Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par zinātnieku mūža veikumu. Vispirms būs Zanes Lāces sižets par unikālu zinātnes un tehnikas vēstures pētnieku Jāni Klētnieku. Senatne, debessjums, zemes dzīles un tās apkārtmēri – tā pāris vārdos var raksturot  ģeodēzijas vēsturnieka Jāņa Klētnieka  profesionālās intereses. Par jaunības sapni aizlidot kosmosā, par līdzībām seno etrusku un seno latviešu kultūrā un par cilvēces pirmsākumiem stāsta astronoms, ģeodēzists un zinātnes vēsturnieks Jānis Klētnieks.

Savukārt studijā kopā ar akadēmiķi, rododendru selekcionāru Rihardu Kondratoviču, akadēmiķi, indoloģijas pētnieku Viktoru Ivbuli un Zinātņu akadēmijas goda doktori, arheoloģi Zigrīdu Apalu saruna par zinātnieka mūžu un misijas apziņu - būt pirmatklājējam.

Gada zinātniskie sasniegumi Latvijā

Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos kvalitātes kritērijus šogad pārliecinoši pārvarējuši divpadsmit sasniegumi, kuri ne tikai ir spoži sasniegumi pētniecībā, bet arī dod ekonomisku labumu un ienes ko jaunu tautsaimniecībā. Viens no teorētiskās jeb fundamentālās zinātnes sasniegumiem ir pirmo reizi demonstrētā elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā “kvantu paātrinātājā”. Par to atbildīgs bija fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Eksperiments tika veikts Leibnica Hanoveres Universitātē, bet teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja LU Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieku grupa.

Vācijas un Latvijas zinātnieku veiktais eksperiments ir ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi, bet arī atnesis pārsteigumu. Eksperimenta datu padziļināta teorētiskā analīze atklājusi, ka pie noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek kopā, it kā tos saturētu  kāds pievilkšanās spēks. Noskaidrot šī spēka izcelsmi un pielietošanas iespējas, ko tas paver, ir turpmāko pētījumu izaicinājums.

Fundamentālās jeb teorētiskās zinātnes jomā atzinību guvuši vēl deviņi citi pašmāju sasniegumi gan fizikā, gan valodniecībā, gan arī mākslas vēsturē. Un nevar aizmirst arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes  sasniegumus izpētot ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnības un izplatību Latvijā.

Savukārt praktiskās pielietojamības zinātnes lauciņā novērtēts darbs pie Latvijā sintezētās aktīvās pretvēža vielas „belinostats”. Belinostata iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.

Vēl vides izpētes lauciņā izstrādātas jaunas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos.

Līdz šim pētījumos par apkārtējās vides un pārtikas produktu piesārņojumu pielietotās metodes analītiskās ķīmijas jomā ir bijušas piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai. Latvijas zinātnieku izstrādātās augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes ļauj vienlaicīgi noteikt vairākus simtus piesārņotāju pat ļoti zemā koncentrācijā. Šo metožu papildus priekšrocība ir iespēja veikt iepriekš nezināmu vielu klātbūtnes novērtēšanu pat vairākus gadus pēc mērījumu veikšanas. Latvijas zinātnieku devums jau ir atzinīgi novērtēts pasaulē.