Atskats uz vakardienas notikumiem.
*
Jau no šodienas Latvija oficiāli sāk darbu Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē. Mūsu valsts šajā forumā ieņem nepastāvīgās locekles vietu turpmākos divus gadus.
Lai arī šīs institūcijas virzienā ir izskanējusi kritika par tās darbību, kā arī aicinājumi to reformēt, pārredzamā nākotnē - vismaz noteikti, kamēr Latvija ir Drošības padomes dalībvalsts - nekādas izmaiņas nevar gaidīt. Tā var secināt no Latvijas Radio uzrunāto ekspertu atbildēm.

Īstas un dzīvas rudzu maizes cepējs - tā par sevi saka kurzemnieks Toms Ādlers, kurš nu jau vairākus gadus cep maizi no bioloģiskiem rudzu miltiem. Arodu apguvis, mācoties no meistariem un pētot rudzu maizes cepšanas tradīcijas, taču pati ideja - cept maizi, gan radusies pandēmijas laikā.
Agrāk Toms Ādlers strādājis Rietumu radio un rīkojis arī Klusuma festivālu, šobrīd viņu kurzemnieki atpazīst kā rudzu maizes cepēju no Druvas Saldus novadā, kurš labprāt sarunājas ar pircējiem, stāstot par rudzu maizes vērtību.
*
Pērn Baltijas biržā akciju un obligāciju emitenti no investoriem piesaistījuši vairāk nekā divus miljardus eiro - pusotru reizi vairāk nekā pērn. Viens no biržā kotētajiem uzņēmumiem ir arī Latvijas kafijas ražotājs Kalve Coffee, kas biržas sniegto finansējumu ieguldījis ražotnes attīstībā un septiņu jaunu kafejnīcu atvēršanā, tostarp Parīzē.
No nelielas grauzdētavas Jaunmārupē līdz investoriem un kafejnīcām Eiropā - par to, ko šis piemērs rāda par kapitāla tirgus iespējām Latvijā?

Kā gadumijas nakti aizvadījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests?
*
Cik daudz darba sagaidot jauno gadu bijis Valst policijai?

Kā un ar kādām cerībām jaunais - 2026. gads sagaidīts Ukrainā?

Viens ēd, lai izdzīvotu, cits dzīvo, lai ēstu, bet visām civilizācijas sabiedrībām jau kopš senseniem laikiem ir bijis paradums pulcēties maltīti un ēdienu likt īpašā godā kā svētkos, tā ikdienā. Kā mēs uztveram ēdienu un kā veidojušies mūsu ēšanas paradumi? 

Par etnoroka pirmsākumiem Latgalē un grupas "Laimas muzykanti" radošumu, eksperimentējot ar dažādiem skanējumiem, instrumentiem un neierastiem mūzikas salikumiem, piemēram, savienojot folkloru un elektronisko mūziku. Kā arī par 30 gadu pieredzi mūzikā pārrunājam ar grupas  "Laimas muzykanti" vadītāju Artūru Uškānu, tautas mūziķi Kristīni Kārkli-Kalniņu un bundzinieku Matīsu Uškānu.

Kādi jauni ieraksti 2025. gadā nākuši klāt mūsu populārās un varbūt arī ne tik ļoti populārās mūzikas apcirkņos, to atsaucam atmiņā 2026. gada pirmajā raidījumā.

Ar Latviju varētu būt viss kārtībā, bet jātur modrība pirmajā vietā – saka dzejnieks un rakstnieks Viktors Kalniņš jeb Viks. Kā bērnībā ar brāli Imantu Kalniņu izdeva žurnālu un kā vēlāk tapa kopīgās dziesmas, par ko atmodas gados kritizēja "Panorāmu" un par ko tagad raksta dzeja – saruna ar Viku.

Gada noslēguma raidījumā studijā kopā ir visas trīs raidījuma vadītājas - Sarmīte Kolāte, Agnese Linka un Mairita Znotiņa. Bet viesos šoreiz ir aktīvas raidījuma klausītājas Anda Alksne, Sandra Kravale un Ilze Vācere. Sarunās vērtējam, kāds bijis šis gads, kas iepriecinājis un kas arī apbēdinājis.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtēsim 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti.

Radioteātris pirmo šī gada dienu sāk ar mazu, jautru piesitienu - anekdošu plejāde, kas tapusi 1993.gadā. Režisore Antonija Apele. Anekdotiskās situācijās iejūtas aktieri : Ilga Tomase, Enriko Avots un Harijs Gerhards. Skaņu režisors Maigonis Ozols.

Mūsu laikmeta politiskā vārdnīca. Saruna ar filozofu Ivaru Neideru