Atskats vakardienā.
*
Melu un maldu apskats, ko veidojis Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs.

Apbraukuši lielu daļu pasaules, latgaliete Maija un no Īrijas nākušais Džeimijs nu jau vairākus gadus atpakaļ saprata - tieši pasaules pieredze devusi viņiem iespēju apzināties, ka nepieciešams ne vien baudīt, bet arī atstāt ko paliekošu. Tādēļ piecus gadus atpakaļ viņi pieņēma ne vieglu lēmumu un iegādājās novārtā atstātu muižu Latgalē, un tagad to maziem solīšiem atjauno ne vien kā māju sev, bet arī kā tiekšanās vietu vietējiem un tālākiem viesiem. Preiļu novadā esošās Ārdavas muižas vēsture iestiepjas 19.gadsimta 60 gados un internacionālais pāris nu ar cieņu to pēta, pa vasarām to arī apdzīvo, uzņem tūristus, viesus, organizē pasākumus, un kādreiz te cer iekārtot vietu māksliniekiem un amatniekiem un iespējams arī viesnīcu, bet galvenais īstu māju sev.
*
Mums katram ir jābūt skaidram, kā mēs rīkotos ne tikai kara, bet arī jebkurā citā krīzes situācijā – tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Valmieras brigāžu atbalsta centra brigādes vadītāja Dina Skrabe. Viņa sev uz šo jautājumu ir atbildējusi ar iestāšanos Zemessardzē un darbu, veidojot Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes medicīnas rotu. Šoruden, lai gūtu pieredzi, kopā ar NMPD kolēģiem viņa pabija arī Ukrainā, piefrontes līnijā.

Labdarības maratons Dod pieci! šogad sabiedrības uzmanību pievērš sportam, lai izgaismotu Latvijas iedzīvotāju mazkustīgumu un ar to saistītās veselības problēmas. Arī inovāciju konkursā Solve for Tomorrow šogad jaunieši rada idejas, kurās tieši sports un tehnoloģijas tiek apvienotas, lai iedvesmotu sabiedrību kustēties.
*
Krāpnieki joprojām turpina no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpt prāvas summas. Jaunākā Valsts policijas statistika ir par pagājušo nedēļu - izkrāpti ap 460 tūkstošiem eiro. Viens no krāpnieku iecienītākajiem rīkiem ir viltus mājaslapas - Latvijas Televīzijas raidījumā Slazds sezonas noslēdzošajā raidījumā kolēģi pētījuši kā tās strādā, ar ekspertu palīdzību arī paši izveidojuši paraugu - tā kā to dara krāpnieki. Un izrādās, ka tas nemaz nav tik sarežģīti.

Ceļā uz stipru psihisko veselību ārstēšana ir tikai viens posms. Ļoti būtiska ir arī vide un cilvēki, starp kuriem ikdienā pavada laiku. Viena no iespējām, kā saņemt emocionālo atbalstu, ir dalīties ar tiem, kas ir līdzīgā situācijā, un šādu pakalpojumu sauc par atbalsta grupām. Ārzemēs šī prakse ir plaši izplatīta, bet pie mums tas vēl attīstās gausi.
*
Ojāra Vācieša muzejā šodien atklās unikālu fotoreportāžu izstādi. Visas tajā redzamās fotogrāfijas tapušas 1939.gadā un atspoguļo tā laika aktuālos notikumus. Pēc fotogrāfa rokraksta redzams, ka viņš bijis augstas klases meistars, bet gan viņa personību, gan fotogrāfiju tapšanas mērķi apvij noslēpums. Viņa uzņemtās fotofilmas vairāk nekā astoņas desmitgades bija glabājušās kādā dzīvoklī Rīgā, līdz ziņas par tām parādījās internetā un piesaistīja vēstures interesenta Valda Gavara uzmanību.

No reklāmām 20. gadsimta 20. - 30. gados, kas tika publicētas radiofona programmās, līdz pagājušā gadsimta 50. - 60. gadiem, kad cilvēki rakstīja sūdzības par pārraižu skanējuma laiku maiņu. Kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri lapoja senākās radio programmas, savukārt Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Raivis Vilūns stāsta par "Rīgas Viļņu" pirmsākumiem.
 

Kāpēc mums patīk grāmatas, kurās kaut ko glābj un izglābj? Par to domājam ar Kārli. Runājam arī par pasakām, kuras nekad nebeidzas. Lasām Dainas Ozoliņas "Izglābt vasaras brīvlaiku" ("Zvaigzne ABC") un Andre Snaija Magnasona "Laika lādi" ("Liels un mazs")

Radioiestudējums "Mērijas Popinsas dzimšanas diena". Pamelas Treversas stāstu tulkojusi Vizma Belševica, dramatizējuma autore Amanda Aizpuriete, mūzikas autors Ivars Davidovičs, režisors Andrejs Migla. Lomās Ilze Rūdolfa, Velta Skurstene, Pēteris Liepiņš, Elita Krastiņa, Māris Finks, Helēna Laukmane, Ilze Vazdika, Gundars Āboliņš, Vaironis Jakāns, Imants Adermanis, Miervaldis Ozoliņš, Jānis Kaijaks, Dina Kvelde, Rolands Zagorskis, Zigurds Neimanis, Vera Singajevska, Antra Liedskalniņa.

Iznācis Daces Rukšānes jaunākais romāns “Sarkanais un melnais, un baltais”. Grāmata noslēdz rakstnieces četru romānu ciklu – “Krieva āda”, “Džikī”, “Lu- Lū un Eņģelis” – kas dzimtas sieviešu stāstos, kam netveramu dimensiju sniedz arī grāmatu nosaukumos iešifrētie smaržu nosaukumi, aptver Latvijas vēsturi no pēckara gadiem līdz mūsdienām.

Tajā pilsētā cilvēki dzīvo bez ēnām. Tajā bibliotēkā lasa senus sapņus ar īpašajām sapņu lasītāja acīm. Tā vismaz notiek Haruki Murakami fantāzijā "Pilsēta un tās nedrošie mūri". Sarunā ar tulkotājum Ingūnu Beķeri ir mazliet arī par japāņu valodas gramatiku, jo tas šeit svarīgi… Galu galā - kāds cilvēkam labums no ēnas un sapņiem?

Ir sācies brīnišķīgais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, un šajā brīnumainajā laikā skaistu jubileju atzīmējusi daudzpusīgā un krāšņā dziedātāja Ieva Kerēvica, kurai pa spēkam viss - no popmūzikas līdz džezam. Bet šīsdienas raidījumā mazāk par Ziemassvētkiem, vairāk par Ievu pašu.

Spēlē piedalās: Jānis Novicāns, Roberts Morics Mūrnieks, Edijs Začs un Artūrs Pauļukēvičs.

Ostfoldas muzejā Norvēģijā nupat izveidots piparkūku Doma laukums - ar baznīcu, radio māju un pat svētku egli. Tas tapis jaundibinātā Latviešu amatnieku un mājražotāju apvienībā, kur ļaudis ne tikai cep, bet pin, tamborē, ada un  mīca mālu. Kas ārvalstīs mītošos latviešus motivē kopt latviskās amatniecības un mājražošanas tradīcijas?

2. decembrī apritēja 200. gadskārta kopš pasaulē nācis Krišjānis Valdemārs - ļoti liela, nozīmīga figūra latviešu 19. gadsimta vēsturē. Par Krišjāni Valdemāru saruna raidījumā. Stāsta vēsturnieks, Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals. 

Fokusā ivi darbi, kas aplūko varoņus eksistenciālas krīzes priekšā, taču variē starp nostaļģiskas kino pasakas un kino šausmu stāsta modalitātēm – proti, amerikāņu neatkarīgā un Holivudas kinematogrāfa kustcelēs stāvošā Noa Baumbaha filmu "Džejs Kellijs" un Berlīnes kinofestivālā pirmizrādīto amerikānietes Mērijas Bronstīnas darbu “Ja varētu, es tev spertu”.

Mazais ūdensvīriņš. Otfrīda Preislera pasakas dramatizējums. 

Kādu dienu, kad ūdensvīrs pārnāca mājās, ūdenssieva viņam sacīja: "Šodien tev jāuzvedas pavisam klusu. Mums ir piedzimis mazs puisītis!" "Ko tu neteiksi!" ūdensvīrs priecīgi iesaucās. "Īsts, mazs puisītis?" "Jā, īsts, mazs ūdensvīriņš," sieva atbildēja. Viņš uzaug zivju, gliemežu un gliemežvāku pasaulē. Viņam ir zaļi mati, niedru zaļi svārki, brūnas bikses no spīdīgas zivju ādas un spilgti sarkana cepure ar pušķi galā. Diendienā viņš piedzīvo dažādas dēkas, iegūst jaunus draugus un iepazīst plašo pasauli.

No mājražošanas savā virtuvē līdz Bricēnu ceptuvei Lēdmanes pagastā un beķerejai Lielvārdē - tāds bijis Purvinsku ģimenes ceļš. Tētis Valdis cep rupjmaizi, konditorejas cehā top dažādi saldumi, bet meita Liene kopā ar vīru vada beķereju Lielvardē. Mammas Ārijas sapnis bija izveidot aitu ganāmpulku, bet visi kopā saimniecībā uzņem tūristus, stāsta par maizes ceļu no miltiem līdz maizei un cienā ar picām.