Atskats vakardienā.
*Katru gadu darba tirgu pamet aizvien lielāks cilvēku skaits nekā tajā ienāk. Demogrāfiskās bedres dēļ nodokļu maksātāju skaits sarūk. Jau tuvākajā nākotnē nāksies domāt, ko mainīt esošajā pensiju sistēmā, lai varētu uzturēt nākotnes pensionārus. Tāpat aktuāls ir jautājums – vai tā saucamā Z- paaudze un mileniāļi nākotnē pensiju vispār saņems.

Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas iedzīvotājiem izkrāptā naudas summa jau atkal pārsniedz miljonu eiro. Parādījies arī jauns krāpniecības veids, kad viltus policisti it kā slepenā operācijā izkrāpuši pat...dzīvokli. Ja domājat - nu kā gan var tā uzķerties?, tad nākamais stāsts ir tieši jums. Latvijas Televīzijas raidījumā Slazds pirms pāris dienām bija kārtējā epizode par krāpnieku upuriem un galvenā varone bija jauna sieviete Linda – viņas vārds gan mainīts. Lūk, Linda, kura iepriekš cītīgi skatījusies šos raidījumus un domājusi – ārprāts, kā cilvēki var tā iekrist!, kādā brīdī iekrita arī pati. Un ne uz ko sarežģītu – uz viltus īsziņu par it kā ceļu noteikumu pārkāpumu.
*
Apbalvojums Sēlijas sudrabs tiek pasniegts kopš 2022. gada, lai godinātu cilvēkus, kuri ar savu darbu un dzīvesveidu spodrina Sēlijas vārdu. Vanda Rimša, Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra direktore, jau 35 gadus veido seno lietu krātuvi Sēļu istaba, kurā glabājas simtiem priekšmetu no Ilūkstes un apkārtnes. Viņa aktīvi popularizē novada vēsturi un vada ekskursijas viesiem. Vanda Rimša ir viena no trijiem galvenās balvas saņēmējiem, kura šogad ieguva Sēlijas sudrabs piespraudi ar Sēlijas simbola – vilka attēlu.

Uz nelielu mirkli, vēl oktobra beigās mediķe Sarmīte Cīrule, kura sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas frontē, bija atbraukusi uz mājām – uz Latviju. Tad arī tapa šī saruna ar mērķi nedaudz paskatīties it kā no malas - kā mēs - te, Latvijā dzīvojam, vai un cik labi esam gatavi krīzes situācijai, vienlaikus cerot, ka nekad nepiedzīvosim to, kas notiek tagad Ukrainā.

Viens no mūsu identitātes simboliem ir tautas tērps, ar katram novadam raksturīgajām krāsām, izšuvumiem. Lai tas taptu, no meistara tas prasa gan izpēti, gan zināšanas, prasmi izšūt dažādos rakstus. Sanita Miška ir viena no tautas tērpu šuvējām, kas tos darina jau gandrīz 20 gadus.
*
Kanādas valdība ir apņēmusies tuvākajos gados ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, reaģējot uz apdraudējuma pieaugumu un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atsvešināšanos no NATO sabiedrotajiem. Kanāda arī vēlas padziļināt drošības sadarbību ar Eiropu. Otavas lēmumi ir pozitīvs signāls Latvijai, jo šeit dien un par mūsu valsts drošību rūpējas vairāki tūkstoši kanādiešu karavīru.

Uz nelielu mirkli vēl oktobra beigās mediķe Sarmīte Cīrule, kura sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas frontē, bija atbraukusi uz mājām – uz Latviju. Tad arī tapa šī saruna ar mērķi nedaudz paskatīties it kā no malas - kā mēs - te, Latvijā dzīvojam, vai un cik labi esam gatavi krīzes situācijai, vienlaikus cerot, ka nekad nepiedzīvosim to, kas notiek tagad Ukrainā. 

Kā allaž, īpaša valsts svētku programma būs ne vien radio, bet arī Latvijas Televīzijā. Jau rīt LTV1 būs skatāma dokumentālā filma Mūsu ierakumu stāsti. Tajā sekots tiem, kas lēmuši iestāties un dienēt iestāties zemessardzē. Viņu rindās māksliniece, sporta žurnālists, industriālais alpīnists un katoļu priesteris. Dokumentālais stāsts iepazīstina ar mūsu līdzcilvēkiem, kuri, dzīvojot mierā, uztur gatavību cīņai par Latviju.
*
Šogad 18. novembrī aprit 90 gadi kopš Brīvības pieminekļa atklāšanas. Tēlnieks Kārlis Zāle tajā iemūžinājis Brīvības tēlu - sievieti ar trim zelta zvaigznēm izstieptajās rokās un 13 skulptūru grupās izkalti kopumā 56 tēli. Brīvības piemineklis tapa par tautas ziedojumiem un neraugoties uz dažādiem laikiem arvien ir Latvijas neatkarības un brīvības simbols. Latvijas Radio ierakstu sērijā Mans brīvības piemineklis stāstīsim par cilvēkiem, kuru ikdienā šis piemineklis ir klātesošs viņu darbā vai tradīcijās. Kuri pieminekļu tēli uzrunā katru no šiem cilvēkiem un, ko viņiem personīgi nozīmē brīvības jēdziens?

Šogad aprit 100 gadi kopš tika dibināta Latvijas Sieviešu organizācijas padome, klajā nākusi arī grāmata, kurā pētīta padomes darbība un sievietes tajā. Kā Latvijas politisko, sociālo un kultūras dzīvi veidoja padomes darbība gadsimta sākumā?

Iekārtojot Ēvalda Valtera piemiņas istabu viņa dzimtajā Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, atrastas arī ar rakstāmmašīnu rakstītas, iepriekš nekad nepublicētas Valtera atmiņas par skatuves un kara gaitām. Piemiņas istabas glabātāja Aina Sļisarenko kopā ar Ēvalda Valtera dēlu Raitu Valteru nolēmuši, ka jātop grāmatai. 

Rīt jau 107. mūsu valsts dzimšanas diena. To šodien varam svinēt, pateicoties dziesmotajai revolūcijai. Daudzām dziesmām, kas mūs pavadīja atmodas laikā, vispirms jau Tautas frontes himnas vārdu autors bija Olafs Gūtmanis. Šodien ir īstā reize pārstaigāt izcilā vārda meistara dzīves ceļu un ieklausīties dziesmās ar viņa vārdiem.

Kur paliek mazais lepnais karoga nesējs, kad parādās dabiska un nepieciešama vēlme visu apšaubīt? Par patriotismu un Latvijas mīlestību pusaudžu vecumā saruna Ģimenes studijā pirms valsts svētkiem.

Viņš ir dzimis un audzis Lielbritānijā, viņa - Latvijā. Abi runā latviski un abu sirdis pieder Latvijai. Bet šobrīd viņu dzīve aizrit Notingemā, Lielbritānijā. Tur abi rūpējas par visu latvisko sev apkārt, rīko svētkus, svin latvietību un šķiet, ka cer kādu dienu dzīvot Latvijā. Saruna ar Baibu Dobeli un Karlu Kelku (Kelk).

Saruna ar politoloģijas asociēto profesori Dainu Bāru par Latvijas demokrātijas kvalitāti, vēlēšanu sistēmu, partijām un uzticību valsts pārvaldes institūcijām pēdējo 30 gadu laikā. 

Jāņa Siliņa veidotā kompozīcija "Imants Ziedonis un tautas dziesmas". Lasa Imants Skrastiņš un Ārija Stūrniece. 1994.gada ieraksts.

Runājam par sporta karalieni vieglatlētiku, konkrēti par vienu no tās bruņiniekiem. Vienam no Latvijas labākajiem šķēpraižiem Gatim Čakšam pēdējie trīs gadi bijuši smagi gan sportiski, gan psiholoģiski. Viņš divreiz sasirdzis ar Laima slimību, tas atstāji pamatīgi ietekmi uz viņa spējām sektorā. Gatis gan joprojām ir optimisma pilns un gatavs sasniegt augstus rezultātus jau nākamgad.