Preses relīzes
Radīta medijpratības spēle jauniešiem „Smadzeņu skalotava”
Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu lsm.lv medijpratības projekta ietvaros ir radījis interaktīvu spēli skolēniem „Smadzeņu skalotava”. Spēles mērķis ir rosināt jauniešus kritiski vērtēt medijos un sociālajos tīklos pieejamo informāciju. Spēle piedāvā uz mirkli iejusties lielvalsts prezidenta Trampa, vides aktīvistes Grētas, karalienes Elizabetes II un jauniešu vidū populārā Tiktoka tēlos, cenšoties izprast, kā personiskā pārliecība vai lomai piedēvētās intereses, vērtības un citi faktori var ietekmēt tā rīcību publiskajā telpā. Noslēgumā spēlētājs saņem faktu pārbaudes projekta Re:Check vadītājas Evitas Puriņas padomus, kā neļaut sev izskalot smadzenes un izvērtēt pieejamās informācijas patiesumu un pilnīgumu. Spēle latviešu un krievu valodā pieejama: https://www.lsm.lv/smadzenu-skalotava un var kalpot kā ilustratīvs materiāls skolām, runājot par medijpratību, politisko un mediju dienaskārtību, kā arī propagandu.
"Jaunieši un skolēni ir svarīga sabiedriskā medija auditorija, tajā pašā laikā viņus uzrunāt ir liels izaicinājums. Šī spēle ir viens no virzieniem, kā gribam ar 9.-12. klases skolēniem runāt par medijpratību. Izklaidējošā un asprātīgā veidolā esam ietērpuši kritiskās domāšanas treniņu – rādām, kā veidojas viedokļu līderu teiktais, kādēļ viens un tas pats notikums caur dažādiem informācijas avotiem jeb vēstnešiem var tikt atspoguļots atšķirīgi,” stāsta Latvijas Radio Ziņu dienesta multimediālā satura producente un spēles veidotāja Justīne Savitska.
Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, informācijas aprites ātrums un apjoms ar katru dienu pieaug. Mainās arī mediju lietošanas paradumi. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta veiktais pētījums „Latvijas mediju ekoloģija: Ceturtās industriālās revolūcijas izraisīto pārmaiņu analīze” – liecina, ka 59% jauniešu vecumā no 16-24 gadiem informāciju par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē iegūst no sociālajiem tīkliem. 86,4% – no interneta ziņu portāliem. Šo divu informācijas resursu mijiedarbība ir nepārtraukta – portālos nereti tiek atspoguļots politiķu, viedokļu līderu, influenceru un organizāciju paustais skatījums uz notikumiem. Savukārt ziņu portālu izvēlētie virsraksti un saturs tiek pārpublicēts sociālajos tīklos.
Spēlē skolēni var pārbaudīt savas "smadzeņu skalotāja" spējas un iejusties dažādu viedokļu līderu ādā vai darīt to, ko vislabāk prot internets – jokot par visu. Izvēloties vienu no četrām atšķirīgām lomām, spēlētājam ir jāatlasa iespējamie attēli, kurus savos sociālajos tīklos varētu publicēt izvēlētais tēls. Spēles beigās spēlētājs uzzina, vai ir pratis komunicēt atbilstoši izvēlētā tēla izteiksmes veidam, kā arī saņem skaidrojumu par tā uzvedību publiskajā telpā. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes un sociālo mediju pētniecības laboratorijas Re:Check vadītāja Evita Puriņa skolēniem sagatavojusi padomus, kā vieglāk izvērtēt sociālajos tīkos un interneta vietnēs pieejamās informācijas patiesumu un pilnīgumu.
Balstoties uz mērķauditorijas aptaujām, "Smadzeņu skalotavā" iekļauti aktuāli un vairumam zināmi notikumi un temati, piemēram, koronavīrusa pandēmija, globālā sasilšana, Brexit, bēgļu uzņemšana Latvijā un citi.
Līdzīgi kritēriji bijušu tēlu izvēlē– būtiski, lai jaunieši tos atpazīst un to dienaskārtība, idejas un izteiksmes veids būtu iespējami atšķirīgs.
Tā piemēram spēles tēls Tramps publiskajos izteikumos izceļ sevi un savas administrācijas panākumus. Valstis, medijus un cilvēkus dala savējos un pretiniekos. Mēdz izteikties populistiski, pārspīlēt faktus un pat apšaubīt savu citātu patiesumu, ja mainījis viedokli. Savukārt veidojot Elizabetes II tēlu, ņemts vērā, ka viņa savu viedokli politiskos jautājumos publiski izsaka ļoti reti. Strīdīgie temati parasti ir tikko manāmi karalienes runās, turklāt – ilgi pēc atrisinājuma. Arī tvītos, oficiālajos paziņojumos vai līdzjūtības vēstulēs Elizabete II ir neitrāla – nenostājas kāda pusē. Tikmēr aktīviste Grēta pārsvarā runā par vides jautājumiem, asi kritizējot politikas veidotājus un lielos piesārņotājus. Viņai mēdz pārmest melnbaltu skatījumu un viņu nereti diskreditē vecuma dēļ. Populārās lietotnes "TikTok" tēls priekšroku dod izklaidei. Jaunieši to izmanto, lai skatītos un radītu asprātīgus video. Medijos ziņots par drošības risku un satura cenzūru lietotnē, bijušas arī tiesvedības un valstu aizliegumi lejupielādēt "TikTok".
"Smadzeņu skalotava" ir spēle, kurā tāpat kā reālajā dzīvē saduras fakti, viedokļi, pieņēmumi un meli. Ceram, ka tā kalpos arī kā ilustratīvs materiāls skolām, runājot par šobrīd tik aktuālo medijpratību vai kritisko domāšanu,” pauž J. Savitska.
Spēles veidotāji uzsver, ka spēlē redzamās frāzes ir "Smadzeņu skalotavas" veidotāju autordarbs, nevis patiesi citāti. Tās ir iedvesmotas no īstiem personu izteikumiem, pietuvinātas to reālajam izteiksmes veidam un pielāgotas "Smadzeņu skalotavas" vajadzībām.
Veicinot kritisko domāšanu un vairojot medijpatības nozīmi, ar spēles rezultātiem spēlētāji tiek aicināti dalīties sociālajos tiklos izmantojot tēmturi #PaskaloSmadzenes.
Projekta tapšanu finansiāli atbalsta Baltijas Mediju izcilības centrs.
_______________________________________________________________________
Plašāks konteksts
Spēle „Smadzeņu skalotava” ir daļa no plašāka Latvijas Radio Ziņu dienesta un lsm.lv medijpratības projekta un sižetu sērijas, kurā stāstīts par žurnālistu drosmi 20. gs 80. gados, pievēršoties mediju nozīmei Latvijas tautas atmodas veicināšanā un neatkarības atgūšanā. 2020. gada 4. maijā apritēs 30 gadi, kopš Augstākā padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio piedāvā ierakstu ciklu, kas veltīts mediju lomai ceļā uz šo vēsturisko notikumu: https://www.lsm.lv/temas/zurnalisti-cela-uz-4-maiju/
Lai gan spēle nav tieši saistīta ar atmodas laiku, tā mūsdienīgā kontekstā aplūko arī propagandas tēmu, kura padomju laikos bija neatņemama mediju sastāvdaļa. Nevar noliegt, ka tā savu aktualitāti nav zaudējusi, taču jāņem vērā būtiskās izmaiņas mediju vidē – propaganda vairs nav tik atklāta, turklāt, apzīmējumi „propaganda” un „viltus ziņas” ir kļuvuši par ieročiem – tie tiek lietoti publiskajā telpā, lai diskreditētu sev netīkamu informācijas avotu viedokli un piešķirtu teiktajam melu auru.
Indra Zomerovska
Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas
Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 28808589
E-pasts: indra.zomerovska@latvijasradio.lv
