Rīgas laikmetīgās mākslas telpā aplūkojama mākslinieka Leonarda Laganovska izstāde "Tīrs griezums", kurā iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tāda Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiska parādība kā “Filmas beigas” – glezna, kas 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Argentīna – viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā un kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību?

Pēdējā laikā raisījušās daudzas spekulācijas ap Mediju atbalsta fondu. Cik tas ir vajadzīgs, cik godīgi tiek sadalīti līdzekļi un vai valstij vispār vajag atbalstīt žurnālistiku. Mēģinām rast atbildes uz šiem jautājumiem. 

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir diagnoze, kas plašāk izplatīta zēnu vidū, taču speciālisti norāda, ka tā skar arī meitenes. Tiesa, to ir grūtāk atpazīt un tāpēc arī tā retāk tiek noteikta. Kāpēc tā un kā šī diagnoza izpaužas meitenēm?

"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Autore saka, ka romāns nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts?

Argentīna – viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā un kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību?

Slepkavības vieta atstāj neizpratnē Inspektori un Izmeklētāju – praktikantu. Ainu vēl vairāk saduļķo saulesbrāļu Gata un Raivo un pārdevējas Emīlijas liecības. Svešiniekus te nemīl. Buldures kundze atklāj interesantu Vecā Hipija personības šķautni. 

Kas ir svarīgāk – par kustību runāt vai iekustināt? Vai noskriet 107 kilometrus no Rīgas līdz Valmierai var arī parasts cilvēks? Monopolā saruna ar raidieraksta "Ultraspēks" vadītāju Ievu Ceplišu.

Šobrīd dienas garums Latvijā ir nieka septiņas stundas! Tas ir gauži maz! Otrdienas raidījumā turpināsim sarunu par to kā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot šo cilvēka fiziskai un mentālai veselībai nozīmīgo resursu!

Latviešu tautas pasaku "Suns par kurpnieku" lasa Harijs Liepiņš. 1982.gada ieraksts.

Pēdējā laikā raisījušās daudzas spekulācijas ap Mediju atbalsta fondu. Cik tas ir vajadzīgs, cik godīgi tiek sadalīti līdzekļi un vai valstij vispār vajag atbalstīt žurnālistiku. Mēģinām rast atbildes uz šiem jautājumiem. 

Slepkavības vieta atstāj neizpratnē Inspektori un Izmeklētāju – praktikantu. Ainu vēl vairāk saduļķo saulesbrāļu Gata un Raivo un pārdevējas Emīlijas liecības. Svešiniekus te nemīl. Buldures kundze atklāj interesantu Vecā Hipija personības šķautni. 

Argentīna – viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā un kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību?

Rīgas laikmetīgās mākslas telpā aplūkojama mākslinieka Leonarda Laganovska izstāde "Tīrs griezums", kurā iekļauti gan pēdējo divu gadu laikā tapušie darbi, gan arī tāda Latvijas mākslas vēsturē hrestomātiska parādība kā “Filmas beigas” – glezna, kas 80. / 90. gadu mijā bija arī viens no laikmeta beigu simboliem. 

Kas ir svarīgāk – par kustību runāt vai iekustināt? Vai noskriet 107 kilometrus no Rīgas līdz Valmierai var arī parasts cilvēks? Monopolā saruna ar raidieraksta "Ultraspēks" vadītāju Ievu Ceplišu.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir diagnoze, kas plašāk izplatīta zēnu vidū, taču speciālisti norāda, ka tā skar arī meitenes. Tiesa, to ir grūtāk atpazīt un tāpēc arī tā retāk tiek noteikta. Kāpēc tā un kā šī diagnoza izpaužas meitenēm?

Latvijā un Baltijā kopumā arvien pieaug atjaunīgo energoresursu īpatsvars. Pirmais, kas nāk prātā, atminoties aizgājušo vasaru, – slapjš un vēss. Varētu būt, ka vairāk saražots elektrības hidroelektrostacijās, bet mazāk – saules parkos. Tapēc arī skaidrojam, kā šī gada laikapstākļi ietekmējuši gan enerģijas ražošanu, gan patēriņu.