Piektdiena, 2022. gada 9. decembris

Vārda diena: Sarmīte, Tabita

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Rakstu meklēšana

Augusts, 2022

Uz Tomi pie folkloras grupas “Graudi” pēc Daugavas plostnieku dziesmām

Uz Tomi pie folkloras grupas “Graudi” pēc Daugavas plostnieku dziesmām

Augstāk par zemi

Šogad starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” skatē folkloras kopa “Graudi” no Tomes tika novērtēta ar pirmo kategoriju, jo bija sagatavojusi programmu ar Daugavas plostnieku dziesmām. “Graudu” izpētītā un iedzīvinātā tēma šobrīd ir aktuāla – Gaujas plostniecības interesenti, apvienojušies biedrībā, jau panākuši, ka Gaujas plostnieku prasmes kopš 2018. gada iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Par Daugavas plostniekiem līdz šim bija dzirdēts mazāk. Taču, lūk, Tomē joprojām dzīvas ir atmiņas ne tikai par plostnieku, bet arī Daugavas laivinieku-pārcēlāju klātbūtni.

Jūlijs, 2022

Jūnijs, 2022

Maijs, 2022

Pārdaugavas folklora, Vidzeme un kara stāsti. Saruna ar Gati Ozoliņu

Pārdaugavas folklora, Vidzeme un kara stāsti. Saruna ar Gati Ozoliņu

Zinātnes vārdā

Kas ir Pārdaugavas gars? Kāpēc 19.gadsimtā pēc stāstiem bija jāiet uz krogu? Ko par Rīgas apkaimēm pagājušajā gadsimtā vēsta stāstnieki? Kas ir vērtums? Kāpēc folklora ir dzīva? Kādas bija populārākās stāstu tēmas 19.gadsimtā? Kā ģimenē rodas folklora? Ko mums māca stāsti no pirmā pasaules kara laika? Kāpēc LSD ūdensapgādes sistēmā ir laba tēma folkloras radīšanai?

Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieku Gati Ozoliņu.

Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Decembris, 2021

Vai zini, ka egle Ziemassvētku tradīcijās savulaik lietota kā mūzikas instrumets ķekatās?

Vai zini, ka egle Ziemassvētku tradīcijās savulaik lietota kā mūzikas instrumets ķekatās?

Vai zini?

Eglītes ienākšana mūsu tradicionālajās Ziemassvētku svinībās ir salīdzinoši nesena. Kaut arī dažos vēsturiskos avotos ziņas par eglītes rotāšanu Latvijā ir pat no 16. gadsimta, ejot pat tiktāl, ka daži pētnieki uzstāj, ka pirmā eglīte "dedzināta" tieši Rīgā 1510. gadā, skaidrs, ka plašāk tā Latvijas pilsētnieku mājās ienāca un tika rotāta tikai 19. gadsimta beigās, pārmantojot to no Latvijā mītošajiem vāciešiem, bet laukos vēl vēlāk – 20. gadsimta sākumā. Krietni senāk latvieši pazinuši un lietojuši mūzikas instrumentu "eglīte". Kā liecina etnomuzikologa Valda Muktupāvela savāktā informācija grāmatā "Tautas mūzikas instrumenti Latvijā", eglīte darināta no egles (vai kāda cita koka) īsākas vai garākas galotnes, un tā pieskaitāma pie kāta grabekļu instrumentu grupas. Mūsdienās labi zināmais trīdeksnis ir seno laiku eglītes jaunākais brālis.

Jūnijs, 2021

Janvāris, 2021

Novembris, 2020

Oktobris, 2020

Augusts, 2020

Zane Zajančkauska: Skaitāmpanti ir sena, bet mūsdienās tomēr aizvien dzīva parādība

Zane Zajančkauska: Skaitāmpanti ir sena, bet mūsdienās tomēr aizvien dzīva parādība

Pārmijas

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” no 31. augusta līdz 30. septembrim apskatāma izstāde “Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”, kas piedāvā iespēju iepazīties ar skaitāmpantiem, kurus bibliofils Oto Bongs no 1945. līdz 1952. gadam pierakstījis dīpīšu jeb pārvietoto personu nometnēs Otrā pasaules kara izskaņā. Par izstādi stāsta kuratore Zane Zajančkauska.

Jūlijs, 2020

Jūnijs, 2020

Dekadences uguns. Dzejniece un rakstniece Zemgaliešu Biruta

Dekadences uguns. Dzejniece un rakstniece Zemgaliešu Biruta

Zemgaliešu Biruta (īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione) dzimusi 1878. gada 14. oktobrī Stāmerienas muižā. Daudzi posmi viņas biogrāfijā palikuši nepierakstīti, nepiefiksēti un līdz ar to šodienas cilvēkam neizzināmi. Spriežot pēc ierakstiem baznīcas grāmatā, Konstances vecāki Emīlija un Pēteris apprecējušies dažus mēnešus pēc meitas nākšanas pasaulē. Tomēr apkārtnē klīduši nostāsti par bērna "neskaidro izcelšanos", proti, ka Konstance esot kāda vācu muižnieku dzimtas Lēvisu of Menāru (Löwis of Menar) pārstāvja ārlaulības bērns, bet par to, protams, neesot pieklājies skaļi spriedelēt, bet nedaudzajos avotos, kur runāts par Konstances ģimeni, Pēteris Grencions pieminēts kā viņas patēvs. Brāļu vai māsu Konstancei nebija.

Februāris, 2020

Par rituālu kā senu kultūras zīmi

Par rituālu kā senu kultūras zīmi

Laika Ritu Raksti

Tradicionālās kultūras raidījumā "Laika Ritu Raksti" par rituālu kā senu kultūras zīmi runā filoloģijas doktore Beatrise Reidzāne, folkloras kopas "Delve" vadītāji Aina un Gvido Tobji.

Ar “gudru” maskošanos Līvānos aizvadīts XXI Starptautiskais masku tradīciju festivāls

Ar “gudru” maskošanos Līvānos aizvadīts XXI Starptautiskais masku tradīciju festivāls

Pēcpusdiena

Šajā nedēļas nogalē Līvānos aizvadīts XXI Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurš ik gadu pulcē arvien lielāku dalībnieku skaitu. Šogad tajā piedalījās 25 masku grupas no Latvijas, kā arī viesi no Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un pat Centrālāfrikas republikas Kamerūnas. Divu dienu garumā Līvānu novadā notika dažādas ar maskošanos saistītas izdarības - tradicionālie masku gājieni, Meteņdienas svinēšana, meistardarbnīcas, skate jeb masku tradīciju izrādīšana, kā arī starptautiska konference.

Andris Kapusts aicina dzīvot saskaņā ar dabu

Andris Kapusts aicina dzīvot saskaņā ar dabu

Radio vilks dabā

Daudzi cilvēki musdienās runā par pārpuli vai depresiju, un ikviens ir dzirdējis par to, ka vajadzētu dzīvot vairāk saskaņā ar dabu. Par to, kā mēs varam pielāgoties dabai un tās laikam  radījumā stāsta folkloras kopas "Grodi" dibinātājs Andris Kapusts, kurš ikdienā vadās pēc principa, ka ir ļoti svarīgi cilvēkam saprast, kurā vietā mēs, kā dzīva radība, atrodamies pēc dabā iekārtotā laika jēdziena. Ja jau mēness spēj veidot paisumus un bēgumus okeānos un jūrās, kā tas ietekmē mūs?

Novembris, 2019

Radījuši ko jaunu un nebijušu. "Raxtu Raxti" valsts svētkos

Radījuši ko jaunu un nebijušu. "Raxtu Raxti" valsts svētkos

Atspere

Sestdienas rīts "Klasikā" arī šoreiz atsperīgs. Ciemos nāk mūziķi Kristīne Kalniņa un Emīls Zilberts, jo 18. novembrī muzikālā apvienība "Raxtu Raxti" aicinās uz tikšanos Latvijas svētku lielkoncertos. Kopā ar Lieni Jakovļevu no "Klasikas" "Atsperi" vada Marts Kristiāns Kalniņš.

Oktobris, 2019

Februāris, 2019

Janvāris, 2019

Novembris, 2018

Jūlijs, 2018