Rīta pārraides |
||
05:58 |
Latvijas himna | |
06:00 |
Nakts ziņas | |
06:05 |
Mūzika | |
07:00 |
Ziņas | |
07:06 |
LabrītAtskats uz vakardienas notikumiem:
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā uz Krievijai izdevīgiem nosacījumiem neatturēs Krieviju no tālākas agresijas, uzskata ārpolitikas un drošības eksperts Sandis Šrāders. Tramps ir paziņojis, ka Ukrainai būs jāpiekrīt ASV administrācijas piedāvātajam miera plānam, kas liek Ukrainai piekāpties vairākos nozīmīgos jautājumos. Šrāders norāda, ka tuvākajās dienās Eiropas diplomātijai būs jāparāda savs spēks. * Eiropas testēšanas nedēļā aicina bez maksas veikt HIV, B un C hepatīta, kā arī sifilisa eksprestestus. Kopumā valstī vērojama pozitīva tendence saistībā ar HIV, jo jaunatklāto gadījumu skaits samazinās, bet diagnostika palielinās. Taču saslimstība ar B un C hepatītu Latvijā saglabājas augsta. Testēšanas nedēļa norit līdz 25. novembrim, kad profilakses punkti visā valstī pagarina darba laiku un rīko arī izbraukuma testēšanu dažādās vietās. Taču Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka šos testus bez maksas var veikt jebkad arī ārpus akcijas. * Latvijas Universitātes Rododendru audzētava Babīte šī gada sezonas noslēgumā starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā ierakstījusi piecas jaunas šķirnes. Četras no tām izveidotas no profesora Riharda Kondratoviča atstātā hibrīdu mantojuma, savukārt vēl kādai šķirnei autore ir selekcionāre Gunita Riekstiņa. * Dod pieci - Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratons "Dod pieci!" izgaismo arī Latvijas iedzīvotāju mazkustīgumu un ar to saistītās veselības problēmas, rosinot ikvienu gan domāt par kustības nozīmi cilvēka veselībai, gan arī parādīt, cik dažādi var kustēties. Viens no veidiem, kā stiprināt gan fizisko, gan psihisko veselību, ir regulāras peldes visa gada garumā, īpaši aukstā ūdenī. Elīna Brila vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez tām, un iesaka to pamēģināt ikvienam. Vada:
| |
07:30 |
Ziņas | |
07:33 |
Sporta ziņas | |
07:38 |
Labrīt"Es izvēlos dzīvi laukos" - Laikā, kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī Latvijas Radio jaunāko raidieraksta "Es izvēlos dzīvi laukos" piecu sēriju galvenie varoņi - jauni cilvēki, kas, izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido Latgales laukos. Iemesli dažādi - brīvības alkas, klusums, miers, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls.
Laima Jurča un Kristaps Koļčs latgaliešu trīsdesmitgadnieku paaudze, kas ilgu dzīves daļu savas iespējas realizēties saistīja ar galvaspilsētu. Kristaps strādā arhitektūras jomā, bet Laima ir modes dizainere. Divus gadus atpakaļ viņi izlēma no galvaspilsētas pārcelties atpakaļ tuvāk dzimtas saknēm un vecākiem uz Rēzekni. Tagad ik rītu dzer kafiju ar skatu uz vietējo pilsētas ezeru, bet brīžus ārpus mākslas un radošajiem darba projektiem velta savu piepilsētas īpašuma Upessala attīstīšanai, kur top viņu māja un radošo projektu atvērtā telpa. Paši viņi to sauc par savu personīgo paradīzi. * Kas vieno Vinsentu van Gogu ar Vilhelmu Purvīti un Deividu Hokniju ar Johanu Valteru? Monsas mākslas muzeja direktors ir pārliecināts, ka tā ir mīlestība pret dabu. Šajā Beļģijas pilsētā pašlaik ir skatāmi gan šo, gan vairāku citu ievērojamu mākslinieku darbi. Izstādes nosaukums ir „Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi. Mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs nesen devās braucienā uz Monsu, lai savām acīm redzētu paralēles starp šo atšķirīgo mākslinieku darbiem. Vada:
| |
08:00 |
Ziņas | |
08:06 |
LabrītŠodien Ženēvā sāksies sarunas par ASV sagatavoto Miera plānu. Pie viena sarunu galda varētu sēsties ASV, Ukrainas un arī Eiropas Savienības un Lielbritānijas pārstāvji.
* ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par kodolizmēģinājumu atsākšanu Savienotajās Valstīs ir grūti izprotami un mūsdienās pēc šādiem izmēģinājumiem nav ne inženiertehniskas, ne militāras vajadzības. To intervijā Latvijas Radio norādīja Vašingtonā bāzētā Ieroču kontroles un neizplatīšanas centra vecākais politikas direktors Džons Erats. Viņš skaidroja, ka kodolizmēģinājumu atsākšana prasītu laiku, būtu dārga un nenoslēpjama no sabiedrības acīm. Viņaprāt, ģeopolitiskā spriedze pasaulē rada spiedienu lielvarām palielināt kodolieroču skaitu, taču eksperts pauda cerību, ka valstis tomēr sapratīs, ka kodolieroči ir ārkārtīgi dārgi, ārkārtīgi bīstami un nepalīdz uzvarēt karā, tādēļ to skaita palielināšanai nav jēgas. Vada:
| |
08:30 |
Ziņas | |
08:33 |
Sporta ziņas | |
08:38 |
LabrītLatvijas Nacionālajā dabas muzejā apskatāma izstāde par to kā top muzeja krājums. Izstāde veidota kā viens no īpašajiem muzeja 180. jubilejas gada notikumiem un tajā varēs iepazīt muzeja speciālistu darba aizkulises un to, kā visdažādākie dabas priekšmeti tiek ievākti, apstrādāti un uzglabāti muzeja krājumā.
Tie ir kukaiņi, fosilijas, sēnes un daudzi citi krājuma priekšmeti, kurus arī varēs izpētīt jaunajā Dabas muzeja izstādē. * Krāpnieki, kuri zvana uzdodoties par banku darbiniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, policiju vai citām iestādēm joprojām turpina maldināt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus. Taču, lai šīs krāpšanas izdotos, nepieciešami tā saucamie naudas mūļi - bieži vien jaunieši, pat nepilngadīgi, kuri par nelielu atlīdzību nodod savus datus un piekļuvi bankas kontiem. Latvijas Televīzijas raidījuma Slazds komanda sekoja līdzi kādai aizturēšanas operācijai Rīgas lidostā, kur policija sagaidīja jaunieti, kura konts izmantots tūkstošiem eiro atmazgāšanā. Policija īpaši aicina vecākus - runāt ar saviem bērniem par šo - kā nelielas samaksas dēļ, nekļūt par noziedznieku un nesabojāt turpmāko dzīvi. Vada:
| |
09:00 |
Ziņas | |
09:05 |
SvētrītsSvētrītsVada:
| |
09:30 |
Rada un raida jau 100 gadusLatvijas Radio nedzirdamie cilvēki, bez kuriem šis organisms nespētu darbotiesRadio ir ne tikai tie, kas runā pie mikrofona vai veido ierakstus. Ir vesela plejāde neredzamo vai pareizāk sakot, nedzirdamo cilvēku. Šoreiz vecākais datortīkla administrators Normunds Putniņš atceras, kā radiomājā tika ieviesti pirmie datori, bibliotekāre Sarma Indzere rāda unikālus rakstus, bet Autotransporta daļas vadītājs Normunds Taube stāsta par radio šoferu ekskluzīvajām tiesībām, vadājot žurnālistus. Vada:
| |
09:54 |
Mūzika | |
10:00 |
Ziņas | |
10:05 |
Lasām un pļāpājamAr Bruno runājam, vai viens cilvēks var mainīt pasauli?Ar Bruno runājam par to, kas nav saskatāms, arī par to, vai viens cilvēks var mainīt pasauli. Lasām zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas darbu "Viss, kas nav saskatāms" ("Liels un mazs") un igauņu autores Rēli Reinausas stāstu "Rahela, Anderss un laika logi" ("Zvaigzne ABC"). Vada:
| |
10:25 |
Radioteātris bērniemTu esi Latvijas dārgums. 10. - 12. klašu skolēnu darbi"Tu esi Latvijas dārgums". Skolēnu radošo darbu konkursa labāko darbu radiolasījums. 10.-12. klašu skolēnu darbi. Lasa Santa Didžus un Matīss Budovskis. Režisors Valdis Lūriņš. | |
10:48 |
Mūzika | |
11:00 |
Ziņas | |
11:05 |
Augstāk par zemiErnsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīve. Kas viņā bija tik īpašs?Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs? | |
11:35 |
Radio mazā lasītavaDonnas Tartas "Slepenā vēsture" skaidro, nevis kas to izdarīja, bet kāpēc izdarīja"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Autore saka, ka romāns nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts? Vada:
| |
Dienas pārraides |
||
12:00 |
ZiņasSvētdiena, 23. novembris, pl. 12:00 | |
12:15 |
Dzīves ritmi mūzikā"Spēlmaņu nakts" ceremonijas dienā klausāmies latviešu teātra mūziku23. novembrī kā ierasts norisināsies "Spēlmaņu nakts" pasākums, kas šogad arī notiek Smiļģa teātrī - Dailes teātrī, gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonija, tātad svētki visiem, jo latvieši taču patiesi mīl teātri. Bieži vien tas noticis arī pateicoties brīnišķīgajām dziesmām, kuras skanējušas no skatuves un turpina dzīvot, kad izrāde pati jau sen kā nav rodama teātra repertuārā. Vada:
| |
13:00 |
Ziņas | |
13:05 |
Piespēle | |
13:48 |
Mūzika | |
14:00 |
Ziņas | |
14:05 |
Lieliskais piecinieksLieliskais piecinieks. 23. novembra spēleSpēlē piedalās: Varis Meška, Andris Staģis, Alise Romeiko un Arta Zatirka. Vada:
| |
14:45 |
Mūzika | |
15:00 |
Ziņas | |
15:05 |
Globālais latvietis. 21. gadsimtsDzīvo Lielbritānijā, bet sirdī ir Latvijā. Saruna ar Baibu Dobeli un Karlu KelkuViņš ir dzimis un audzis Lielbritānijā, viņa - Latvijā. Abi runā latviski un abu sirdis pieder Latvijai. Bet šobrīd viņu dzīve aizrit Notingemā, Lielbritānijā. Tur abi rūpējas par visu latvisko sev apkārt, rīko svētkus, svin latvietību un šķiet, ka cer kādu dienu dzīvot Latvijā. Saruna ar Baibu Dobeli un Karlu Kelku (Kelk). Vada:
| |
15:45 |
Mūzika | |
16:00 |
Ziņas | |
16:05 |
Šīs dienas acīm | |
16:34 |
Kur kritiķiem nav vietasŠīs sienas slēpj tik daudz: fokusā filmas "Sentimentāla vērtība" un "Mirsti, mana mīla"Recenzējam norvēģu režisora Joahima Trīra drāmu “Sentimentālā vērtība” par ģimenes, vēstures, teātra un kino trauslajām attiecībām – tām eļļu pielej patriarha atgriešanās. Aplūkojam mīlestības un laulības alegoriju – Linnas Remzijas drosmīgo darbu “Mirsti, mana mīla” ar aktieriem Dženiferu Lorensu un Robertu Patinsonu galvenajās lomās. Vada:
| |
17:00 |
Ziņas | |
17:05 |
Ielūdz RadioteātrisRaimonda Paula un Jāņa Petera muzikāli literāra kompozīcija "Bet saules pulkstens iet…"Muzikāli literāra kompozīcija "Bet saules pulkstens iet…" Raimonda Paula mūzika, Jāņa Petera dzeja. Veltījums cilvēka mūžam, kurā jaunradītā mūzika un dzeja stāsta par mūžīgām vērtībām mūsu dzīvē, kas nāk no pagātnes un vērstas nākotnē. | |
17:53 |
Mūzika | |
Vakara pārraides |
||
18:00 |
Ziņas | |
18:15 |
Stiprie stāstiŠarolē šķirnes ganāmpulka saimniecei Maijai Zvirbulei spēku dod sports un peldes dīķīMaija Zvirbule Valmieras novada Brenguļu pagastā izveidojusi 30 Šarolē šķirnes gaļas liellopu ganāmpulku un šogad konkursā "Novada garša" saņēma divas zelta medaļas - par liellopu aknu pastēti un malto gaļu. Maijas pieredze uzņēmējdarbībā bijusi dažāda - iziets arī maksātnespējas process. Spēku un enerģiju Maijai dod sports un peldes dīķī. Vada:
| |
18:45 |
Mūzika | |
19:00 |
Ziņas | |
19:05 |
MonopolsDaina Grosa pēta imigrantu un bēgļu integrāciju LatvijāDaina Grosa ir migrācijas pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Daina ir dzimusi Sidnejā, Austrālijā. Pērn Saseksas Universitātē Anglijā viņa ieguvusi doktora grādu Globālo studiju fakultātē ar disertāciju par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju sabiedriskā vidē. Vada:
| |
20:00 |
Ziņas | |
20:05 |
Zināmais nezināmajāSenosors, kas ziņotu par zivju produktu svaigumu, mazinātu pārtikas atkritumusĶīmija ir klātesoša neskaitāmās mūsu dzīves jomās. Sākot ar produktiem mūsu vannasistabās un zāļu plauktos, beidzot ar enerģētiku un pārtikas drošību. Ķīmiķi Latvijā šobrīd strādā pie nanopārklājumiem vēja turbīnu lāpstiņām un īpaša sensora, kas ziņotu par zivju produktu svaigumu. Vada:
| |
20:45 |
Labu naktiLatviešu tautas pasaku "Par lapsu un vilku" lasa Harijs Liepiņš. 1982.gada ieraksts
| |
20:59 |
Gada balvas teātra mākslā "Spēlmaņu nakts" noslēguma ceremonijaTiešraide. Gada balvas teātra mākslā "Spēlmaņu nakts" noslēguma ceremonijaTiešraide. 23. novembra vakarā, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, svinam teātra gada balvas "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremoniju. Šogad ceremonija atkal norisinās Dailes teātrī. Tās laikā noskaidros "Spēlmaņu nakts" skatuves naglas balvu laureātus 17 kategorijās. Vada:
| |
23:30 |
Mūzika | |
Nakts pārraides |
||
00:59 |
Mūzika | |
01:58 |
Mūzika | |
02:58 |
Mūzika | |
00:00 |
Nakts ziņas | |
00:05 |
Augstāk par zemiErnsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīve. Kas viņā bija tik īpašs?Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs? | |
00:35 |
Radio mazā lasītavaDonnas Tartas "Slepenā vēsture" skaidro, nevis kas to izdarīja, bet kāpēc izdarīja"Tad veltīsim vaļas stundu stāstam, un lai šis stāsts izglīto mūsu varoņus." Šis Platona epigrāfs ievada Donnas Tartas "Slepeno vēsturi". Autore saka, ka romāns nemeklē atbildi uz jautājumu "Kas to izdarīja?", jo tas ir skaidrs jau no pirmajām lappusēm. "Slepenā vēsture" mēģina noskaidrot, kāpēc tas tika izdarīts? Vada:
| |
01:00 |
Nakts ziņas | |
01:05 |
Lieliskais piecinieksLieliskais piecinieks. 23. novembra spēleSpēlē piedalās: Varis Meška, Andris Staģis, Alise Romeiko un Arta Zatirka. Vada:
| |
01:45 |
Mūzika | |
02:00 |
Nakts ziņas | |
02:05 |
MonopolsDaina Grosa pēta imigrantu un bēgļu integrāciju LatvijāDaina Grosa ir migrācijas pētniece Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Daina ir dzimusi Sidnejā, Austrālijā. Pērn Saseksas Universitātē Anglijā viņa ieguvusi doktora grādu Globālo studiju fakultātē ar disertāciju par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju sabiedriskā vidē. Vada:
| |
03:00 |
Nakts ziņas | |
03:05 |
Mūzika | |
04:00 |
Nakts ziņas | |
04:05 |
Džeza klubs | |
05:00 |
Nakts ziņas | |
05:05 |
Lasām un pļāpājamAr Bruno runājam, vai viens cilvēks var mainīt pasauli?Ar Bruno runājam par to, kas nav saskatāms, arī par to, vai viens cilvēks var mainīt pasauli. Lasām zviedru rakstnieces Katarīnas fon Brēdovas darbu "Viss, kas nav saskatāms" ("Liels un mazs") un igauņu autores Rēli Reinausas stāstu "Rahela, Anderss un laika logi" ("Zvaigzne ABC"). Vada:
| |
05:25 |
Mūzika | |
