Cilvēki un dzīvnieki izmanto vienus un tos pašus resursus un dažkārt tas rada saspīlētu strīdu abu pušu starpā. Tad diskusijas sāk virmot starp dažādām sabiedrības grupām. Dabas aizstāvji uzskata, ka dzīvnieku populācijas jāatstāj neskartas un jāļauj dzīvniekiem būt noteicējiem, pretendējot uz dabas labumiem, tikmēr mednieku un lauksaimnieku viedoklis paredz, ka populācijas jākontrolē.
Vilki, ūdri, lūši un lāči - četri plēsēji, kas dzīvo Latvijas teritorijā un kuriem šogad atjaunots šo sugu aizsardzības plāns. Kādas vilku, ūdru, lūšu un lāču populācijas ir Latvijā? Kas šos dzīvniekus visvairāk apdraud vai tieši otrādi - veicina to vairošanos un kā šīs sugas populācijas nosargāt turpmāk, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.
Dzīvnieki privātajos zoodārzos
Dzīvnieks kā statusa prece un nelegālās tirdzniecības avots – diemžēl pasaulē ir privātie zooloģiskie dārzi, kur zvēri tiek turēti šādiem mērķiem.
Zooloģisko dārzu misija jau sen no izklaides vietām ir pārtapusi par vietu, kur cilvēku izglīto un dzīvnieku sugas tiek saglabātas un pavairotas tālākdzīvošanai savvaļā. Vismaz Eiropas dzīvnieku aizsardzības konvencijas to nosaka, bet daudzviet pasaulē ir privātie zoodārzi vai privātās dzīvnieku kolekcijas, kur dažnedažādi vairāk vai mazāk eksotiski kustoņi tiek turēti kā statusa apliecinājums vai arī cilvēku izklaidei un tūristu pievilināšanai, lai tie par naudu varētu nofotografēties kopā ar kādu čūsku vai novārdzinātu tīģeri.
Par gadījumiem, kad tīģeri zoodārzos kalpo kā orgānu prece, kad pūci tur mājā, jo šis putns ir populārs kādā filmā, stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām dzīvnieku un augu sugām nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Dzīvnieki aukstumu izjūt atšķirīgi no cilvēkiem
Kamēr cilvēks ziemā ģērbjas vairākās kārtās vai pavada laiku telpās biežāk nekā parasti, lai pasargātu sevi no sala, dzīvniekiem ziema jāpārcieš vien ar savu kažoku un migās, kuras neapsilda nedz gāzes katli, nedz centrālā apkure. Ne velti šī unikālā spēja pārciest auksto gadalaiku raisījusi zinātniekos interesi jau labu laiku - kā lāči, vāveres, čūskas un citi dzīvnieki spēj aukstumā izdzīvot?
Kāds nesen veikts pētījums atklāj, ka iemesls varētu būt tas, ka dzīvnieki aukstumu neizjūt tā, kā to izjūtam mēs - cilvēki, kuriem daba nav devusi neko vairāk kā plānu ādas kārtiņu un siltuma uzturēšanai nederīgu ķermeņa apmatojumu.
Jēlas universitātes Medicīnas fakultātes neirofizioloģe Elēna Gračeva norāda, ka peles vai cilvēka neironus pakļaujot aukstumam, tie sāk izrādīt milzīgu aktivitāti. Turpretim pakļaujot aukstumam laboratorijas apstākļos tādus hibernējošos dzīvniekus, kā vāveri vai Sīrijas kāmi, centrālās nervu sistēmas reģions, kas atbild par reakcijām uz temperatūras svārstībām viņu smadzenēs, izrāda minimālu aktivitāti.
Tikmēr kādā citā laboratorijas eksperimentā pētnieki ļāva vāverēm, kāmjiem un pelēm izvēlēties, pa kādu virsmu viņi grib labprātāk pārvietoties - siltākā sasniedza 30 grādu atzīmi pēc Celsija, bet otra bija atdzesēta līdz nulle grādiem. Lai arī kāmji un vāveres labprātāk izvēlējās siltāko pārvietošanās virsmu, viņi tomēr izrādīja interesi arī par aukstāko un likās zemās temperatūras netraucēti. Savukārt peles gan izteikti nevēlējās staigāt pa virsmu, kur temperatūra sasniedza nulles grādu atzīmi. Turklāt reiz to sajutušas, peles sāka no aukstās virsmas izvairīties.
Sākotnēji tika izteikti pieņēmumi, ka vāverēm un kāmjiem nervu sistēmā ir mazāk aukstumu uztverošās šūnas, tomēr izrādās, ka tā nav. Visiem piesauktajiem dzīvniekiem šādu šūnu skaits ir apmēram vienāds, atšķiras tikai to spēja reaģēt uz temperatūras izmaiņām. Pētnieki sliecas domāt, ka gan kāmji, gan peles aukstumu sajūt līdzīgi, tikai pelēm tas sagādā lielāku diskomfortu. Aļaskas universitātes Arktikas bioloģijas institūta pārstāvji cer, ka tālāki pētījumi šajā laukā palīdzēs noteikt vai aukstuma regulēšanā liela nozīme ir kādiem noteiktiem gēniem un tas, savukārt, palīdzēs saprast, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri saskaras ar aukstuma izraisītiem nervu sistēmas bojājumiem un kā novērst bojājumus, kas rodas transplantējamos orgānos to uzglabāšanas laikā.
Vairāk par to varat lasīt nacionalgeographic.com.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (16)
- Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2 un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2; (2014.dec.)
- Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2 un dzīvo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2; (2014.dec.)
- Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2 un dzīvo 2278 vilku jeb 33 vilku uz 1000 km2 (2015./2016.g.)
- Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2 un dzīvo 952 vilku jeb 22 vilku uz 1000 km2 (2016./2017.g.)
kamēr Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 un dzīvo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2 un visas runas par "rezervātiem visas Latvijas teritorijā" ,"ekonomikas sabrukumu" un "cilvēku dzīvību apdraudējumu" ir pilnīgs blefs lai saglabātu esošo kārtību. Ne Polijā, Vācijā, nedz arī Minesotā un Viskonsīnā ekonomika nav sabrukusi un cilvēki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemēs gan cilvēku blīvums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā.
Ar ko Latvijas sabiedrība atšķiras no Polijas, Vācijas, Slovākijas , Rumānijas vai Lietuvas sabiedrībām, kur vilkus nemedī vai tikai nedaudz indivīdus nošauj? Latvijā vilku nokosto mājlopu skaits nav drauds nozarei un pārnadži nodara 1000 reižu lielākus postījumus, bet to skaits tiek kāpināts.
http://rspb.royalsocietypublishing.org/co ntent/283/1830/20152939
Blood does not buy goodwill: allowing culling increases poaching of a large carnivore
Turklāt Slovākijā, Polijā un Rumānijā pirms aizliedza lūšu medības arī intensīvi medīja. Aizliedza uzreiz - bez jebkāda 'pārejas perioda'! Līdz ar to J.O. 'neparedzamās sekas' ir klaja demagoģija un dezinformācija. Tā varētu turpināt par katru J.O. komentāru.
Tas ir, tiklīdz izbeidzas Igaunijas jauno lūšu piegādes tā arī nevar vairs limitu izpildīt. Un par sniegu runājot - tacu pateica, ka vairumu lūšu nošaujot dzinējmedībās - tātad neatkarīgi no sniega apstakļiem! Līdz ar to Baumaņa lētie izlēcieni tikai kartējo reizi apliecina, ka viņš ir prasts šļupstošs medību ideologs, kuram patīk izmantot nekorektus paņēmienus (kura pasparnē notika vismaz 400 medību apliecību viltojumi, sarakste ar skandināviem lai saskaņotu 'kopīgu nostāju' vilku un lūšu šaušanas gadījumā EK, fantāzijas par ekonomikas sabrukumu, ja nenotiks lūšu un vilku medības u.ttt.)
- jo PSRS laikos maksāja par lūšu kažokādām
- Lūšu trofejas / izbāzeņi / statuss un prestižs u.tml. - lai gan 2016./2017. gada medību sezonā nošāva 125 lūšus un 279 vilkus, DAP izsniedza CITES sertifikātu tikai 3 lūšu un 4 vilku trofejām. Smieklīgs arguments/i.
- Lūšu gaļa – tas, ka daži vienreiz mūžā apēd lūša gaļu, tāpēc vajag atļaut šaut 30% no populācijas katru gadu. To vajadzētu popularizēt Latvijas sabiedrībai lai lūšu medības kļūtu pieņemamākas.
- Lai ārvalstu mednieki varētu šaut lūšus, kurus viņu zemēs ir aizliegts medīt. Kas tas par slimu argumentu?
Piemēram, ‘‘kādu labumu lūšu esamībā saskatīs tie, kuri lūšus nemedī?!’’ brīnās demokrāts Dr.Jānis Ozoliņš 22.februārī notikušajā projekta publiskajā apspriedē. Ozoliņaprāt cilvēkiem pret slepkavošanu (turklāt viņu dabas resursu) iebildumi var būt tikai tad, ja no tā viņiem ir kāds personīgs vai tiešs labums. Lai gan Vācijā cilvēki tērē miljoniem eiro tikai par iespēju ieraudzīt lūšu klātesamības pazīmes dabā. Savukārt Latvijā mednieki vilkus un lūšus šauj tikai tāpēc, ka mednieku vidē valda primitīvais uzskats - lielie plēsēji ir "konkurenti un kaitēkļi". Mednieki pat nepūlas izņemt CITES sertifikātu, kas apliecina, ka attiecīgais vilks un lūsis ir nomedīts likumīgi: lai gan 2016./2017. gada medību sezonā nošāva 125 lūšus un 279 vilkus, DAP izsniedza CITES sertifikātu tikai 3 lūšu un 4 vilku trofejām.
No 2011./2012. gada medību sezonas līdz 2017.gada aprīlim Latvijā nomedīti: 858 lūši un 1559 vilki; DAP izsniegusi CITES sertifikātus vien 50 lūša un 49 vilka trofejām.
Nesen Valmierā tika sarīkota izstāde, kurā 100 mednieki bija atveduši 215 trofejas, un, lai gan pasākums bija plaši izreklamēts, to apmeklēja vien daži interesenti. Gan medniekiem, gan J.Ozoliņam droši vien ir grūti saprast, ka cilvēkus interesē nevis beigtu dzīvnieku galvaskausi un ādas, bet gan dzīvi lūši un vilki.
https://www.zm.gov.lv/public/ck/file s/Relize_Pieskir_finansejumu_medibu_saimniecib as_attistibas_projektiem_19_01.pdf )
Tas ir vienkārši traģiski :(
Nekur Eiropas Savienībā vilkus nemedī 9 mēnešus (ieskaitot vilku mātes ar mazuļiem vēderā martā) un lūšus 4 mēnešus! Mēs, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, esam barbari!
Trešdaļa no nošautajiem lūšiem un vilkiem ir mazuļi. Tie ir jaunie dzīvnieki līdz gada vecumam, kas ir kopā ar mātēm, jo patstāvīgi vēl medīt neprot. Tos mūsu mednieki izšauj kā kaitēkļus.
Tā ir noziedzība, kas tiek piekopta mūsu mežos ar Eiropā aizsargājamām lielo plēsēju sugām lūšiem un vilkiem!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X