Šīs nedēļas nogalē – 14. novembrī – Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā durvis vērs izstāde „Māls. Uguns. Keramika”, kas iepazīstinās ar Latvijas lietišķās mākslas kolektīvu pēdējo sešu gadu veikumu keramikas jomā.

Brīvprātības princips valsts aizsardzības dienestā ir vērojams arvien aktīvāk – trīs gadu laikā kopš obligātā dienesta ieviešanas vairāk nekā 2600 jauniešu tajā ir pieteikušies paši, un sevišķa interese ir vērojama jūlija iesaukuma reizēs vasarā, jo tad daudzi ir beiguši skolas.

Tuvāko divu nedēļu laikā pasaules valstu pārstāvji Brazīlijas pilsētā Belenā mēģinās vienoties par turpmākajiem soļiem cīņai ar klimata pārmaiņām. Sarunas solās būt smagas. Eiropas Savienība joprojām ir pasaulē vadošais spēks cīņā ar klimata sasilšanu. Tā vēlas rādīt piemēru pārējai pasaulei. 

No šī mācību gada visās skolās, arī tajās, ko savulaik saucām par krievu skolām, mācības notiek latviski. Kā klājas bērniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet kuri mācās bijušajās mazākumtautību skolās?

Prognozes nav iepriecinošas. Ar katru gadu pasaulē antimikrobiālā rezistence prasīs arvien lielāku un lielāku upuru skaitu. Arī Latvija nav izolēta sala un jaunu pret antibiotikām rezistentu baktēriju parādīšanās pie mums ir ļoti ticams scenārijs. Par problēmas risinājumiem spriežam raidījumā.

Latvijā, patriotu nedēļā, laiks pie mums vienmēr ir pelēcīgs, vēss un drūms un noteikti gribētos vairāk svētku brīvdienu labā laikā, vienlaikus, manuprāt, lieliski ir arī tas, ka novembra valsts svētku laikapstākļi ir radījuši spēcīgas asociācijas un tikai papildina svētku sajūtu.

Jaundarbu pirmatskaņojumi Orķestra “Rīga” svētku koncertos. Saruna ar diriģentiem Valdi Butānu un Artūru Oskaru Mitrevicu.

Saruna par Latvijai, pārējām Baltijas valstīm un principā visām NATO dalībvalstīm nozīmīgu tematu. Tie ir šī gada NATO samitā Hāgā pieņemtie jaunie nosacījumi alianses aizsardzības politikas veidošanā.

Konceptuāli nākamā gada budžeta projekts ir apstiprināts. Taču faktiski Latvijā jau ir mazākumvaldība, un gala lasījumam daudzas partijas ir apņēmušās visādas prasības, lai maksimāli gūtu labumu sev. Vai mēs netuvojamies valsts mēroga drāmai?

Programmā "Latvijas skolas soma" iekļautas jaunas kultūras norises, tās parādītas skolēniem un saņēmušas auditorijas vērtējumu. Pēc kādiem kritērijiem notiek atlase, lai visiem Latvijas skolēniem izdotos satikties ar kvalitatīvu kultūru?

Kas liek kļūt mums politiski aktīviem, kas liek iziet ielās. Par motīviem un arī sabiedrības vienotību saruna ar Latvijas Universitātes Izglītības, zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesoru sociolpsihologu Ģirtu Dimdiņu.

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa.

Saruna par Latvijai, pārējām Baltijas valstīm un principā visām NATO dalībvalstīm nozīmīgu tematu. Tie ir šī gada NATO samitā Hāgā pieņemtie jaunie nosacījumi alianses aizsardzības politikas veidošanā.

19. novembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē, notiks koncerts "Straume. Mūzika. Mājas". Mūzikas grupa "Straume" aicina klausītājus uz latviskuma piesātinātu vakaru, kur senie tautasdziesmu teksti satiekas ar jaunu oriģinālmūziku un jaunu muzikālu interpretāciju.

19. novembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē, notiks koncerts "Straume. Mūzika. Mājas". Mūzikas grupa "Straume" aicina klausītājus uz latviskuma piesātinātu vakaru, kur senie tautasdziesmu teksti satiekas ar jaunu oriģinālmūziku un jaunu muzikālu interpretāciju.

19. novembrī Rīgā, Spīķeru koncertzālē, notiks koncerts "Straume. Mūzika. Mājas". Mūzikas grupa "Straume" aicina klausītājus uz latviskuma piesātinātu vakaru, kur senie tautasdziesmu teksti satiekas ar jaunu oriģinālmūziku un jaunu muzikālu interpretāciju.

Šogad atzīmējam 500 gadus kopš pirmā zināmā latviešu drukas darba parādīšanās. Tas notika arī tādā ļoti zīmīgā vietā. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Hanzas savienību. Stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas profesors Andris Levāns.