No 19. līdz 23. septembrim Rīgā norisinās Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) konference, kas veltīta jūras zivju resursiem un kvotām. Vairāki simti zinātnieku iepazīstina ar savu pētījumu rezultātiem par zivju resursiem un jūras ekoloģiju gan Atlantijas okeānā, gan Baltijas jūrā, gan pavisam tālās un eksotiskās vietās. Ko par zivju resursiem, to izpēti, uzskaiti un nākotnes prognozēm saka pašmāju eksperti? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītāju Didzi Ustupu. 

Ja zivis jūrā zvejo par maz, būs lielāka savstarpējā konkurence, ja zivis zvejos pārāk daudz, nebūs lielās mammas un tēti, kas atražo populāciju. Ir jāatrod vidusceļš. Mērķis, lai visi krājumi būtu pēc iespējas tuvāk ilgtspējīgas attīstības līmenim, skaidro Didzis Ustups

Nelegālā nozveja ir samazinājusies pēdējos gados, iepriekš tā bija lielāka, jo zvejniekiem trūka kvotu, lai pilnvērtīgi zvejotu visu gadu.

Komentējot situāciju Baltijas jūrā, Ustups atzīst, ka Latvijas zvejniekiem tradicionāli liela interese par brētliņām, par mūsu eksporta produktu šprotēm dāņiem – par mencām. Jūra visiem viena un izskatot tālākās attīstības iespējas, sākas starpvalstu sarunas, ko vairāk gribam jūrā redzēt. Tradicionāli ir, ja jūrā ir maz brētliņu, ir maz mencu un otrādi. Mencas apēd brētliņas, savukārt brētliņas var apēst mencu ikrus. Kurš kuru? Veidojas zināmas šķēres, abas sugas konkurē savā starpā.

Mikroplastmasas piesārņojums pasaules ūdeņos

Viens no sarunu tematiem šajā konferencē ir arī mikroplastmasas piesārņojums pasaules ūdeņos. Tas ir piesārņojums, ko rada divi cēloņi - tā saucamā lielā plastmasa, kas sadalās saules un viļņu ietekmē ūdenī un līdz ar to pavisam sīkas plastmasas daļiņas nokļūst dažādās vietās okeānā, jūrā un organismos; otrs cēlonis - dažādu kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošās daļiņas, kas tiek cauri notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un nonāk jūras vidē un soli pasoli arī līdz mūsu šķīvjiem. Kāpēc šī problēma ir aktuāla ikvienam, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Endijs Buds no "Sintef" materiālu un ķīmijas institūta Norvēģijā.