Raidījumā Zināmais nezināmajā  šoreiz sarunas par vēža ārstēšanas iespējām.

Vispirms sižets par unikālo, dzīvu vīrusu saturošo pretvēža medikamentu „Rigvir”, kas ir radīts Latvijā un ieviests medicīniskajā praksē pasaulē. Darbs 40 gadu garumā, kas sākās ar  mazmazītiņa vīrusa  pētījumiem bērnu zarnu traktā, tagad zināms kā pretvēža zāles „Rigvir”,  ko lieto melanomas ārstēšanai.  Par šo profesores Ainas Mucenieces izstrādāto preparātu un tā pielietojumu stāsta Viroterapijas centra imunoloģe Dite Venskus.

Medikamenti, kas spēj ārstēt vēzi, ir bijuši pētnieku uzmanības lokā jau ilgus gadus, bet kā vīrusi var ārstēt vēzi? Studijā kopā ar Starptautiskā Viroterapijas centra vadītāju habilitētu ķīmijas doktoru Kasparu Losānu, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieci bioloģijas doktori Daci Pjanovu un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoru, profesoru Ivaru Kalviņu saruna par tēmu: viroterapija un pētījumi, ko veic ar mērķi atrast efektīvākus un drošākus vīrusus, kas spētu selektīvi iznīcināt ļaundabīgās šūnas.

Ebolas vīrusa apdraud arī  cilvēkpērtiķus

Ebolas vīruss ir prasījis tūkstošiem cilvēku dzīvību, bet tas ir arī iznīcinājis trešo daļu gorillu un šimpanzu populācijas.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, laika posmā no epidēmijas aizsākuma 2013. gada decembrī līdz 2015. gada februārim, Ebolas vīrusa izraisītā vīrusslimība kopumā prasījusi vairāk nekā deviņu tūkstošu cilvēku dzīvību. Taču vēl apjomīgāku krīzi Ebolas vīruss ir radījis dzīvnieku pasaulē. Aprēķini liecina, ka kopš 1990. gada aptuveni trešā daļa pasaulē mītošo gorillu un šimpanzu ir mirušas Ebolas vīrusa dēļ. Ebolas vīruss šobrīd tiek uzskatīts par bīstamāko draudu cilvēkpērtiķu populācijas pastāvēšanai nākotnē. 

Cilvēkpērtiķiem Ebolas vīruss ir vēl bīstamāks nekā cilvēkiem: ja cilvēku vidū letālo gadījumu rādītājs ir aptuveni 71% neārstēšanas gadījumā un apmēram 57% gadījumā, ja slimnieks tiek hospitalizēts, parastajām šimpanzēm Ebolas vīruss ir nāvējošs 77 procentos gadījumu, bet gorillām letālo gadījumu skaits sasniedz pat 95 %.

Ebolas vīruss pērtiķiem, līdzīgi kā cilvēkiem, parasti izpaužas spēcīgu uzliesmojumu veidā. Piemēram, 1995. gadā Gabonas ziemeļu daļā tika fiksēts Ebolas vīrusa uzliesmojums, kas nogalināja vairāk nekā 90% Minkébé Nacionālajā parkā mītošo gorillu. 2002. - 2003. gadā Ebolas uzliesmojuma rezultātā Kongo Demokrātiskajā Republikā bojā gāja aptuveni 5000 Rietumu gorillas. Šis skaitlis iegūst pavisam citas aprises, ja Ebolas izraisīto nāves gadījumu skaitu Kongo Demokrātiskajā Republikā aplūko attiecībā pret kopējo sugas populācijas lielumu. Saskaņā ar Pasaules dabas fonda datiem savvaļā šobrīd mīt aptuveni 100 000 Rietumu gorillu -  tātad matemātika vienkārša - vienā Ebolas uzliesmojumā bojā gāja 5% no kopējās Rietumu gorillu populācijas.

Protams, Ebolas vīruss nav vienīgais faktors, kas apdraud lielo pērtiķu eksistenci. Malu medniecība, nelegālā savvaļas dzīvnieku tirdzniecība, mežu platību samazināšanās un infekciju slimības - tie visi ir iemesli, kādēļ cilvēkpērtiķu nākotne ir pesimistiska. Turklāt zinātnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas un mežu platību samazināšanās veicina dažādu slimību, to skaitā Ebolas vīrusa un citu infekciju, izplatību, kas nozīmē, ka nākotnē problēmas tikai pieaugs.

Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības speciālisti uzsver, ka gadījumā, ja drīzumā netiks uzlabota cilvēkpērtiķu aizsardzības sistēma, tuvākās desmitgades varētu kļūt par pēdējām, kad gorillas vēl varēsim sastapt ārpus zooloģiskajiem dārziem.

Vairāk lasiet www.atklajumi.lv.