Pirms dažiem gadiem, šķiet, biežāk lietotais vārdu salikums bija „globālā finanšu krīze”, šobrīd zinātnieki arvien vairāk runā par to, ka piedzīvojam jaunu krīzi – ūdens resursu krīzi. Kamēr ūdeņu aizsardzības programma ASV zaudē nozīmi valsts prezidenta Donalda Trampa nostājas dēļ, bet globusa pretējā pusē manāmas bēgļu straumes no sausuma skartiem apgabaliem, Eiropas vidienē ir valsts Slovēnija, kuras cilvēku tiesības uz dzeramo ūdeni iekļāvusi savas valsts konstitūcijā. Līdzīgi kā dažāda ir valstu pieeja ūdens resursu jautājumu risināšanai, arī paši ūdens resursi daudzviet ļoti atšķirīgi. Vai ūdens resursu krīze jau ir sākusies, ko tā nozīmē dažādos pasaules reģionos dzīvojošajiem un kāpēc brīdī, kad krīze skar mūsu dzīvībai tik nepieciešamu resursu, mēs tomēr par to skaļi nerunājam. Kas īsti notiek ar ūdeni pasaulē un kā tas ietekmē cilvēku dzīvi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro hidrobiologs starptautiskās Baltijas jūras izpētes programmas „Bonuss” zinātniskais vadītājs Andris Andrušaitis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājā Elīna Kolāte.

"Ūdens krīze sākusies jau pirms krietna laika," sarunā atzīst Andris Andrušaitis.

Tāpat Andrušaitis mi, ka ūdens kā resursa dēļ cilvēki pasaulē nav karojuši, piemēri liecina, ka militāras krīzes laikā cilvēki drīzāk sadarbojušies, lai palīdzētu cits citam tikt pie ūdens.

Lielie okeāna iemītnieki – vaļi. Kā to dzīvi ietekmē klimata pārmaiņas

Vaļi ir lielākie zīdītāji. Tie pārsteidz ne tikai ar savu izmēru un izskatu, bet arī uzvedību. Šogad februārī vaļi pievērsa sev uzmanību, kad vairāk nekā 600 vaļu metās Jaunzēlandes krastā. Vietējie eksperti izteica vairākus minējumus par to, kāpēc tas noticis.

Daugavpils Universitātes  pētniece, bioloģijas doktore Digna Pilāte arī min vairākus iemeslus, kāpēc vaļi mēdz mesties krastā un iet bojā – viens no tiem ūdens ziedēšana un dzīvnieki, iespējams, saindējušies, tāpat tā reizēm var būt ķimikāliju klātbūtne ūdenī, vai arī kādas militāristu darbības jūrās un okeānos.

Vaļu tuvākie sauszemes radinieki ir nīlzirgi. Abus vieno ne tikai radniecīgas saiknes, bet arī tas, ka nīlzirgi tāpat kā sešas no 13 vaļu sugām ir apdraudēti.

Problēma, kas saistīta ar vaļu barību, ir to atrašanās vieta. Siltāks ūdens var mazākajiem okeānu iemītniekiem likt migrēt vai arī to populācijas var samazināties. Tas dažām vaļu sugām var likt migrēt vairāk uz ziemeļiem, lai atrastu barību.

Siltāki okeāni vaļiem var radīt ne tikai barības, bet arī virkni citu problēmu. Šobrīd min problēmas saistībā ar migrāciju. Vaļiem ir savi migrācijas ceļi , taču siltāks ūdens var tos mulsināt par to, kad jādodas ceļā. Tāpat ir iespējams, ka siltā ūdens dēļ, vaļi neaudzē pietiekami daudz tauku, kas tos parasti sasilda aukstākos ūdeņos, n tādējādi tie var nebūt gatavi aukstumam, kas savukārt var radīt veselības problēmas.