Kur gan vēl pasaulē var būt videi draudzīgāka saimniekošana un aktīvāka vides aizsardzība, ja ne Eiropas Savienībā, kuras vides likumdošana tiek uzskatīta par visplašāko kāda jebkad pastāvējusi starptautiskā organizācijā. No otras puses, nacionālā valstu politika tepat Eiropā liecina par pretējo - nemaz nav jālūkojas uz attīstības valstu vides problēmām Āfrikā vai Dienvidamerikā, tepat kaimiņos valstu tautsaimniecības plāni saduras ar ne tikai vides aizstāvju interesēm, bet arī elementāru izpratni par to, kā saimniekot ilgtspējīgi. Polijā notiek skaļi protesti par koku izciršanu Belovežas gāršā - vienā no senākajiem līdzenumu mežiem Eiropā, kur sastopami Eiropas lielākie savvaļas dzīvnieki - sumbri. Vienlaikus arī tiek īstenoti plāni iztaisnot Vislas un Oderas upes, lai atvieglotu kravu transportēšanu, lai tās padarītu kuģošanai piemērotas. Par vides problēmām Polijā un Eiropas Savienības pilsoņu iespējām ietekmēt vides politiku nacionālā un Eiropas līmenī saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Diskutē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja un Polijas jautājumu eksperte Elīna Kolāte.

Oficiālā versija: koku ciršana Belovežas gāršā saistīta ar mizgrauzi, tas satraucis mežkopjus. Astoņzobu mizgrauzis Belovežas gāršā pēdējā laikā ir savairojies, un mežsaimnieki uzskata, ka kukaini jāierobežo izcērtot mežu, savukārt sabiedrība un ekologi ir pret. Diemžēl šobrīd Belovežā izcērt arī tās koku sugas, kuras šis kaitēklis neskar.

Savukārt, runājot par ieceri taisnot upes, Elīna Kolāte bilst, ka dabas aizsardzības organizācijas ar zinātniekiem aplēsušas, ka iecere nākotnē nedos cerēto efektu, jo Polijā nebūs tik daudz cilvēku, kas šajā industrijā varētu strādāt. Tāpēc jau noslēgti līgumi ar potenciālajiem ķīniešu viesstrādniekiem.

Iedzīvotāju iespējas ietekmēt nacionāla un Eiropas mēroga vides jautājumu risināšanu

Ja kaimiņš regulāri dedzina atkritumus savā pagalmā, visticamāk ir jārunā ar viņu pašu. Ja pārrunas tomēr nelīdz, ir jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs. Taču, ja runa ir par koku izciršanu Eiropas nozīmes nacionālajā dabas parkā Polijā - Belovežas gāršā – Eiropas pilsoņi vēršas pie galējās instances – Eiropas Komisijas (EK).

EK pārkāpumi vides jomā ir skaitā ziņā otrie aiz jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu. Pagājušajā gadā EK tika ierosinātas 280 lietas saistībā ar vides problēmām. Kādos gadījumos var sūdzēties par pārkāpumiem Eiropas Komisijā un kādi ir šīs institūcijas piedāvātie risinājumi, skaidro Kopenhāgenas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas doktorante un lektore Eiropas Savienības un starptautiskajos vides tiesību jautājumos Žaneta Mikosa.

Norvēģijas centieni samazināt mežu izciršanas apjomus pasaulē

Norvēģijas parlaments nācis klajā ar paziņojumu, ka valdības publiskie iepirkumi turpmāk nedrīkstēs būt saistīti ar mežu izciršanu. Tas padarītu Norvēģiju par pirmo valsti pasaulē, kas tik ievērojamos apmēros ierobežotu mežizstrādi un ar to saistīto produktu un pakalpojumu apriti.

Norvēģija arī līdz šim izpelnījusies pasaules uzmanību ar iesaistīšanos globālos mežu aizsardzības projektos un programmās, kas sargā cilvēktiesības mežus apdzīvojošās kopienās. Norvēģijas Lietusmežu fonds jau vairākus gadus centies panākt izmaiņas valsts likumdošanā, lai beidzot varētu teikt - Norvēģijas publiskajos iepirkumos vairs nedrīkstēs būt produkti un pakalpojumi, kuros meži netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi. Īpaši tas attiecas uz lietusmežu teritorijām, no kurām Norvēģija un citas pasaules valstis iegūst soju, palmu eļļu, koksnes produkciju un liellopu gaļu.

Kādā pētījumā, kas veikts pagājušā 2016. gada nogalē, secināts, ka liellopu gaļas, palmu eļļas, sojas un koksnes produkcijas ražošana septiņās valstīs laikā no 2000. līdz 2011. gadam bija iemesls, kāpēc par 40% samazinājās tropiskās lietusmežu teritorijas. Šīs valstis ir Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Paragvaja, Indonēzija, Malaizija un Papua Jaungvineja. Tāpat šajās valstīs minēto produktu ražošana radīja 44% oglekļa emisiju. Lai arī esam ģeogrāfiski tālu no šīm teritorijām, mēs tik un tā lietojam tur audzētus vai ražotus produktus un tas tikai nozīmē, ka turienes emisijas un lietusmežu izciršana esošā tirgus apstākļos attiecas uz pilnīgi visiem. Norvēģijas Lietusmežu fonds aicina arī citas valstis sekot Norvēģijas piemēram un atteikties no tādām precēm vai pakalpojumiem, kas iegūtas izcērtot lietusmežus.