Otrdiena, 2025. gada 2. decembris
Vārda diena: Sniedze, Meta
Rīta pārraides |
||
05:58 |
Latvijas himna | |
06:00 |
Ziņas | |
06:05 |
LabrītĀrzemju ziņas.
* Laikā, kad Ukrainā joprojām plosās karš, Eiropas Savienības dalībvalstis turpina stiprināt savu aizsardzību, kāpinot arī militārās industrijas kapacitāti un jaudu. Taču domāts tiek arī par militāru spēju savietojamību un industrijas suverenitāti, proti, atkarības mazināšanu no ASV. Šajā ziņā iestrādes veiktas jau pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viena no tām ir Vācijas un Francijas projekts, ar mērķi izstrādāt nākamās paaudzes reaktīvo iznīcinātāju. Tiesa, sarunas šobrīd ir iestrēgušas. * Vēl pirms dažiem gadiem piekrastes zvejnieki pauda bažas par to, ka piekrastes zvejā nav pieejams atbalsts, tagad, kā vērtē paši zvejnieki, situācija ir mainījusies. Savukārt, lai popularizētu un saglabātu piekrastes zvejniecības tradīcijas un zvejnieka amatu, biedrība „Mazjūras zvejnieki īsteno projektu „Piekrastes zivis. * Dienas skaitlis. Vada:
| |
06:30 |
Ziņas | |
06:33 |
LabrītLielu ažiotāžu iedzīvotāju vidū pirmssvētku laikā izpelnījies Alūksnes novada pašvaldības lēmums pārtraukt Ziemassvētku saldumu paciņu dāvināšanu iedzīvotājiem. Ierasti tās dāvāja pirmsskolas vecuma bērniem un senioriem virs 80 gadiem. Lēmumu pārtraukt paciņu izdali pašvaldībā skaidro ar ierobežotajiem budžeta līdzekļiem.
* Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, sesto gadu latgaliešu kultūras kustība „Volūda rīko konkursu „Latgolys prozys skaitejumi 2025 (Latgales prozas lasījumi), kurā piedalās Latgales kultūrtelpai piederīgi prozas autori. Līdz finālam no 15 iesniegtajiem darbiem ir nonākuši seši labākie, starp tiem gan jau pazīstamu, gan jaunu autoru vārdi. * Ārzemju mediju apskats. Viesos:
Vada:
| |
06:36 |
Sporta ziņas | |
06:41 |
LabrītLatgales prozas lasījumi ir kā dziesmusvētkiVeicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, sesto gadu latgaliešu kultūras kustība „Volūda” rīko konkursu „Latgolys prozys skaitejumi 2025” (Latgales prozas lasījumi), kurā piedalās Latgales kultūrtelpai piederīgi prozas autori. Līdz finālam no 15 iesniegtajiem darbiem ir nonākuši seši labākie, starp tiem gan jau pazīstamu, gan jaunu autoru vārdi. Vada:
| |
07:00 |
Ziņas | |
07:06 |
LabrītBaiba Rozentāle: Izmaiņas likumā precizēs atsevišķas nianses par epidemioloģisko drošībuŠodien Saeimas atbildīgā komisija lems par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā ar mērķi efektivizēt epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu veikšanu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle sacīja, ka varētu tikt precizētas atsevišķas nianses, lai aizsargātu sabiedrību nopietna apdraudējuma gadījumā, jo likums jau tagad paredz nopietnu rīcību. Vada:
| |
07:30 |
Ziņas | |
07:33 |
Sporta ziņas | |
07:38 |
LabrītLaika prognoze.
* Ekonomikas ziņas. * Vēl pirms dažiem gadiem piekrastes zvejnieki pauda bažas par to, ka piekrastes zvejā nav pieejams atbalsts, tagad, kā vērtē paši zvejnieki, situācija ir mainījusies. Savukārt, lai popularizētu un saglabātu piekrastes zvejniecības tradīcijas un zvejnieka amatu, biedrība „Mazjūras zvejnieki īsteno projektu „Piekrastes zivis. * Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, sesto gadu latgaliešu kultūras kustība „Volūda rīko konkursu „Latgolys prozys skaitejumi 2025 (Latgales prozas lasījumi), kurā piedalās Latgales kultūrtelpai piederīgi prozas autori. Līdz finālam no 15 iesniegtajiem darbiem ir nonākuši seši labākie, starp tiem gan jau pazīstamu, gan jaunu autoru vārdi. Vada:
| |
07:48 |
Eiropa šodien | |
07:52 |
Labrīt | |
08:00 |
Ziņas | |
08:06 |
LabrītLatvijā parādījies tievēšanas līdzeklis, kas var saturēt Eiropā aizliegtu vieluBaltijas valstu iedzīvotāji arvien biežāk lieto uztura bagātinātājus, patēriņa dati rāda, ka Latvijā gada laikā tos lieto aptuveni 60% iedzīvotāju. Ievērojams ir arī šo produktu piedāvājums – katru gadu Latvijā tiek reģistrēti vidēji tūkstoš jauni uztura bagātinātāji. Vai kāds pārbauda to, kādi produkti nonāk tirdzniecībā, un ko iespējams atrast nelegālajā tirgū? Vada:
| |
08:30 |
Ziņas | |
08:33 |
Sporta ziņas | |
08:38 |
LabrītLaikā, kad Ukrainā joprojām plosās karš, Eiropas Savienības dalībvalstis turpina stiprināt savu aizsardzību, kāpinot arī militārās industrijas kapacitāti un jaudu. Taču domāts tiek arī par militāru spēju savietojamību un industrijas suverenitāti, proti, atkarības mazināšanu no ASV.
Šajā ziņā iestrādes veiktas jau pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viena no tām ir Vācijas un Francijas projekts, ar mērķi izstrādāt nākamās paaudzes reaktīvo iznīcinātāju. Tiesa, sarunas šobrīd ir iestrēgušas. * Jaunākās literatūras apskats. * Iznākusi jauna epizode raidierakstam "Uz visiem 100 pēc 40"! Tajā šoreiz pievērsta uzmanība smadzenēm un to darbībai - neiroloģe Zane Anna Litauniece atklās to, kas tām garšo un patīk. Viesos:
Vada:
| |
09:00 |
Ziņas | |
09:05 |
Kā labāk dzīvotVecas elektroierīces mājās: iesaka neveidot krāmu kolekciju un domāt par drošībuKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka ir saskāries ar elektroierīču izraisītu negadījumu vai arī zina kādu, kas tādu ir pieredzējis. Tomēr vecas un bojātas elektroierīces turpina krāties teju katrā Latvijas mājsaimniecībā. Kā pārstāt veidot nevajadzīgu krāmu kolekciju? Vada:
| |
10:00 |
Ziņas | |
10:05 |
Zināmais nezināmajāLVĢMC piedāvā jaunu rīku, kur pieejama plaša informācija vidi un laikapstākļiem
| |
11:00 |
Ziņas | |
11:05 |
Kultūras rondoLabāk ir mēģināt! Ar izdevniecības "Entropy.press" iecerēm iepazīstina Katrīna Marta Riņķe
| |
Dienas pārraides |
||
12:00 |
Ziņas | |
12:05 |
PusdienaOtrdiena, 2. decembris, pl. 12:00 | |
12:30 |
(ne)Diplomātiskās pusdienasAtkritumi: pārdzīvo politiskās sistēmas, valstu robežas un pat civilizācijasRaidījumā runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās? Vada:
| |
12:45 |
KrustpunktāBrīvais mikrofons. 2. decembrisVada:
| |
13:00 |
Ziņas | |
13:05 |
KrustpunktāKrustpunktā: Nesamazinās reģionālo autobusu maršrutu tīklu. Meklēs citus risinājumusPagaidām ir apturēts Satiksmes ministrijas plāns par aptuveni 16% samazināt to reģionālo autobusu maršrutu tīklu, ko dotē valsts. Tiks meklēti citi risinājumi. Kādi tie varētu būt? Vada:
| |
14:00 |
Ziņas | |
14:05 |
Ģimenes studijaIedzimti kustību traucējumi: kāpēc tie rodas un kā var situāciju uzlabot?Gaidot labdarības maratonu "Dod pieci!", pievēršam uzmanību bērniem ar kustību traucējumiem. Lūkojam saprast, kā un kāpēc tie rodas, un kā var situāciju uzlabot? Vada:
| |
15:00 |
Ziņas | |
15:05 |
Brīvības bulvārisJānis Kažociņš: Karš Ukrainā varētu beigties Krievijas Federācijas ekonomisko spīļu dēļSaruna ar Latvijas Ģeopolitsko pētījumu centra vecāko pētnieku, bijušo Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu par ASV, Ukrainas un Krievijas sarunām par kara izbeigšanas nosacījumiem un kara beigu prgnozēm, par Eiropas, NATO un ASV attiecībām un Latvijas sratēģiju. | |
15:34 |
Radio mazā lasītava"Katrs par sevi, un Dievs pret visiem" - Vernera Hercoga filma un arī biogrāfiskā grāmata"Katrs par sevi, un Dievs pret visiem" ir slavenas vācu režisora Vernera Hercoga filmas nosaukums. Tas ir arī viņa biogrāfiskās grāmatas nosaukums. Verners Hercogs jau cienījamā vecumā (dzimis 1942.) turpina radīt idejas, tekstus un filmas, tagad gan vairāk nodarbojoties ar dokumentālo kino. Vada:
| |
16:00 |
Ziņas | |
16:05 |
Pēcpusdiena | |
16:44 |
(ne)Diplomātiskās pusdienasAtkritumi: pārdzīvo politiskās sistēmas, valstu robežas un pat civilizācijasRaidījumā runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās? Vada:
| |
17:00 |
Ziņas | |
17:05 |
Starpbrīdis ar Tomu GrēviņuZiedojumu vākšana Ukrainas armijai platformā "Stopify" turpināsies līdz Ukrainas uzvaraiZiedojumu platforma "Stopify" ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai, un darbību tā uzsāka 2022. gada novembra sākumā, lai palīdzētu armijai izbeigt Krievijas uzsākto karu. Platformā šogad saziedoti jau vairāk nekā 2 miljoni eiro, un ziedojumu vākšana turpināsies līdz Ukrainas uzvarai karā. | |
17:30 |
ZiņasZiedojumu vākšana Ukrainas armijai platformā "Stopify" turpināsies līdz Ukrainas uzvaraiZiedojumu platforma "Stopify" ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai, un darbību tā uzsāka 2022. gada novembra sākumā, lai palīdzētu armijai izbeigt Krievijas uzsākto karu. Platformā šogad saziedoti jau vairāk nekā 2 miljoni eiro, un ziedojumu vākšana turpināsies līdz Ukrainas uzvarai karā. | |
17:33 |
Starpbrīdis ar Tomu GrēviņuZiedojumu vākšana Ukrainas armijai platformā "Stopify" turpināsies līdz Ukrainas uzvaraiZiedojumu platforma "Stopify" ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai, un darbību tā uzsāka 2022. gada novembra sākumā, lai palīdzētu armijai izbeigt Krievijas uzsākto karu. Platformā šogad saziedoti jau vairāk nekā 2 miljoni eiro, un ziedojumu vākšana turpināsies līdz Ukrainas uzvarai karā. | |
Vakara pārraides |
||
18:00 |
Ziņas | |
18:15 |
Kurp griezies, pasaule? | |
18:45 |
Mūzika | |
19:00 |
Ziņas | |
19:05 |
MonopolsMonopola viesis "Rimi" Rīgas maratona dibinātājs, Gada rīdzinieks 2025 Aigars NordsRīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu. | |
20:00 |
Ziņas | |
20:05 |
Kā labāk dzīvotVecas elektroierīces mājās: iesaka neveidot krāmu kolekciju un domāt par drošībuKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka ir saskāries ar elektroierīču izraisītu negadījumu vai arī zina kādu, kas tādu ir pieredzējis. Tomēr vecas un bojātas elektroierīces turpina krāties teju katrā Latvijas mājsaimniecībā. Kā pārstāt veidot nevajadzīgu krāmu kolekciju? Vada:
| |
20:45 |
Labu naktiIlga Sirmele, Harijs Misiņš "Pasaka par meža iemītniekiem".
| |
21:00 |
Ziņas vieglajā valodā | |
21:05 |
KrustpunktāKrustpunktā: Nesamazinās reģionālo autobusu maršrutu tīklu. Meklēs citus risinājumusPagaidām ir apturēts Satiksmes ministrijas plāns par aptuveni 16% samazināt to reģionālo autobusu maršrutu tīklu, ko dotē valsts. Tiks meklēti citi risinājumi. Kādi tie varētu būt? Vada:
| |
22:00 |
Ziņas | |
22:05 |
Ielūdz RadioteātrisZane Zusta "Nepieradināts putns". 1.daļaZanes Zustas romāna "Nepieradināts putns" dramatizējums. 1.daļa. Romāns vēsta par uzticēšanos dzīvei un kļūdām, no kurām nav pasargāts neviens. Taču tās var labot... Vai vismaz mēģināt labot. Mazā Linda no skolas pārnāk vien mirkli par vēlu – nekad nesatiktais tētis jau ir aizgājis. Ilgu laiku arī pieaugusī Linda lolo cerību tēvu reiz satikt, taču, kad tāda iespēja rodas, nav pārliecināta, vai to vēlas. Linda, viņas māte un citi pieredz negaidītus likteņa pavērsienus un izdzīvo plašu emociju spektru. Tomēr katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot. | |
22:37 |
Mūzika | |
23:00 |
Ziņas | |
23:15 |
(ne)Diplomātiskās pusdienasAtkritumi: pārdzīvo politiskās sistēmas, valstu robežas un pat civilizācijasRaidījumā runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās? Vada:
| |
23:30 |
Mūzika | |
Nakts pārraides |
||
00:59 |
Mūzika | |
02:58 |
Mūzika | |
03:59 |
Mūzika | |
04:58 |
Mūzika | |
00:00 |
Nakts ziņas | |
00:06 |
Kultūras rondoLabāk ir mēģināt! Ar izdevniecības "Entropy.press" iecerēm iepazīstina Katrīna Marta Riņķe
| |
01:00 |
Nakts ziņas | |
01:05 |
Mūzika | |
02:00 |
Nakts ziņas | |
02:05 |
MonopolsMonopola viesis "Rimi" Rīgas maratona dibinātājs, Gada rīdzinieks 2025 Aigars NordsRīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu. | |
03:00 |
Nakts ziņas | |
03:05 |
Mūzika | |
04:00 |
Nakts ziņas | |
04:05 |
Ģimenes studijaIedzimti kustību traucējumi: kāpēc tie rodas un kā var situāciju uzlabot?Gaidot labdarības maratonu "Dod pieci!", pievēršam uzmanību bērniem ar kustību traucējumiem. Lūkojam saprast, kā un kāpēc tie rodas, un kā var situāciju uzlabot? Vada:
| |
05:00 |
Nakts ziņas | |
05:05 |
Zināmais nezināmajāLVĢMC piedāvā jaunu rīku, kur pieejama plaša informācija vidi un laikapstākļiem
| |