Pastiprinoties klimata pārmaiņām, arvien vairāk Eiropas pilsētu vasarās piedzīvo ilgstošus karstuma viļņus. Tos vissmagāk izjūt lielās pilsētas Eiropas dienvidos, kas ir arī iecienīti tūristu galamērķi. Eksperti brīdina, ka karstuma viļņi vasarās kļūs arvien ilgstošāki, tāpēc ir jādomā par risinājumiem, lai mazinātu karstuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. 

„Pirkstainis, dūrainītis” – izdots aizkustinošs Liepājas rakstnieces Ineses Ķesteres ziemas stāsts bērniem.

Dalīšana klašu grupās, ārpusklašu aktivitātes un vasaras nometnes skolās – par tādām iecerēm Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) stāstīja, runājot, kā plāno uzlabot pārejas uz vienotu skolu, proti, uz mācībām tikai latviešu valodā rezultātus.

Piekrastes zvejnieki pauž bažas par jaunajiem liegumiem piekrastē.

Šobrīd peldētapmācību Latvijā skolas īsteno katra pēc savām iespējām; Izglītības un zinātnes ministrija  nākamgad plāno spert pirmos soļus, lai sakārtotu šo problēmu.

Pastiprinoties klimata pārmaiņām, arvien vairāk Eiropas pilsētu vasarās piedzīvo ilgstošus karstuma viļņus.

Gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju gada laikā saskaras ar kādu lielāku vai mazāku ādas problēmu. Viens no iemesliem ta ir mūsu ikdienas ieradumi. Kā ikdienas ieradumi ietekmē ādas veselību un vispārējo labsajūtu, interesējamies raidījumā.

Mežu ugunsgrēku un vulkānu pelni, tuksnešu smiltis, piesārņojums un putekšņi ar vēju ceļo pa pasauli. Šī parādība ir gadsimtiem sena. Tikai tagad par to uzzinām biežāk un vairāk, jo ir plašāk un operatīvāk pieejama informācija. Tāpēc dažkārt var rasties sajūta, ka agrāk nekā tāda nebija.

Sieviešu tiesību aktīvistes starpkaru Latvijā un biedrošanās brīvības nozīme Latvijā, izceļot ietekmīgākās sievietes politikā, piemēram, Bertu Pīpiņu, Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi un Aspaziju. Ar monogrāfiju “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940” iepazīstina Ineta Lipša un Liene Dreimane.

Runājam par piekto  lielāko Eiropas Savienības valsti, par valsti ar strauji augošu ekonomiku un trešo lielāko armiju NATO – par Poliju. Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis.

Garās rindas, mediķu trūkums - veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar finansējuma deficītu. Vai ir kādas cerības, ka kādā no jomām kaut kas varētu mainīties uz labo pusi 2026. gadā?

Tuvojoties labdarības maratonam "Dod pieci!", skaidrojam, cik pieejami šodien ir tehniskie palīglīdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem? Vai uzlabojumi noteikumos, kas nosaka, kā šie līdzekļi piešķirami, ir pietiekami?

Saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieci Elīnu Vrobļevsku par 2026. gada prognozēm ģeopolitikā un Krievijas kara norisēm Ukrainā, ASV drošības koncepciju un Eiropu, kā arī vēlēšanu par ietekmēšanas riskiem Latvijā.

Tajā pilsētā cilvēki dzīvo bez ēnām. Tajā bibliotēkā lasa senus sapņus ar īpašajām sapņu lasītāja acīm. Tā vismaz notiek Haruki Murakami fantāzijā "Pilsēta un tās nedrošie mūri". Sarunā ar tulkotājum Ingūnu Beķeri ir mazliet arī par japāņu valodas gramatiku, jo tas šeit svarīgi… Galu galā - kāds cilvēkam labums no ēnas un sapņiem?

Latvijā no šodienas izsludināta gripas epidēmija - saslimušo skaits pieaug straujāk nekā prognozēts.

Nākamgad vairāk naudas zobu labošanai narkozē; ārstneicības iestādēs mazākas kvotas higiēnai.

Aptuveni 10 000 cilvēku Viļņā pulcējas sabiedriskā medija LRT atbalstam.

Oktobrī notikušo Čehijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs, labējo populistu partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" līderis Andrijs Babišs 9. decembrī ceremonijā Prāgas pilī deva premjerministra amata zvērestu.

Valsts kontrole: Māju siltināšanas projekti kļūst dārgāki, kas būtiski samazina ieguvumus no šādiem projektiem. Bet valsts atbalsta apjoms paliek salīdzinoši zems.

Runājam par piekto  lielāko Eiropas Savienības valsti, par valsti ar strauji augošu ekonomiku un trešo lielāko armiju NATO – par Poliju. Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis.

Šogad, 18. novembrī, Brīvības piemineklim tika svinēta 90 gadu jubileja. Pieminekļa Brīvības tēlu tautā joprojām dažkārt mēdz dēvēt par Mildu, taču nevienā oficiālajā dokumentā nav atrodamas norādes par to, ka šim tēlam būtu jāsaucas par Mildu. Jāatzīmē, ka ar iesauku Milda dēvēti arī 1929. – 1932. gados Latvijā apgrozībā laistie sudraba pieclatnieki ar latviešu tautumeitas profilu. Kas ir zināms par sievieti, kura kļuva par modeli sudraba pieclatniekam un nu jau arī Latvijas eiro monētai? Šim jautājumam eseju veltījis Pēteris Alberts.

Šogad, 18. novembrī, Brīvības piemineklim tika svinēta 90 gadu jubileja. Pieminekļa Brīvības tēlu tautā joprojām dažkārt mēdz dēvēt par Mildu, taču nevienā oficiālajā dokumentā nav atrodamas norādes par to, ka šim tēlam būtu jāsaucas par Mildu. Jāatzīmē, ka ar iesauku Milda dēvēti arī 1929. – 1932. gados Latvijā apgrozībā laistie sudraba pieclatnieki ar latviešu tautumeitas profilu. Kas ir zināms par sievieti, kura kļuva par modeli sudraba pieclatniekam un nu jau arī Latvijas eiro monētai? Šim jautājumam eseju veltījis Pēteris Alberts.

Šogad, 18. novembrī, Brīvības piemineklim tika svinēta 90 gadu jubileja. Pieminekļa Brīvības tēlu tautā joprojām dažkārt mēdz dēvēt par Mildu, taču nevienā oficiālajā dokumentā nav atrodamas norādes par to, ka šim tēlam būtu jāsaucas par Mildu. Jāatzīmē, ka ar iesauku Milda dēvēti arī 1929. – 1932. gados Latvijā apgrozībā laistie sudraba pieclatnieki ar latviešu tautumeitas profilu. Kas ir zināms par sievieti, kura kļuva par modeli sudraba pieclatniekam un nu jau arī Latvijas eiro monētai? Šim jautājumam eseju veltījis Pēteris Alberts.

Vai uzņēmējdarbība mainās līdzi pasaulei, vai tomēr tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas iekustina izmaiņas? Monopolā saruna par jaunuzņēmumu nozīmi ar organizācijas "TechChill" vadītāju Anniju Mežgaili.

Gandrīz puse Eiropas iedzīvotāju gada laikā saskaras ar kādu lielāku vai mazāku ādas problēmu. Viens no iemesliem ta ir mūsu ikdienas ieradumi. Kā ikdienas ieradumi ietekmē ādas veselību un vispārējo labsajūtu, interesējamies raidījumā.