Sestdiena, 2025. gada 31. maijs
Vārda diena: Jūsma, Alīda
4. maijs 2021 |
||||||||
LR3 |
Dita Krenberga (flauta), Inga Ozola (čells) un Juris Žvikovs (klavieres) latviešu kinomūzikas koncertā "Tu saki?"Dita Krenberga, Inga Ozola un Juris Žvikovs latviešu kinomūzikas koncertā "Tu saki?"Viesi:Žvikovs Juris, Pianists |
Klausīties | ||||||
28. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamKā likt ērcēm aizmukt un odiem netuvoties, kā pasargāt savu ādu spilgtā saulē - to ar dabiskiem līdzekļiem savas dzīves laikā cenšas apgūt liepājniece un dabiska dzīves veida piekritēja Zane Frickausa. Līdzās vingrošanai, masāžai un citām ikdienas lietām, ar ko nodarbojas Zane, viņa aizrautīgi eksperimentē ar dažādiem augu pasaules produktiem, lai tos radītu sev un citiem. Ar viņu tikās Inga Ozola, |
Klausīties | ||||||
21. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamTuvojās Lielās talkas diena, kas gaidāma šajā sestdienā, taču ir cilvēki kuri talkā nepiedalās, bet vāc citu atstātos atkritumus ikdienā. Tā dara arī Valija Beluza kopā ar savu dzīves biedru, kuri dzīvo Nīcas novadā un jūras tuvumā. Piejūras mežos un taciņās pulcējas atpūtnieki no pilsētām un atkritumus mēdz izmest arī vietējie. Personiskā iniciatīva vainagojusies ar vairākām izliktām zīmēm - nemest atkritumus dabā. Tikmēr atkritumu metēju dabā mazāk nepaliek. Ar Valiju Beluzu sazinājās Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
20. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāLiepājas zivju ostas attīstība |
Klausīties | ||||||
14. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esam. Plēve - tāds ir pirmā skaņdarba nosaukums, kas klausāms pirmajā solo albumā, ko šajā pandēmijas laikā radījis Liepājas mūziķis Roberts Dinters. Viņš ļāvies dažādiem eksperimentiem, arī muzicējot ar plēvi un ģitāras efektu pedāļiem. Albums klausāms digitālā formātā un tam dots nosaukums „Recycling . Par iedvesmas avotu albūmam kalpoja aktrises un dziedātājas Karīnas Tatarinovas piedāvājums sarakstīt mūziku Liepājas teātra radio lugai „Atkritumu stāsti. Par pandēmijas laiku, radošumu un eksperimentiem mūzikā Robertu Dinteru izjautāja Inga Ozola.Mediju apskats. |
Klausīties | ||||||
7. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamPandēmijas laikam nepadodas stāstnieki - arī šogad notiks Kurzemes stāstnieku festivāls „Ziv zup, ko organizē Kuldīgas biedrība „Kūrava un tās vadītāja Ina Celitāne. Viņa jau laicīgi uzrunāja interesentus facebook platformā dalīties ar stāstiem virtuāli. Tos apskatīt virtuālajā pasaulē varēs 24. aprīlī. Inga Ozolas ierakstā tiksimies ar Inu Celitāni un uzzināsim ko vairāk par gaidāmo festivālu. |
Klausīties | ||||||
6. aprīlis 2021 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāLatvijā no 7. aprīļa atsāks strādāt aptuveni 9000 tirdzniecības vietas |
Klausīties | ||||||
31. marts 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLaikā, kad pirmie zaļumi vēl tikai gaida savu brīdi uzplaukt un nonākt uz šķīvja, sēklas turpināt diedzēt dažādas sēklas. Tā dara arī Svēpētas keramikas darbnīcas „Saules lietas saimniece Dita Zagorska un viņas ģimene. Viņa pati no melnās svēpētās keramikas radījusi diedzējamos traukus, kur, piemēram, šodien sadīgušas saulespuķu sēklas. Ka notiek šis process, to devās noskaidrot Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
30. marts 2021 |
||||||||
LR3 |
Latvijas koncertzālēsDita Krenberga (flauta), Inga Ozola (čells) un Juris Žvikovs (klavieres) koncertā "Trioletas. Ziedonis un mūzika" VEF Kultūras pilī, 2018Jūdžina Gūsena, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Roberta Šūmaņa, Jāzepa Vītola, Marģera Zariņa un Raimonda Paula skaņdarbi un Imanta Ziedoņa dzeja |
Klausīties | ||||||
24. marts 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamPrāta rīta rosme - tāds dots nosaukums ik rīta darba dienas notikumam sociālajos tīklos, kur pusseptiņos no rīta cilvēkus uzrunā, uzmundrina un iedvesmo Liepājas puses uzņēmējs un četru bērnu tēvs Andris Lanka. Viņš sarunās iesaista arī citus aktīvus cilvēkus, lai runātu par būtisko, arī par to, kā nepagurt šajā pandēmijas laikā. Šonedēļ sarunu temats saistīts ar finanšu pārvaldību. Ar Andri Lanku sarunājās Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
11. marts 2021 |
||||||||
LR3 |
Latvijas koncertzālēsAstora Pjacollas (1921-1992) mūzika, atzīmējot viņa 100. dzimšanas dienu.LNSO Klavieru trio (Indulis Cintiņš, Dace Zālīte-Zilberte, Mārtiņš Zilberts) 2018, Guna Šnē un Ksenija Sidorova 2013, Saksofonu kvartets N(ex)t 2007, Gidons Krēmers, Andrejs Puškarjovs un Kremerata Baltica 2007, Artūrs Noviks, Sandis Šteinbergs, Raimonds Melderis, Arigo Štrāls, Ainārs Paukšēns un Raivo Ozols "LNSO Vasarnīcā" 2017, Ilona Bagele, Ilze Ozoliņa, Ineta Āboliņa, Svetlana Okuņa, Inga Ozola, Miša Hairuļins un Ivars Kalniņš 2012. |
Klausīties | ||||||
10. marts 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLiepājā jaunu elpu un skanējumu iegūst liepājnieku zelta dziesmas, kas bija īpaši populāras no 2000. -2010. Gadam. Jau tapusi pirmā kaverversija Fēliksa Ķiģela dziesmai „Vējā, stāsta kultūras nama „Wiktorija viens no izveidotājiem un projekta producents Uldis Meļķis. Vienlaikus darbs ierakstu studijā ļauj būt radošiem arī šajā neparastajā pandēmijas laikā Liepājas mūziķiem. Ar Uldi Meļķi sarunājās Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
9. marts 2021 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāLiepājas ostā stabils kravu apgrozījums: attīstās arī šķeldas eksports |
Klausīties | ||||||
3. marts 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamAusti plecu lakati ir īsta krāsu terapija - saka audēja no Talsiem Una Rozentāle un tekstila uzņēmuma Vidū izveidotāja. Ar aušanu viņa aizrāvusies nu jau septiņus gadus. Audējas lakati aizceļojuši uz Japānu, Franciju, Krieviju un citām pasaules valstīm. Lakatus pasūta gan cilvēki, kuri vēlas tikt pie sava tautastērpa, un tie, kuri vienkārši vēlas rotāties ar krāsainu lakatu un baudīt tā siltumu kaut vai apsedzoties. Par Unas Rozentāles aizaušanos un sirds darbu vairāk interesējās Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
24. februāris 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLatvijā sākusies pavasara putnu migrācija - atlidojuši pirmie pavasara vēstneši. Jau vītero pa kādam lauku cīrulim, manītas ķīvītes, zosis un citi putni. Par ieraudzītiem putniem ziņo ne tikai ornitologi vai kaislīgi putnu vērotāji, bet arī citi interesenti. Piemēram, Ints Mednis, kurš strādā Papes dabas parkā īstenojot Pasaules dabas fonda projektus. Viņš sevi par cītīgu putnu vērotāju nesauc, taču, to, kas notiek dabā un pie ezera, pamana un par interesantākajiem novērojumiem ziņo. Ar viņu šorīt sazinājās Inga Ozola. Grāmatu afiša. Ligija Purinaša, Kaspars Strods 'Laikmeta nospiedumi. 20. gadsimta Latgales stāsti". Šī diena vēsturē 1848. gada februārī Francijā uzliesmoja kārtējā revolūcija. Tā gāza no troņa pēdējo Burbonu dinastijas Francijas karali Luiju Filipu I, kura senču dinastijas bija valdījušas Francijā kopš 10. gadsimta. Luijs Filips atteicās no troņa 1848. gada 24. februārī. |
Klausīties | ||||||
10. februāris 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamPandēmijas laikā cilvēki vairāk sākuši lasīt grāmatas un viņiem ir vairāk laika šķirot savas personiskos grāmatu krājumus - to novērojis Grāmatu kolekcionārs un izdevējs no Saldus Valters Dakša. Viņa kolekcijā ir iespaidīgs grāmatu skaits, tāpēc viņš nolēmis veidot savu privāto bibliotēku un grāmatnīcu. Lai grāmatām varētu atrast cienījumu atrašanās vietu, Valters Dakša sociālajos tīklos šobrīd aicina dalīties ar grāmatu plauktiem. Ar grāmatnīcas veidotāju sazinājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Džeina Šteinberga "Lasītāja" . Fantastikas romāns, kura darbība notiek nākotnes Rīgā. Šī diena vēsturē Spiegu apmaiņa starp Padomju bloku un Rietumiem aukstā kara laikā vairakkārt notika uz Glinikes tilta Berlīnes dienvidrietumu malā. Pirmoreiz - 1962. gada 10. februārī. |
Klausīties | ||||||
3. februāris 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamViens no veidiem, kā izmantot otrreiz dažādus audumus, ir uzšūt ko jaunu. Šāda pārliecība motivē arī interjera dizaineri un mākslinieci no Liepājas Edīti Bernatoviču. Auduma somu radīšana ir viņas hobijs un vienlaikus papildus ienākumu avots. Ziemas laikā viņa rada arī somas ar atstarojošiem elementiem. Nekad neizdodas uzšūt pilnīgi vienādas somas, katra no tām ir ar savu vēstījumu. Ar mākslinieci sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Andris Kalnozols. Romāns "Kalendārs mani sauc". Šī diena vēsturē Pārmaiņu vēju piesauca britu prrmjerministrs Harlolds Makmilans, uzstājoties Dienvidāfrikas parlamentā 1960. Gada 3. februārī. Tas nizīmēja, ka Liebritānijas politika turpmāk orientēsies uz Āfrikas dekolonizāciju. |
Klausīties | ||||||
27. janvāris 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamDabas kūkas - tā savu gatavoto augu izcelsmes saldumu pasauli nodēvējusi Kuldīgas novada iedzīvotāja Santa Misiņa. Sabiedrības veselības speciālista profesija šajā brīdī, pārceļoties no dzīves Rīgā uz laukiem, ir vainagojusies ar vegāno kūku gatavošanu. Viņas veidoto dabas kūku biznesa ideja izmantojusi arī pirmsinkubatora uzņēmuma iespējas. Ar Santu Misiņu no Gudenieku pagasta sazinājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Iznākusi igauņu autora Andrusa Kivirehka grāmata 'Zilais ragainais dzīvnieks' . Šī diena vēsturē 1644. gadā notika jūras kauja starp dāņu un zviedru flotēm, kurā ievainojumus guva Dānijas karalis Kristiāns IV. Par spīti ievainojumiem valdnieks palika ierindā, un viņa vīrišķība iedvesmoja dramaturgu Jonannesu Ēvaldu, kurš nākamajā gadsimtā savā lugā „Zvejnieki ietvēra balādisku dziesmu par šo notikumu. Pirmoreiz izskanējusi no Dānijas Karaliskā teātra skatuves 1780. gada 27. janvārī, dziesma kļuva par Dānijas Karaļnama oficiālo himnu. |
Klausīties | ||||||
12. janvāris 2021 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāĒdināšanas uzņēmumi Covid ierobežojumu laikā. Pieredzes stāsti Kurzemē |
Klausīties | ||||||
6. janvāris 2021 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamŠajā pandēmijas laikā cilvēki vairāk sākuši interesēties par dzimtu vēsturēm. To novērojusi Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga, kura atbild uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem. Aizvadītā gada nogalē klajā nāca arī viņas veidotā un pašvaldības finansiāli atbalstītā grāmata „Dzimtu rakstos, kur apkopoti uz Sibīriju izsūtīto dzimtu stāsti. Grāmatai top turpinājums. Ar autori sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša Iznākusi jauna grāmata latviešu literatūras lielprojektā 'Es esmu": Laimas Kotas romāns par Anšlavu Eglīti "Cilvēks ar zilo putnu". Šī diena vēsturē T.s. „Četru brīvību runa, ar kuru Savienoto Valstu prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājās ASV Kongresā 1941. gada 6. janvārī, tiek uzskatīta par vienu no amerikāņu un visas pasaules demokrātiskās domas programatiskiem tekstiem. |
Klausīties | ||||||
30. decembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamBiškopis un kaislīgs dabas fotogrāfs Māris Kreicbergs no Zvārdes puses savā dzīvē vēl gribētu nofotografēt lāci, jo citu Latvijas dzīvnieku foto kolekcija jau ir gana iespaidīga. Viņš ir viens no Latvijas dabas fotogrāfiem, kura veikumu ikviens interesents var apskatīt sociālajos tīklos. Dabas fotografēšana ir dzīvesveids, bet kura nav iedomāja atpūta dabā. Ar fotogrāfu sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Daces Vīgantes jauno (trešo) stāstu krājumu "Bumbulītis". Šī diena vēsturē Par angļu baroka komponista Henrija Persela opera "Didona un Enejs pirmizrādes konkrēto datumu ziņu nav. Secināms vien tas, ka šis spilgtais muzikāli dramatiskais darbs izrādīts augstdzimušo jaunavu internātskolā Londonā 1689. gada decembrī. |
Klausīties | ||||||
29. decembris 2020 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāCīravas pagastā Šmitu ģimene veido "Meža dizaina dārzu" |
Klausīties | ||||||
23. decembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamGada nogalē Luksemburgā skatāma latviešu horeogrāfes un mākslinieces Kristīnes Brīniņas video instalācija "a quiet place (klusa vieta), kas izveidota attālinātā sadarbībā ar Luksemburgas mākslinieci Noru Vāgneri (Nora Wagner). Šis darbs ir radīts projekta Transition Days Luxemburg izstāžu cikla Are We There Yet? ietvaros. Ciklā skatītāji tiek iepazīstināti ar deviņu pasaules mākslinieku veidotiem darbiem par vienojošu tēmu Kā visiem sadzīvot uz vienas planētas? Kristīne Brīniņa par savu video darbu saka tā - Es vēlētos, ka cilvēce uz nenoteiktu laiku apstātos un aizmigtu kā ērkšķrozītes miegā, radot iespēju atjaunoties ķermenim un dabai. Ar mākslinieci par sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša znācis jauns literārs žurnāls "Žoklis". Šī diena vēsturē 1965. gada 22. decembrī uz ekrāniem Savienotajās Valstīs iznāca režisora Deivida Līna filma "Doktors Živago. Kinodarba pamatā ir krievu rakstnieka Borisa Pasternaka tāda paša nosaukuma romāns - monumentāls darbs par Krievijai liktenīgo Pirmā pasaules kara un pilsoņkara laiku, autora dzimtenē aizliegts. |
Klausīties | ||||||
15. decembris 2020 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāLiepājā būves jaunu dzelzsbetona konstrukciju ražotni |
Klausīties | ||||||
2. decembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamTrīs stāvu māju augstumā, tik iespaidīgs ir šī gada galvenā Liepājas ziemassvētku dekorācija - izgaismotais gaismas balons. To radījis zīmola December Design izveidotājs un dizainers Kristaps Štobis, kurš ar lielu iedvesmu un arvien jaunām idejām spēj pārsteigt gan liepājniekus, gan pilsētas viesus. Ar Kristapu Štobi sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Festivāls "Prozas lasījumi 2020", šogad tiešsaistē un arī Latvijas Radio. Šī diena vēsturē "Samsons un Dalila ir izcilākais 19. gs. franču komponista Kamila Sensānsa darbs operas žanrā. Savu pirmizrādi opera tomēr piedzīvoja nevis Francijā, bet gan Vācijā - 1877. gada 2. decembrī to pirmoreiz izrādīja Veimārā. |
Klausīties | ||||||
25. novembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamPandēmijas laikā tapis mākslas darbs, kas citos apstākļos varbūt nebūtu nonācis Liepājas pludmalē. Šobrīd jūras krastā apskatāms mākslinieka Ērika Boža veidotais darbs "Vēja paviljons, kas tapis no veciem logu un durvju rāmjiem, veidojot slīpu objektu, kur patverties no vēja. Tas ir viens no atbalstītajiem projektiem Latvijā, kas īstenots publiskās mākslas programmas "Kopā ietvaros, lai vizuālās mākslas pārstāvjiem ļautu pārvarēt Covid -19 krīzi. Ar autoru sazinājās Inga Ozola. Kultūras afiša Latvijas izcelsmes krieva Artura Jurkeviča un gruzīna Malhaza Džadžanidzes grāmata "Apbedītais vīnogulājs". Par krievijas iebrukumu Gruzijā 1992. gadā. Šī diena vēsturē Jaunajai Latvijas valstij pēc tās nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī bija ārkārtīgi svarīgi gūt starptautisku atzīšanu. Viens no pirmajiem nozīmīgajiem panākumiem šai ziņā bija Vācijas valdības atzīšana de facto, par kuru Vācijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā un Igaunijā paziņoja Latvijas Pagaidu valdības vadītājam Kārlim Ulmanim 1918. gada 25. novembrī. |
Klausīties | ||||||
16. novembris 2020 |
||||||||
LR1 |
LabrītSadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Triumfē filma "Dvēseļu putenis"
|
Klausīties | ||||||
4. novembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLatvijā radīta aplikācija, kas palīdz mājdzīvnieku saimniekiem sazināties ar veterinārārstu. Mobilās lietotnes HEROvet idejas autors ir liepājnieks Egils Šusts, kuram pašam ir suns, savukārt ikdienas darbs saistīts ar modernajām tehnoloģijām un video mārketingu uzņēmumā Sense Media, kas tagad uzsācis sadarbību arī ar kompāniju Google, palīdzot tai veidot digitālo saturu - animācijas un video. Ar liepājnieku par viņa darbu un jaunākajiem izgudrojumiem, sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. LU LFMI grāmatu apgādā iznācis Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi. 1921. gada 4. novembrī Minhenes alus zālē notika kautiņš starp nacistu kaujiniekiem un kreisajiem, pēc kura nacistu kaujiniekus partijā sāka dēvēt par "Triecienvienību - Sturmabteilung, saīsināti - SA. SA kaujinieki brūnajos kreklos bija ļoti noderīgi nacistiem, raujoties pie varas 30. gadu sākumā, taču vēlāk, pēc asiņainas izrēķināšanās ar viņu līderiem, tika atstumti no varas un atdeva savu vietu SS. |
Klausīties | ||||||
21. oktobris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLai pagarinātu aktīvo tūrisma sezonu un šajā pandēmijas laikā iepriecinātu liepājniekus un pilsētas viesus, Liepājā no šodienas līdz 24. oktobrim notiks pasākums Izgaismotā Liepāja. Kopumā pilsētā būs vairāk nekā 20 gaismas objekti, kuru veidošanā iesaistījušies pazīstami gaismu mākslinieki, viņu vidū ir pieredzējušais un divu "Spēlmaņu nakts balvu ieguvējs Liepājas teātra gaismu meistars Mārtiņš Feldmanis, ar viņu sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Laura Vinogradova, garstāsts "Upe". Šī diena vēsturē Par "kamikadze - "dievišķo vēju - Otrā pasaules kara laikā dēvēja japāņu lidotājus nāviniekus. Pirmais kamikadzes uzbrukums sabiedroto kuģim - Austrālijas flotes smagajam kreiserim "Austrālija - notika 1944. gada 21. oktobrī. |
Klausīties | ||||||
14. oktobris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLīdz 30. Janvārim Liepājā galerijā "Romas dārzs būs skatāma Ilmāra Blumberga(1943-2016) darbu izstāde "Blumbergs Liepājā. Tā līdz šim ir plašākā iespēja Liepājas skatītājiem iepazīties ar mākslinieka daiļrades daudzpusību. Izstādi rīko Blumberga fonds un mākslinieka dēls, Ilmārs Blumbergs, kurš uzņēmies atbildību par tēva radīto darbu turpmāku nonākšanu līdz skatītājiem. Ar viņu Liepājā sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša Kristīne Sabaļauskaite. "Pētera imperatore". Šī diena vēsturē Pirms 100 gadiem - 1920. gada 14. oktobrī - Igaunijas pilsētā Tartu tika noslēgts miera līgums starp Somiju un Padomju Krieviju. Tāpat kā agrāk togad noslēgtie Padomju Krievijas līgumi ar Baltijas valstīm, arī šis mierlīgums ar Somiju veidoja boļševiku valsts attiecības ar jaunajām valstīm, kas bija tapušas uz Krievijas impērijas drupām. Diemžēl, Tartu līguma nosacījumi palika spēkā vien pāris desmitgades, līdz Staļina režīms uzsāka agresiju pret savām mazākajām kaimiņvalstīm. |
Klausīties | ||||||
13. oktobris 2020 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāTūrisma pakalpojumu reklamēšanai uzņēmēji arvien vairāk izmanto sociālos tīklus |
Klausīties | ||||||
12. oktobris 2020 |
||||||||
LR1 |
LabrītInčukalna novada domes deputāts Jānis Liepiņš no Kristīgi demokrātiskās savienības saraksta aizvadītajā vasarā, 1. jūlija rītā, vietējā degvielas uzpildes stacijā pamanīja, ka novada pašvaldības skolēnu autobusa šoferis vairākās 20 litru kannās pilda degvielu. Tā kā vairākiem Inčukalna opozīcijas deputātiem jau iepriekš bijušas aizdomas, ka par domes naudu pirktu degvielu pašvaldības vadība izmanto privātām vajadzībām, pēc šī novērojuma deputāts Liepiņš nekavējoties lūdza iesaistīties virkni iestāžu. Taču lietas izmeklēšanas vietā institūcijas «atrakstījās», bet policija pārbaudi veica tikai pēc deputāta sūdzēšanās premjeram. Turklāt arī tad lietai piegāja formāli.Par to visu plašāk - Edgara Kupča ierakstā ** Liepājā atdzimst vēsturiskās ēkas un pilsēta iegūst citas aprises. Pateicoties pašvaldības ieviestajai programmai, kas paredz līdzfinansējumu kultūras vēstures pieminekļu saglabāšanai, pēdējo gadu laikā seno ēku īpašniekiem vēsturiskajā centrā ir iespēja sakārtot savus īpašumus. Līdzfinansējums atkarībā no darba specifikas svārstās no 50 . Līdz ar to pilsētā var pamanīt nevienu vien sakārtotu fasādi, jumtu vai logus ļoti senām ēkām, kas pilsētā saglabājušās pat no 17. gadsimta. Par vēsturiskās apbūves atjaunošanas labajiem piemēriem un ar to saistītām problēmām, vairāk interesējās Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
30. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamKalvenes pagastā iestādīts paprāvs valriekstu dārzs. Ideju īstenojis vietējais pagasta iedzīvotājs Andris Dēlands. Tuvāko gadu laikā viņš cer iegūt jau pirmo valriekstu ražu. Tas būs izmēģinājuma lauks, lai saprastu, kā valriekstu koki iedzīvosies Kalvenes paugurainajā ainavā. Uz valriekstu lauku Kalnevē devās Inga Ozola. Kultūras afiša Ņujorkas "Elles ķēka" dzejniecei Ritai Gālei 95. Iznākusi viņas dzīvi un darbus apkopojoša grāmata "Saule pusdienā". Šī diena vēsturē 1938. gada 30. septembrī pasauli pārlidoja ziņa, ka Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Vācijas vadītāji slepenās sarunās Minhenē iepriekšējā naktī bija izlēmuši Sudētijas likteni bez Čehoslovākijas klātbūtnes. |
Klausīties | ||||||
23. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamNo klavierspēles un matemātikas līdz latviešu valodas apguvei, tāds ir Čehijas Milana Hopličeka stāsts. (Milan Hoplķček). Pirmos trīs gadus viņš latviešu valodu apguva pašmācības ceļā. Ir pagājuši seši gadi un viņš brīvi runā labā latviešu valodā. Pašlaik, kā ES ERASMUS + programmas students, viņš dzīvo Liepājā. Ar viņu tikās Inga Ozola. Kultūras afiša: Iznācis rakstu krājums "Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija." Gatavojamies Veidenbauma 153. dzimšanas dienai pēc nedēļas Šī diena vēsturē 1806. gada 23. septembrī no apmēram divus ar pusi gadus ilgā ceļojuma pa neizpētītām zemēm Misūri un Kolumbijas upju baseinā tagadējo Savienot Valstu ziemeļrietumos atgriezās Merivezera Luisa un Viljama Klārka vadītā izpētes ekspedīcija. Prezidenta Tomasa Džefersona iniciētajai ekspedīcijai bija noteicoša loma šo teritoriju tālākajā apgūšanā un arī nonākšanā Savienoto Valstu pakļautībā. |
Klausīties | ||||||
16. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamDesmito reizi Liepājā dzejas dienu laikā tiks apsniegtas Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis. Nu jau vairākus gadus pasākuma rīkošanā un žūrijā darbojas liepājniece, literatūrzinātniece Linda Zulmane. Izlasīt visas grāmatas, pirms tiek pasniegta balva, ir aizraujošs notikums. Par ieviesto literāro darbu balvu vairāk interesējās Inga Ozola. Kultūras afiša Inga Ābele, stāstu krājums "Balta kleita". 9 stāsti par 9 sievietēm. Šī diena vēsturē Šodien Meksika svin savus nacionālos svētkus - Neatkarības dienu. 1810. gada 16. septembrī Doloresas pilsētas draudzes gans Migels Idalgo ar zvana skaņām sasauca pilsētniekus dievnamā un aicināja viņus uz cīņu pret Spānijas koloniālo virskundzību, aizsākot Meksikas Neatkarības karu. |
Klausīties | ||||||
9. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamMandalas ar dzīvnieku tēliem aptuveni gadu zīmē liepājniece Dace Kupce - Krieviņa. Idejas viņa smēlusies kādā no sieviešu retrītiem, taču vēlme izpausties caur smalkiem zīmējumiem, kas piesātināti ar dažādām figūrām, tēliem un rakstu zīmēm, ir viņas pašas radīti - nonāk arī līdz izdrukai, kurus iespējams ieraudzīt uz krekliņiem vai citiem tekstila izstrādājumiem. Par Daces aizraušanas vairāk interesējās Inga Ozola. Kultūras afiša. Dzejas dienu laikā iznākuši vairāki dzejas krājumi, to atvēršanas svētki Dzejas dienu programmā: Anda Līce, Liepa Rūce, Katrīna Rudzīte. Šī diena vēsturē Pirmais pasaules karš daudzējādā ziņā pašos pamatos mainīja militāro taktiku, ieviešot tajā modernā laikmeta tehniskos jauninājumus. Viena no šādām novitātēm bija pilnībā motorizētas karaspēka vienības, pirmā no kurām - Kanādas armijas Automobiļu ložmetēju brigāde - stājās ierindā 1914. gada 9. septembrī. |
Klausīties | ||||||
8. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāNorisinās kampaņa “Biļete JĀ-ŅEM” |
Klausīties | ||||||
2. septembris 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamGrāmata ir garīgā maize - sala grobiņniece un trīs meitu mamma Kristīne Liepa, kura ierosinājusi Grobiņā veidot grāmatu apmaiņas punktu. Tagad grāmatu skapji jau esot vairākos novada pagastos. Kristīne Liepa vienlaikus ir arī Liepājas Svētās trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda dalībniekiem. Ar viņu sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša Šonedēļ sākas "Dzejas dienas" - viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem. Arī šogad būs gan tradicionālie dzejas dienas pasākumi, gan jauni formāti, kādos klausīties un uztvert dzeju. Šī diena vēsturē Kad pagājušā gadsimta 80. gados toreizējā Moldāvijas Padomju Sociālistiskajā republikā izvērtās moldāvu nacionālā kustība, teritorija toreizējās Moldāvijas PSR austrumos, kur dominēja krievvalodīgie iedzīvotāji, kļuva par šīs kustības pretinieku atbalsta zonu. 1990. gada 2. septembrī t.s. Piedņestras Moldāvijas Padomju Sociālistiskā republika pasludināja par savu atdalīšanos no pārējā Moldovas. Tā radā Piedņestra - joprojām de jure neatzīta valsts un iesaldēta konflikta zona. |
Klausīties | ||||||
27. augusts 2020 |
||||||||
LR3 |
Latvijas koncertzālēsLatvijas koncertzālēs - Argentīnas mūzika |
Klausīties | ||||||
26. augusts 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamArvien lielāku interesi cilvēki pēdējo gadu laikā izrāda par iespēju aktīvi atpūsties dabā un katrs atrod savu nišu. Lejaskurzemes tūrisma un orientēšanas kluba DR vadītāja Jāņa Bethera aizraušanās ir orientēšanās sports. Viņš iedrošina cilvēkus nodarboties ar šo aktīvo hobiju un ļauties azartam, meklējot kontrolpunktus dabā. Ar Jāni Betheru sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Aktieris, dramaturgs, tagad arī rakstnieks Ēriks Vilsons debitē ar savu pirmo romānu "Me&Mo", kas stāsta par teātra cilvēkiem, notikumiem, attiecībām teātrī pagājušā gadsimta 90tajos. Šī diena vēsturē 1846. gada 26. augustā Birmingemā pirmatskaņojumu piedzīvoja Fēliksa Mendelsona oratorija "Elija - pēdējais lielais šī komponista darbs. |
Klausīties | ||||||
19. augusts 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamBrieži, stirnas, lapsas, putni ir tie tēli, kurus fotogrāfijās fiksē dabas fotogrāfs Ivars Freimanis. Šobrīd viņa izstāde aplūkojuma Skrundas Kultūras centrā, kur tapusi Medību trofeju izstāde. Ceļojums putnu uz zvēru pasaulē sācies jau pirms daudziem gadiem, bet ceļojošo izstādi no saviem darbiem viņš izveidojis, pateicoties saviem draugiem, kuri mudinājuši bildes rādīt plašākam cilvēku lokam. Ar saldenieku Ivaru Freimani sarunājās Inga Ozola Kultūras afiša Šodien stāstīsim par krāšņu un saturā bagātu izdevumu "Baltars. Tas ir apjomīgs Daces Ļaviņas pētījums par porcelāna apgleznošanas darbnīcas "Baltars fenomenu, atklājot līdz šim nezināmas lappuses, kā arī sniedzot detalizētu priekšstatu, cik no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem "Baltars izstrādājumiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Daži porcelāna apgleznojuma stāsti ir gandrīz vai detektīvsižeta cienīgi. Izdevumā arī citu pētnieku raksti. Plašāk Laimas Slavas ierakstā. Šī diena vēsturē Tieši pirms simts gadiem, šajā dienā, vairākās Tambovas sādžās notika zemnieku sacelšanās. Protams, ka šo sacelšanos, padomju vara nežēlīgi apspieda, bet tas prasīja teju gadu. Stāsta Edaurds Liniņš. |
Klausīties | ||||||
5. augusts 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamLapka Hemp - cita Tava Aizputes daļa - arī tā var sacīt par vietu, ko nu jau astoņu gadu garumā attīsta aizputnieks Artūrs Lapka. Viņš ne tikai kopā ar domu biedriem atjauno un uztur seno ēku Aizputē, kas kalpojusi gan kā krogs, gan vieta, kur skābēti kāposti, bet pakāpeniski kļuvis par mazpilsētas gidu, kas spēj parādīt savu dzimto pilsētu no citiem skatu punktiem. Ar Lampa Hemp izveidotāju tikās Inga Ozola. Kultūras afiša Ilzes Jansones romāns "Vīru lietas". Šī diena vēsturē Dāņu vikingi, 9. gs. uzsākuši invāziju Anglijā, līdz 878. gadam bija pakļāvuši savai kontrolei apmēram pusi anglosakšu zemju. Līdz tam neatkarīgās anglosakšu valstiņas sāka apvienot spēkus, un 910. gada 5. augusta kauja pie Tetenholas iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kura sākās dāņu padzīšana un vienotas Anglijas karalistes izveide. |
Klausīties | ||||||
31. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
Eiro fokusāPētījums: Aptuveni 12% iedzīvotāju uzkrāj nelielos daudzumos, 60% neveido uzkrājumus |
Klausīties | ||||||
29. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamJau nākamgad Alsungas senās Livonijas ordeņa pils apmeklējums kļūs vēl aizraujošāks, jo būs iespēja nokļūt vietās, kas līdz šim nebija pieejamas. Piesaistot ES līdzfinansējumu projekta "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" ietvaros pakāpeniski tiek sakārtotas pils otrās stāva un jumta konstrukcijas. Stāsts par seno pili arvien tiek papildināts. Ar pils gidi un pašvaldības vadītāju sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Iznākuši mākslinieka un mākslas zinātnieka Ugas Skulmes "Kritiskie raksti. 1921-1940". Vairāk kā desmit burtnīcās apkopotas mākslas recenzijas, ceļojumu piezīmes, tulkojumi u.c., kas liecina par Latvijas pirmās valsts kultūras dzīvi. šī diena vēsturē Kad pagājušā gadsimta 20. gadu beigās pasauli satricināja smaga ekonomiskā krīze, Savienotajās Valstīs izvērtās t.s. "Prēmiju armijas kustība. Pirmā pasaules kara veterāni pieprasīja, lai valdība pirms termiņa atpērk no viņiem sertifikātus, kuri tiem bija piešķirti par dalību karā. Kad protestētāji ierīkoja improvizētu nometni Vašingtonā, no kurienes devās demonstrācijās, prezidents Herberts Hūvers sūtīja pret viņiem armiju, kas 1932. gada 29. jūlijā nometni likvidēja. |
Klausīties | ||||||
20. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
LabrītSimts topošie pedagogi septembrī uzsāks dabu Latvijas skolās, informē projekta Mācītspēks organizatori. Kandidātu vidū visvairāk pārstāvēta valodniecība un eksaktās zinātnes. Pedagogu vidū ir gan cilvēki, kas nesen beiguši augstskolu, gan tādi, kas jau ilgus gadus veiksmīgi darbojušies savā jomā. Latvijas Radio uzrunāja trīs jaunos pedagogus. Vairāk par viņiem uzzināsiet Paulas Dēvicas ierakstā.** Par izraisītām veselības problēmām, kas, iespējams, saistāmas ar raundapa smidzināšanu uz rapšu laukiem, sociālajā vietnē facebook dalījās Gramzdas Ēdenes dārza saimnieks Māris Narvils. Lauksaimnieki šādu iespēju noliedz, jo laikā, kad notikusi organisma saindēšanās, neesot bijis nepieciešams miglot laukus. Pastāv vēl viena versija, ka ceļa posmā uz Priekuli vests bitumens uz Liepājas ostu un tas radījis kādas ķīmiskas izplūdes gaisā. Notikušo skaidroja Inga Ozola. |
Klausīties | ||||||
19. jūlijs 2020 |
||||||||
LR3 |
Kino, operete, mūziklsIeskaņojumi no latviešu kinomūzikas koncerta "Tu saki?"Dita Krenberga (flauta), Inga Ozola (čells) un Juris Žvikovs (klavieres) Dziedātāja Sūzana Greiema un Birmingemas simfoniskais orķestris ārijās no franču operetēm |
Klausīties | ||||||
18. jūlijs 2020 |
||||||||
LR3 |
Kino, operete, mūziklsIeskaņojumi no latviešu kinomūzikas koncerta "Tu saki?"Dita Krenberga (flauta), Inga Ozola (čells) un Juris Žvikovs (klavieres) Dziedātāja Sūzana Greiema un Birmingemas simfoniskais orķestris ārijās no franču operetēm |
Klausīties | ||||||
15. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esamJūlijā savu 25 pastāvēšanas jubileju svinēs Liepājas aktrišu folkloras kopa "Atštaukas. Svinības gan notikšot šaurā lokā, jo pandēmijas laiks ievieš savus korekcijas. Dziedošās un aktīvās kundzes prot ne tikai smalki apdziedāt, bet arī dalīties ar tautas atstāto mantojumu. Nu jau 17 gadu garumā viņas to dara Liepājā - folkloras centrā "Namīns. Ar Atštauku vadītāju Ināru Kalnarāju sarunājās Inga Ozola. Kultūras afiša. Alfrēds Stinkuls "Mati sarkanā vējā". (ar ierakstu) Autora atmiņas, stāsts par mēģinājumu Padomju valstī īstenot jēdzīgāku, hipiju ideju iekrāsotu dzīvesveidu. Šī diena vēsturē Par Francijas Napoleona Bonaparta ēras baigām Eiropā uzskatāms 1815. gada 15. jūlijs, kad bijušais imperators pēc sakāves kaujā pie Vaterlo un atteikšanās no troņa padevās britu spēkiem uz līnijkuģa "Bellerofons klāja netālu no Rošforas ostas Francijas rietumu piekrastē. |
Klausīties | ||||||
8. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaTādi esam: Galerijā Romas dārzs šobrīd skatāma tēlnieces Andas Poikānes izstāde "442stundas un gleznotājam Edmundam Lūcim veltīta izstāde "Venēcija. Šo divu mākslinieku satikšanās notiek, radot īpašu - skaņas, gaismas, gleznojumu un skulptūru simbiozi galerijas "Romas dārzs izstāžu zālē, kas atrodas pagrabstāvā. Daļa darbu eksponēti arī viesnīcas "Art Hotel Roma iekšpagalmā. Ar izstādes autoriem tikās Inga Ozola.Kultūras afiša: Andas Buševicas atvadu vārdi dzejniekam Jurim Kronbergam. šī diena vēsturē: 1776. gada 8. jūlijā Filadelfijā, dievnamu zvaniem skanot, tika izsludināta Savienoto Valstu neatkarības deklarācija - vēsturē pirmais valststiesikais dokuments, kas deklarēja pilsoņu brīvo gribu kā valsts pastāvēšanas pamatu. |
Klausīties | ||||||
1. jūlijs 2020 |
||||||||
LR1 |
PēcpusdienaKultūras afišaBaiba Kušķe stāstīs par nesen iznākušo Artūra Snipa grāmatu 'Rīgas portfelis', kas ir viņa pēdējo gadu dažādu darbu apkopojums. Grāmatā iekļautas esejas, publicistika, filozofiskas dabas sacerējumi un cita žanra darbi. Tas apliecina Snipa personības daudzpusību, pēc izglītības viņš ir inženieris, bet darbojas dažādās jomās un viena no tām ir arī rakstniecība. 'Vienmēr sava ceļa gājējs, nevis viens no daudziem' - tā par viņu saka rakstnieks Alberts Bels. Tādi esam Vasarā Liepājā notiek pārgājieni ģimenēm ar bērniem, kuru laikā iespējams tuvāk iepazīt Karostu. Pasākumus ģimenēm ar bērniem rīko biedrība "Baringtons K2 un tās vadītāja Kristīna Lieģeniece. Pirmais pārgājiens šajā dienās jau noticis, bet nākamais jau gaidāmas pavisam drīz 18. Jūlijā. Kāpēc ir svarīgi rīkot šādus izzinošus pārgājienus tieši Karostā, par to ar rīkotāju sarunājās Inga Ozola. Šī diena vēsturē 1766. gada 1. jūlijā Abvilas pilsētā Francijā tika izpildīts nāvessods 20 gadus jaunajam muižniekam Žanam Fransuā de la Barram. Viņa nepārprotami konstatējamie pārkāpumi bija cepures nenoņemšana kāda katoļu baznīcas svētku gājiena priekšā un netikumīgas literatūras, t.sk. Voltēra "Filozofijas vārdnīcas glabāšana. |
Klausīties |