Latvijas nacionālā hokeja izlase uzsākusi noslēdzošo fāzi, gatavojoties nu jau kārtējam pasaules čempionātam hokejā, tomēr pavisam nesen apritēja 30 gadi kopš pirmās tiešām lielās uzvaras Latvijas hokejā. Proti, hokejistu kvalificēšanās pasaules čempionāta elites grupai.
***
4. maijā jau par tradīciju kļuvis Latvijas filmu maratons, kas arī šogad piedāvās plašu pašmāju kino programmu – no klasikas līdz jaunākajām filmām.
Tas ir veids, kā svētkos ne tikai atzīmēt neatkarības atjaunošanu, bet arī paskatīties uz Latviju caur kino stāstiem.

Mārtiņš Mediņš savulaik Bauskas novada Bārbelē strādāja par mehāniķi kolhozā un bieži redzēja, ka lūžņos sagriež senus darbarīkus.
Kolhozs muzeju izveidot nepaspēja, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izjuka, bet Mārtiņš pirms 34 gadiem Bauskas novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes krastā, sāka atjaunot Ausekļu ūdensdzirnavas.
Tagad brīvdabas muzeja klētīs un šķūņos savākti ap 30 000 seno darbarīku un sadzīves priekšmetu, pārvestas arī vējdzirnavas un izveidota Maizes māja.
***
Eiropas politiskā uzmanība šodien tiek pievērsta Armēnijai, jo tās galvaspilsētā Erevānā ir sapulcējušies aptuveni 40 Eiropas valstu līderi. Turklāt šim Eiropas Politiskās kopienas samita formātam pirmo reizi ir pievienojies arī Kanādas premjerministrs Marks Karnijs.
Kā zināms, viņš iestājas par aktīvu vidēja izmēra politisko spēku saliedēšanu, lai nepieļautu lielvalstu patvaļas atgriešanos. Savukārt Brisele vēlas uzskatāmi parādīt cik lielu atbalstu tā šobrīd sniedz Armēnijai.

Ekumēniskais dievkalpojums Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 36 .gadadienai.

Viesojamies zemnieku saimniecībā „Vecjērūži” Cēsu novada Taurenes pagastā, kur Latvijas karogs mastā nav tikai svētku atribūts, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šis ir stāsts par lepnumu, saknēm un saimniekošanu zem Latvijas debesīm. Sarunājamies ar Ingu Ozolu un viņas brāli Māri Ozolu.

Kultūras rondo viesojas Lietuvas Nacionālajā muzejā, kur atklāta plaša izstāde par Baltijas valstu kultūras diplomātijas triumfu Pasaules izstādēs Parīzē pirms simt gadiem.

Saeimas svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 36.gadadienai.

Krustpunktā Lielā intervija: vēsturnieks Dainis Poziņš.

Daugavpilieši Zelči ir liela un aktīva ģimene. Kaut arī abi rūpējas par sešiem bērniem, abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām un arī kopējie, un kaut arī darba dienas ir ļoti intensīvas – Andrejs vada Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Latgales nodaļu, bet Inga strādā ne tikai par mediatori, arī vada radio raidījumu par klimatu, tomēr ģimene viņiem ir prioritāra.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.

 

Raimonds Biedrītis maizi cep jau 14 gadus, bet veikalu - ražotni "Grauda spēks" Jelgavā atvēra pirms trim gadiem. Pilngraudu graudi tiek malti nelielās koka dzirnavās, kas atrodas uzņēmumā, un ražotnē cep gan maizi, gan cepumus, gan gatavo kukurūzas un kartupeļu galetes

Pirmatskaņojums. "Atmiņas par nākotni". Daiņa Īvāna atmiņās balstīts dokumentāls tēlojums. Veltījums Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai. 

Saruna par ledus hokeju, jo arvien straujāk tuvojas pasaules čempionāts pieaugušo valstsvienībām. Iepazīstam Latvijas hokeja valstsvienības kandidātu - Latvijas atklātā hokeja čempionāta šīs sezonas izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju aizsargu Niku Peņenko.

Latvija ir tik stipra, cik stipra ir tās cilvēki. Valsts svētkos Monopols piedāvā sarunu ar Latvijas onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāju Gunitu Berķi.

 

 

 

Neatkarības atjaunošanas svinīgu kulminācija – koncertstāsts "Pavasaris. Mūžīgā jaunība", kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī.

Piedāvājam noklausīties literāri muzikālu kompozīciju "Uzvelciet baltu kreklu".

Kino mūzika Latvijā.
Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez „kustīgo bilžu jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par „Lielo mēmo, kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta – vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa.
Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika. Revolucionāra bija īsta skaņu kino rašanās 20-tā gadsimta 20-tajos gados. 30-tajos gados diezgan skaidri iezīmējās mūzikas un kino proporcijas: sākotnēji mūzika aizņēma procentus 20 no filmas kopējā laika, mūsdienās
mūzika var skanēt teju visu filmas laiku.
Pavisam drīz skaņu filmas sāka uzņemt arī Latvijā – pirmā bija īsmetrāžas, tā saucamā „kultūrfilma „Daugava māmuliņa, savukārt 1934. gada 29. aprīlī uz Latvijas kinoekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma
„Daugava, kuru producēja
jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma.
Par īsto Latviešu kino mūzikas dzimšanas dienu
var uzskatīt vēsturisko momentu pirms astoņiem gadu desmitiem – 1940-tā gada 2. janvārī kinoteātrī „Splendid Palace notika režisora Viļa Lapenieka filmas „Zvejnieka dēls pirmizrāde. Ažiotāža bija milzīga – kinoteātra durvis tika izlauztas, kases logs izsists un divu mēnešu laikā filmu noskatījās 250 tūkstoši skatītāju.
Pie šīs filmas panākumiem noteikti jāpieskaita arī
lieliskā mūzika, ko sarakstīja Jānis Mediņš. Dziesma par Laša kundzi, ko izpildīja Garozas lomas atveidotājs – Latvijas nacionālās operas solists Rūdolfs Bērziņš - tik tālu folklorizējās, ka nereti tika piemirsts komponista paša vārds. Turpmākajos gados šāds liktenis piemeklēja daudzas no melodijām, kas bija radītas filmu vajadzībām, bet turpināja savu dzīvi ārpus ekrāna. Šīsdienas raidījumā – pavisam, pavisam neliels ieskats dažās latviešu kino mūzikas lapaspusēs.

Kultūras rondo viesojas Lietuvas Nacionālajā muzejā, kur atklāta plaša izstāde par Baltijas valstu kultūras diplomātijas triumfu Pasaules izstādēs Parīzē pirms simt gadiem.

Latvija ir tik stipra, cik stipra ir tās cilvēki. Valsts svētkos Monopols piedāvā sarunu ar Latvijas onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāju Gunitu Berķi.

Daugavpilieši Zelči ir liela un aktīva ģimene. Kaut arī abi rūpējas par sešiem bērniem, abiem ir bērni no iepriekšējām laulībām un arī kopējie, un kaut arī darba dienas ir ļoti intensīvas – Andrejs vada Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Latgales nodaļu, bet Inga strādā ne tikai par mediatori, arī vada radio raidījumu par klimatu, tomēr ģimene viņiem ir prioritāra.