novērtēt par zemu. To iekšējā organizēšanās un paradumi ir tik neparasti, ka liek zinātniekiem domāt - vai tikai skudras nevada kāds kopīgs iekšējais saprāts! Par eksotiskām skudrām un to lomu ekosistēmā, vairāk stāstām raidījuma otrajā daļā.

Oregonas štata universitātes pētnieku unikālais atklājums dzintarā - neparasts kukainis

Kukaiņu pasaulē vērojama vislielāka dabas daudzveidība. Zinātiekiem ir zināmas vairāk nekā miljons kukaiņu sugas, un tās veido vairāk nekā pusi no visiem dzīvajiem organismiem uz zemeslodes. Taču kukaiņu daudzveidība ir pastāvējusi arī miljoniem gadu senā pagātnē, un par to liecina kāds unikāls atklājums.

Oregonas štata universitātes pētnieki ir atraduši dzintara gabalus, kuros redzami divsimt miljonus gadu veci kukaiņi. Neparasts ir fakts, ka šie kukaiņi nelīdzinās nekam tādam, ko entomologi līdz šim redzējuši uz Zemes .

Kukainis, kurš ieguvis tā latīnisko nosaukumu Aethio-carenus bur-manicus vairāk atgādina zinātniskās fantastiskas radīto tēlu par citplanētieti nevis kukaini. Tam ir trīsstūra formas liela galva, garš, plakans ķermenis un slaidas kājas. Visneparastākās ir šī kaukaiņa acis, kuras novietotas galvas sānos un ir ļāvušas tam redzēt arī to, kas notiek aiz viņa muguras. Vēl šis kukainis bijis apveltīts ar īpašiem dziedzeriem uz tā kakla, kas, iespējams, ar ķīmisko signālu palīdzību atvairīja savus potenciālos ienaidniekus. Zināms, ka šim kukainim bijušas garas kājas, kas divreiz pārsniegušas viņa plakanā vēdera garumu, Tam nav bijuši spārni, bet toties ļoti lielas un āru vērstas acis. ZInātnieki izteikuši hipotēzi, ka šis kukainis ir bijis visēdājs, kas daudz uzturējies kokos, ēdot ērces, tārpus un sēnes. Pētnieki uzskata, ka pirms apmēram 100 miljoniem gadu šo kukaini varētu būt pārsteigusi pēkšņa izmiršana - par tās cēloņiem gan pagaidām versiju nav. Atbildes uz šo jautājumu iecerēts meklēt tālākos pētījumos, kad arī zinātnieki cer sīkāk izzināt šī neparastā kukaiņa dzīves aizkuslises

Vairāk par to varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com, bet to, kāds izskatās šis neparastais atradums, varat skatīt raidījuma Zināmais nezināmajā Twitter kontā/ face book lapā, bet turpinājumā pievēršamies mums visiem zināmai kukaiņu dzimati - skudrām!

Kad runājam par, cilvēkaprāt, inteliģentiem kukaiņiem, prātā nāk bites, ar kurām cilvēks iemācījies pat sadarboties. Tāpat par kukaiņu unikālajām izdzīvošanas un sadarbības prasmēm sugas ietvaros pārliecināmies, palūkojoties uz skudru pūzni - neparastu un īpašu parādību, kas apliecina - par tās iemītniecēm zinām maz un iespējams, novērtējam tās par zemu. Skudru dzīves aizkulisēm pievērsāmies sižetā par Latvijas skudru sugām, taču pasaulē ir daudz dažādu skudru sugu un par tām vairāk zina stāstīt Māris Liekalns no Rīgas Zooloģiskā dārza.