Preses relīzes
Ar mediju kopprojektu “Mūžīgie bērni” vēlas panākt izmaiņas smagi slimu bērnu aprūpē
No 29. jūnija līdz 13. jūlijam sabiedriskajos medijos un rebaltica.lv varēs sekot līdzi analītiski pētnieciskam projektam „Mūžīgie bērni”. Žurnālisti skaidros – kāda ir valsts nostāja un kādai tai jābūt, lai uzlabotu dzīvi ģimenēm, kurās aug smagi slimi bērni. Ko nozīmē veltīt dzīvi kāda cita dzīvei? Tikt galā pašu spēkiem, lūgt palīdzību vai pieņemt neiedomājami smagus lēmumus? Projekta veidotāji vēlas panākt reālus uzlabojumus „mūžīgo bērnu” aprūpes jomā, nodrošinot atbalstu vecākiem, sakārtojot asistentu un terapeitu pieejamību, veidojot plānveidīgu ilgtermiņa programmu apmācībai un atalgojuma celšanai, kā arī sekmējot dienas centru izveidi visā Latvijā. Projekts tapis pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica iniciatīvas, sadarbojoties ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas Ziņu dienestiem.
"Mēs sākām mūžīgo bērnu tematu pētīt tad, kad kāda izmisusi vecāku grupa pirms Ziemassvētkiem videoklipā lūdza Valsts prezidentu palīdzēt viņiem būt vecākiem, nevis nodot bērnus aprūpes centros, jo vecāki pārguruši un izdeguši. Vienkārši aizķēra sirdi, pazīstot vecākus, kas pārdod savas dārgākās lietas, lai varētu atļauties terapiju. Vecākus, kuri aizbrauc no Latvijas, jo nav atbalsta sistēmas un attieksmes. Kuri baidās par brīdi, kad viņu bērniem paliks 18 un viņiem vairs nebūs nekāda atbalsta. Salīdzinoši uz pārējo fona, palīdzībai nemaz nevajag tik daudz naudas. Sazinājāmies ar sabiedriskajiem medijiem, ar vecāku grupām un vienojāmies, ka viņu prasību izpilde vienkārši ir jāpanāk – cilvēcības vārdā," skaidro Re:Baltica izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga.
Nepietiekams atbalsts ģimenēm
Statistika ir skaudra: bērnu–invalīdu skaits Latvijā aug. Valsts uzskaitījusi 8330 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Tas ir apmēram tik pat, cik iedzīvotāju ir Bauskā vai Iecavas novadā. 2548 no viņiem nepieciešama īpaša aprūpe un kopšana. Trūkst resursu, kas ļautu īpašajiem bērniem un viņu vecākiem dzīvot labāk – šogad nav paredzēts iedalīt papildu naudu ne asistentiem, ne viņu apmācībai, ne psiholoģiskai palīdzībai vecākiem.
Pēc vecāku uzstāšanās Saeimā, uz kuru līdzi bija paņemti arī bērni, par 100 eiro tika palielināti pabalsti, taču sistēmiskas izmaiņas nenotiek. Asistentu un terapeitu trūkst. Līdztekus regulārām terapijām bērnam, ir nepieciešams psiholoģiskais un praktiskais atbalsts vecākiem, kuri cieš no pārguruma un izdegšanas. Vecāki, kuri spēj sniegt mieru un prieku, ir šo bērnu lielāka vajadzība – mūža terapeiti, kuriem pašlaik nav nodrošināts sociālais atbalsts, apmaksāta psihoterapija un laiks atpūtai.
Dienas centri, kas vismaz uz īsu laika periodu nodrošinātu atpūtu vecākiem, ir maz. Piemēram, Rīgā esošais centrs Atelpas brīdis vienlaikus spēj uzņemt astoņus bērnus, lai gan bērnu–invalīdu skaits galvaspilsētā ir teju divarpus tūkstoši. Valsts neapmaksā īpašo bērnu vecāku psihoterapijas pakalpojumus, tāpēc nav zināms, cik liels aprūpētāju skaits cieš no depresijas, izdegšanas vai citām diagnozēm.
Neziņa un nošķirtība ir „mūžīgo bērnu” ģimeņu ikdiena. Vecākiem trūkst informācijas, kāds atbalsts viņiem ir pieejams – neskatoties uz to, ka ir valsts garantētais “grozs”, ko var papildināt katra pašvaldība, nav vienotas vietnes pat atsevišķu pašvaldību ietvaros, kur pakalpojumus var ieraudzīt.
Trūkst skolotu asistentu
Lai gan katram bērnam no piecu gadu vecuma pienākas valsts apmaksāts asistents, Latvijā nav organizēta asistentu tīkla, dienesta vai organizācijas, kas nodrošinātu šādu pakalpojumu. Deviņos no desmit gadījumiem par saviem “mūžīgajiem bērniem” rūpējas ģimenes, aprūpes centros dzīvo ap 200 bērniem. 70 % gadījumu asistenti ir bērnu vecāki, kuri saņem niecīgus invaliditātes pabalstus, tāpēc nereti dzīvo uz nabadzības un izdegšanas sliekšņa, jo nevar atļauties noalgot asistentu.
Latvijā nav izglītības programmas asistentu sagatavošanai, speciālisti netiek mācīti un darba samaksa ir nesamērojami zema. Tāpēc nereti vecāki palīgus meklē paši – internetā, draugu vidū, vienlaikus paši arī apmācot cilvēkus bērna aprūpē.
Asistentu pieejamība ļautu saglābt ģimenes, ļautu pārgurušajiem un nemitīgā trauksmē dzīvojošajiem vecākiem iziet no mājas divatā un atgriezt viņus darba tirgū. Īpašo bērnu vecākiem ir tiesības uz dzīvi, bet asistentiem – uz cilvēka cienīgu algu un sociālajām garantijām.
Jauns sadarbības formāts sabiedrisko mediju starpā
Kopprojekta īstenošanai pirmo reizi apvienoti sabiedrisko mediju ziņu dienestu resursi – Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondenta Kristapa Feldmaņa un producentes Ellas Semjonovas veidotie analītiskie sižeti par “mūžīgajiem bērniem” un viņu ģimenēm aktuālo problemātiku būs gan klausāmi radio, gan skatāmi televīzijā. Un otrādi – Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālistu Vitas Anstrates, Zandas Ozolas–Balodes un atbildīgās redaktores Dagnijas Neimanes-Vēveres veikumam arī varēs sekot līdzi ne vien TV ekrānos, bet arī audio sižetos Latvijas Radio.
Pētnieciski analītiskie sižeti no 29. jūnija līdz 13. jūlijam ik dienas plkst. 07.50 skanēs Latvijas Radio 1 programmā „Labrīt”, būs skatāmi ik vakara ziņu pārraidē “Panorāma” plkst. 20.00, kā arī izvērsti lasāmi Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vietnē rebaltica.lv un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Papildu informācijai:
Ieva Aile
Komunikācijas un multimediju daļas vadītāja
Latvijas Radio
Tālr.: 29104676 | e-pasts: ieva.aile@latvijasradio
