Auto īpašnieki saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu (CSN) šī gada beigās elektroniski varēs iesniegt arī populārākajās ziņapmaiņu platformās.

Šodien, 20. oktobrī, sākas ikgadējā Rīgas Modes nedēļa, ko šoreiz ievadīs vēl nebijis notikums - modes skate, kas veltīta latviešu kino. Starmešu gaismā būs tērpu mākslinieces Sandras Silas radītie tērpi labi pazīstamām pašmāju kinofilmām, ko demonstrēs īpaši modeļi – aktieri, kas šos tērpus filmās valkājuši.

Latvija kļuvusi par vienu no 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vērienīgā mākslīgā intelekta un lieljaudas skaitļošanas tīklā. Projekta mērķis ir izveidot nacionāla līmeņa kompetences centru un savienot to ar Somijā izveidotu konsorciju, kurā jau darbojas arī Čehija, Dānija, Norvēģija un citas valstis. Savukārt augstskolas un pētnieki Latvijā šajā projektā īpaši izceļ praktiskas iespējas, ko varēs izmantot valsts iestādes un uzņēmēji, jo Latvijai tiks nodrošināta piekļuve Eiropas līmeņa superdatoru jaudai. 

Pirms pāris nedēļām Eiropas Komisija izziņoja jau otro piecu gadu stratēģiju, kuras mērķis ir vērsties pret lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu diskrimināciju. Šim daudzu pat nepamanītajam dokumentam lielu uzmanību pievērsa Saeimas opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" politiķi un Kremļa propagandas kanāli.

Kad laiks paliek vēsāks, gribas tā pamatīgi "piesiet dūšu" ar kārtīgiem ēdieniem. Ar rudens ēdienu receptēm šefpavāri iepazīstina raidījumā.

Centieni dzīvot ilgāk un labāk mudina dažādas interesantu kopienas aizrauties ar "virtuves" ģenētiku jeb biohakingu. Vai mūsu lielās un mazās dzīvesveida izvēles patiešām var ietekmēt šūnu darbību? Kā šūnu programmēšanu pēta zinātnieki un vai kādu dienu varēsim "apmācīt" vēža šūnu uzvesties kā parastai šūnai?

Lutera pilsēta Vitenberga. Latviešu grāmatai 500. Par atziņām pēc konferences “Cenzūra un pelni. Aizliegtās grāmatas un reformācija Livonijā 1525. gadā” saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošo pētnieku Gustavu Strengu.

Cik reāli izpildāmas ir Latvijas saistības klimatneitralitātes jomā? Kas ir steidzamakie darbi un kādā virzienā lūkoties būtu visperspektīvāk? Saruna ar Latvijas ilgtspējas klastera vadītāju Armandu Gūtmani.

Starptautiski pētījumi rāda, ka skolēni Latvijā skolu kavē biežāk nekā citās valstīs. Iemesli - veselības problēmas, nedrošības sajūta skolā, arī ģimenē un vēl citi. Kā skolas kavēšana ietekmē mācību sasniegumus un kā kavējumu skaitu mazināt?

Drīzumā klajā nāk rakstu krājums “Latvieši Zviedrijā – raksti, stāsti, atmiņas”, kas apvienos gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par trimdinieku dibinātajām organizācijām, radošajām kopām Zveidrijā, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas. Saruna ar un par Zviedrijas latviešiem toreiz un tagad.

Avotnieku ģimene dzīvoja Krišjāņa Barona ielā, Rīgas centrā. Audzinādami trīs meitas, satikuši savu ceturto aprūpējamo – vairākus gadsimtus seno Abgunstes muižu. Līdz ar Abgunsti tika pieņemts lēmums, ka viņi atstāj Rīgas birojus, nestrādā no plkst. 9.00 līdz 17.00, bet ir gatavi šai vietai veltīt trīsdesmit sešas stundas diennaktī un astoņas dienas nedēļā.

Kad laiks paliek vēsāks, gribas tā pamatīgi "piesiet dūšu" ar kārtīgiem ēdieniem. Ar rudens ēdienu receptēm šefpavāri iepazīstina raidījumā.

Latvijas Radio 100gadi sagaidot, pasakas mazākajiem klausītājiem lasa Radio darbinieki. Latviešu tautas pasakas "Runcis - lapsas vīrs" un "Mājas pele un lauku pele" lasa Daira Zīle.

Cik reāli izpildāmas ir Latvijas saistības klimatneitralitātes jomā? Kas ir steidzamakie darbi un kādā virzienā lūkoties būtu visperspektīvāk? Saruna ar Latvijas ilgtspējas klastera vadītāju Armandu Gūtmani.

Avotnieku ģimene dzīvoja Krišjāņa Barona ielā, Rīgas centrā. Audzinādami trīs meitas, satikuši savu ceturto aprūpējamo – vairākus gadsimtus seno Abgunstes muižu. Līdz ar Abgunsti tika pieņemts lēmums, ka viņi atstāj Rīgas birojus, nestrādā no plkst. 9.00 līdz 17.00, bet ir gatavi šai vietai veltīt trīsdesmit sešas stundas diennaktī un astoņas dienas nedēļā.

Starptautiski pētījumi rāda, ka skolēni Latvijā skolu kavē biežāk nekā citās valstīs. Iemesli - veselības problēmas, nedrošības sajūta skolā, arī ģimenē un vēl citi. Kā skolas kavēšana ietekmē mācību sasniegumus un kā kavējumu skaitu mazināt?

Centieni dzīvot ilgāk un labāk mudina dažādas interesantu kopienas aizrauties ar "virtuves" ģenētiku jeb biohakingu. Vai mūsu lielās un mazās dzīvesveida izvēles patiešām var ietekmēt šūnu darbību? Kā šūnu programmēšanu pēta zinātnieki un vai kādu dienu varēsim "apmācīt" vēža šūnu uzvesties kā parastai šūnai?