Saeimas aizkulisēs atsākušās diskusijas par iespējām mīkstināt nosacījums, ar kādiem ārvalstnieki Latvijā var nopirkt uzturēšanās atļaujas. Jautājumu ir aktualizējušas vairākas sabiedriskās organizācijas, kuras dēvē arī par “interešu lobijiem”. Vēl pagājušā Saeima pagājušā gadā padarīja stingrākus kritērijus, kas jāizpilda, lai varētu iegūt uzturēšanās atļauju.

Jautājumu analizē arī plašsaziņas līdzekļi: plašāks materiāls bija TV3 1. februāra raidījumā “Nekā personīga”, laikraksts “Dienas Bizness” 2. februārī rīkoja konferenci "Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja". Vai ko varētu un vajadzētu mainīt jautājumā par uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Aktuālā temata studijā diskutē Saeimas deputāti Jānis Dombrava (Nacionālās apvienība), Ivars Zariņš (Saskaņa) un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns.

Ivars Zariņš uzskata, ka pagājušā gadā pieņemtās izmaiņas ir viens no simptomātiskiem piemēriem, kā pieņem lēmumus. Kārtējais lēmums, kas pieņemts bez ilgtermiņa skatījuma. Koalīcijai tas derēja, jautājums, vai tas derēja valstij? Zariņš arī nesaista nacionālās drošības jautājumus ar uzturēšanas atļauju tirdzniecību. VIņš uzsver, ka atļauju tirdzniecības kritēriju mīkstināšana dos labumu tautsaimniecībai, kā arī norāda, ka pareizi un pārdomāti rīkojoties, var atrast risinājumu, ka ekonomika iegūs, gan drošība necietīs.

Jānis Dombrava atgādina Nacionālās apvienības nostāju, ka šāda termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība pret nekustamo īpašumu būtu jāslēdz. Viņš tajā saskata riskus valsts drošībai, izaicinājumus tautsaimniecībai un ierobežojošus faktorus iegādāties mājokļus vietējiem iedzīvotājiem.Dombrava norāda, ka pagājušā gadā labākais iespējamais risinājums bija sliekšņa pacelšana. Runāt par sliekšņa pazemināšanu šajā ģeopolitiskajā situācijā būtu absurdi.

Mārtiņš Bitāns skaidro, ka Latvijas Bankas analīze ir balstīta uz makroekonomiskiem aprēķiniem. Secinājums – šobrīd būtu jēga un pamats pārskatīt šo prgrammu mīkstināšanas virzienā. Atslēgas vārds ir “tieši šobrīd”. Banka atbalstītu kritēriju mīkstināšanu, jo redz, ka Latvijas ekonomika strauji atdziest.