Pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos pieaug degvielas cenas pasaules biržās un sekas jau jūtamas Latvijā. Degvielas cenas sākušas kāpt, un izskan prognozes, ka cenu kāpums varētu būt par 10 – 12 centiem litrā. Pagaidām gan ir neskaidrība, kad militārais konflikts atrisināsies.

Arodbiedrības ir gatavas doties pie Valsts prezidenta un cīnīties tālāk par taisnīgu darba samaksu virsstundām un darbu svētku dienās. To Latvijas Radio teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Vakardiena, 5. marts, atnesa ļoti skumju vēsti – 89 gadu vecumā mūžības ceļos devies izcilais un tautā mīlētais kinorežisors Jānis Streičs. Viņa filmas ir un vienmēr paliks Latvijas kino zelta fonds, cauri laikiem tās mūsu tautu stiprinājušas, spirdzinājušas un iedvesmojušas. Jānis Streičs bija ļoti daudzpusīga personība, līdzās darbam kino viņš arī gleznoja, rakstīja grāmatas, bija dziļš domātājs, kura viedoklī vienmēr bija vērtīgi ieklausīties.

Izglītības kvalitātes valsts dienests ziņojumā par skolu pāreju uz mācībām tikai latviski secinājis, ka skolās atšķiras izpratne par to, ko nozīmē nodrošināt latvisku vidi. Līdz ar to līdz ar pāreju uz mācībām latviski vide visās skolās nav latviskojusies un Latviešu valodas aģentūra šobrīd veido vadlīnijas latviskas vides veidošanai skolās.

Degvielas cenas pieaug, iedzīvotāji veido krājumus. Valsts rezervju pietiekot.

Bez stresa un izdegšanas riska mazināšanas ir vēl virkne iemeslu, kāpēc cilvēkam nepieciešams vaļasprieks, jeb hobijs. Varbūt pat vairāki.  Kam noder vaļasprieki un kā tos izvēlēties?

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Šoreiz "Mobile World Congress 2026" aizvadot, atskatāmies uz aizvadīto nedēļu spilgtākajām viedtālruņu prezentācijām: "Samsung S26" sērija, "Apple iPhone 17e", "Honor Magic V6 & Robot Phone" un "Motorola Razr Fold".

Stāsts par amatnieku un dizaineru radošo sinerģiju un tās izpausmēm globālajā pasaulē ir pamatā izstādei "Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā", kura būs aplūkojama no 12. marta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes kuratori Inesi Baranovsku un dizaineru Artūru Analtu.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar kinokritiķi Dārtu Ceriņu.

Degvielas tirgotāji operatīvi reaģējuši uz notikumiem Tuvajos Austrumos, cenas degvielas uzpildes stacijās tika paaugstinātas ļoti aši. Par reakciju uz Irānā notiekošo un arī citām nedēļas aktualitātēm runājam Krustpunktā. 

Tiekamies ar rīdziniekiem Lailu Zemīti un Olafu Slūtiņu. Ikdienā viņi nodarbojas ar zinātni, ar pētījamiem. Viņi ir arī 15 gadus veco dvīņu Andreja un Aleksandra vecāki. Šobrīd jau var teikt, ka laiks, kad vienam no dēliem, bija vajadzīga visa veida palīdzība no dažādu speciālistu puses, lai viņš spētu dzirdēt un varētu arī sarunāties, ir aiz muguras. Tagad visi izbauda mierīgus un laimīgus brīžus gan katrs atsevišķi, gan visi kopā.

No "Breša zemniekiem" ar piecām govīm līdz 150 govju ganāmpulkam, ko slauc trīs slaukšanas roboti – tāds bijis Krimuldas pagasta zemnieku saimniecības "Silmalas" attīstības ceļš. Tēva uzsākto darbu turpina dēls Raimonds Veinbergs, kas pats apstrādā 350 ha un ikdienā viņam palīdz mamma un divi darbinieki.

Madonas novada Kraukļu pagastā viesojamies pie folkloras kopas "Krauklēnieši" un kopā ar bibliotekāri Larisu Maliginu izstaigājam viņas apkopoto pagasta vēstures ekspozīciju, kurā var uzzināt, kādas mājas reiz tika attēlotas uz 500 latu naudas zīmes, kā kinorežisors Ēriks Lācis guvis ideju filmai "Dāvana vientuļai sievietei" un kur govij Tulpei reiz piemineklis celts.

Ukraina un Krievija apmainījušās ar kara gūstekņiem. Kopumā no gūsta Krievijā mājās atgriezti 500 ukraiņu karavīri un civiliedzīvotāji.

Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām pasargāta no Rietumu sankcijām.

Karavīra zvērestu dod valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta karavīri.

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma Rīgas pilī notika diskusija par demogrāfijas jautājumiem.

Informācija mūsdienās pienāk ātri un tās ir daudz. Mēs varam atvērt respektablāko izdevumu interneta lapas un kaut virsrakstu līmenī uzzināt, ko raksta dažādu valstu masu mediji. Un, protams, sociālie mediji – tur var atrast visdažādākās ziņas un vietnes. Un šajā jūklī tiek iepludināta arī dezinformācija, kuru brīžiem ir ļoti grūti atšķetināt no samudžinātā ziņu kamola. Kā orientēties?