Kafejnīca "Lagzdiņu pankūkas" Vaiņodes centrā strādā nepilnu gadu. Verot to vaļā, saimniekiem nācās saskarties ar lielu apkārtējo skepsi, vai viņu ēdiens kādam vispār būs vajadzīgs. Ticot savai idejai, kafejnīcu atvēra pagājušā gada aprīlī, bet vasara piesardzīgos plānus apgrieza kājām gaisā. Lielais pieprasījums, nes līdzi jaunas rūpes, jo pašu remontētās telpas kļuvušas par šauru.

”Viņas darbi skan kā oda priekam un dzīves pilnībai” – mākslas zinātniece Anita Vanaga šos vārdus veltījusi izcilajai tekstilmāksliniecei Ivetai Vecenānei.

Tikko klajā nākusi mākslinieces daiļradei veltīta grāmata, kas atvēršanas svētkus piedzīvos 11. februārī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā apkopotas četras jaunākās viņas darbu kolekcijas, un – tāpat kā viņas darbi – arī grāmata ir krāšņa, un tajā spilgti atklājas autores meistarīgais un gleznieciski atraisītais rokraksts.

Aizvadītajā nedēļā mēs, "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti, atskatījāmies uz debatēm par ārpolitiku un valsts drošību. Vai premjerei taisnība, ka piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms pieaudzis divkārt? Vai ārlietu ministre korekti izteicās par Latvijas eksportu uz Krieviju? Un kāpēc Latvijas diplomātiskajā dienestā, kur kopumā sieviešu ir vairāk, vēstnieku amatos biežāk ir vīrieši? Par to Evitas Puriņas stāsts.

Pagājušajā nedēļā atzīmēja Pasaules vēža dienu, kuras vadmotīvs šogad bija profilakse un agrīna slimības atklāšana. Par šo darbību nozīmīgumu saruna raidījumā.

Tapis pētījums par to, kā tekstila dabisko krāsu izmantošanu 19. gadsimtā sāka papildināt ķīmijas atklājumi, piemēram, sintētisko anilīna krāsu ieviešana ražošanā un plašā lietojumā. Kā rūpniecības attīstība mainījusi tradicionālo kultūras mantojumu - ko par to stāsta krāsas un audumi?

Z paaudze muzejos – vēlmes un gaidas. Jaunu prasmju apgūšana un sadarbības pieredze.Uzklausām Kultūras un mākslas institūta pētnieci Elīnu Vikmani, kura bijusi vieslektore Smitsona institūtā ASV.


 

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā mediju darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervija ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.

Bērnu kopšanas pabalstu aizvien biežāk izvēlas saņemt tēvi, turpinot strādāt. Kamēr mammas paliek mājās, nesaņemot nekādas sociālās garantijas. Cik mērķtiecīga bijusi Bērnu kopšanas pabalsta reforma, kas ļauj saņemt nu jau 75 % no pabalsta, turpinot strādāt?

Ceļojums uz Ķīnu? Jā, labprāt! Bet pārcelties tur uz dzīvi? Kas piesaista tautiešus Ķīnai, kas motivē dzīvot tik tālu no mājām un kas noteikti jāņem vērā, apsverot ideju par dzīvi kultūras un politikas ziņā tik atšķirīgajā Ķīnā?

Gunta Kļava ir valodniece, sociolingviste, Latviešu valodas aģentūras pētniece un LU Lībiešu institūta vadošā pētniece. Valodniece sastādījusi un rediģējusi vairākus pētījumus par valodu situāciju Latvijā, kā arī pētījusi lībiešu valodas apguves un attīstības iespējas. Latviešu valodas aģentūra izveidojusi arī „Mūsdienu urbāno vārdnīcu”.

Pagājušajā nedēļā atzīmēja Pasaules vēža dienu, kuras vadmotīvs šogad bija profilakse un agrīna slimības atklāšana. Par šo darbību nozīmīgumu saruna raidījumā.

Vācu tautas pasaku "Rūķīši" lasa Aija Uzulēna. 2000.gada ieraksts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā mediju darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervija ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.

Z paaudze muzejos – vēlmes un gaidas. Jaunu prasmju apgūšana un sadarbības pieredze.Uzklausām Kultūras un mākslas institūta pētnieci Elīnu Vikmani, kura bijusi vieslektore Smitsona institūtā ASV.


 

Gunta Kļava ir valodniece, sociolingviste, Latviešu valodas aģentūras pētniece un LU Lībiešu institūta vadošā pētniece. Valodniece sastādījusi un rediģējusi vairākus pētījumus par valodu situāciju Latvijā, kā arī pētījusi lībiešu valodas apguves un attīstības iespējas. Latviešu valodas aģentūra izveidojusi arī „Mūsdienu urbāno vārdnīcu”.

Bērnu kopšanas pabalstu aizvien biežāk izvēlas saņemt tēvi, turpinot strādāt. Kamēr mammas paliek mājās, nesaņemot nekādas sociālās garantijas. Cik mērķtiecīga bijusi Bērnu kopšanas pabalsta reforma, kas ļauj saņemt nu jau 75 % no pabalsta, turpinot strādāt?

Tapis pētījums par to, kā tekstila dabisko krāsu izmantošanu 19. gadsimtā sāka papildināt ķīmijas atklājumi, piemēram, sintētisko anilīna krāsu ieviešana ražošanā un plašā lietojumā. Kā rūpniecības attīstība mainījusi tradicionālo kultūras mantojumu - ko par to stāsta krāsas un audumi?