Ikviens ir gaidīts atpakaļ. Tas ir sauklis, ar kuru Latvija vilina atgriezties milzīgo aizbraucēju pulku. Bet ir arī pretēja pieredze. Profesors Uģis Gruntmanis, kuru kolēģi uzskata teju par rokzvaigzni medicīnā, pēc atgriešanās no ASV dzimtajā Latvijā izrādījies nederīgs nevienam amatam, uz ko pretendēja. Raidījumā Atvērtie faili pētām, vai Gruntmaņa gadījums ir izņēmums, vai tā ir tomēr plašāka problēma un mūsu veselības aprūpes sistēma atgrūž tos, kas nav savējie.

1.daļa. Atgriešanās

Pēc 22 gadiem Amerikā dakteris Uģis Gruntmanis ar ģimeni uz Latviju pārcēlās pērn. Šobrīd Covid-19 pandēmijas dēļ gan viņš atkal ir iestrēdzis ASV, kur viesojās pie bērniem.

Saiti ar Latviju Gruntmanis nebija pārrāvis ne brīdi. Būdams Teksasas universitātes profesors un iekšķīgo slimību rezidentūras vadītājs, viņš pie sevis aicināja Latvijas jaunos ārstus. Ar daktera labvēlību jaunu pieredzi Amerikā guva 30 mūsu mediķi. Gruntmanis no tālienes ar stratēģa aci arī vērīgi sekoja Latvijas veselības aprūpes attīstībai un, ja pamanīja nejēdzības, par tām rakstīja preses publikācijās un sociālajos tīklos. Piedāvāja šķietami loģiskus sistēmas uzlabojumus. Lasīja lekcijas.

Esot Amerikā, Gruntmanis bija padomnieks dažiem ministriem, arī Ilzei Viņķelei, kad viņas pārziņā bija labklājības joma. Abi tagad rīvējas sociālajos tīklos, tomēr Gruntmanis Viņķeli uzslavē kā zinošu ministri un atzīst – kaunas par laiku, kad bija viņas ārštata padomnieks.

Pēdējās Valsts prezidenta vēlēšanas Gruntmanis sauc par ceļu uz labāku Latviju. Arī viņš vēlējies dod lielāku artavu Latvijas uzlabošanā, taču izrādījās, ka Latvijas medicīnā Gruntmanim vietas nav.

Gruntmanis bija pieteicies konkursos uz Stradiņa slimnīcas valdes vadītāja un padomes locekļu amatiem. Nedabūja nevienu no tiem. 

2.daļa. Neieņemamais Stradiņu cietoksnis

Konkursus uz šiem amatiem rīkoja Veselības ministrija. Padomes locekļus meklēja uzreiz visām trijām universitātes slimnīcām – Stradiņa, Austrumu un Bērnu slimnīcai, un lūkoja, lai katras padomē būtu cilvēks, kas atbildētu par veselības, finanšu un pārmaiņu jautājumiem. Konkursam bija piesaistīts personāla atlases uzņēmums “AMROP”. Tā vadošā pētniece Aiga Ārste-Avotiņa stāsta, ka katrā profilā uz vienu vietu pretendēja gandrīz 10 cilvēki.

Veselības joma Stradiņa slimnīcā uzticēta Lietuvas medicīnas zinātņu universitātes Kauņas klīnikas ģenerāldirektoram Renaldam Jurkevičam. Pārējos divos profilos kandidāti bija vietējie. Ārste-Avotiņa uzskata, ka konkurss bija godīgs un caurspīdīgs.

Tikmēr Gruntmanis konkursu norisi kritizē, lai gan atzīst, ka padomes atlase bijusi labāk organizēta nekā valdes. Gruntmanis īpaši kritizē konkursu uz Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu. Tur komisijā bija trīs Veselības ministrijas ierēdņi, Pārresoru koordinācijas centra juriste un Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra.

Prezentējot savas ieceres, Gruntmanis minējis Eiropas un pasaules klīniku labākos piemērus. Rosinājis kārtību, ka vadošos amatus var ieņemt uz noteiktu termiņu.

Gruntmanis spriež, ka uzvarētājs, bijušais veselības ministrs Rinalds Muciņš, labāk pārzināja Latvijas likumus un Ministru kabineta noteikumus lielo slimnīcu pārvaldībā. Viņš saka – ja būtu zinājis, ka tos prasīs zināt tik skrupulozi, būtu iekalis no galvas. 

Latvijas Radio neļāva iepazīties ar konkursa vērtēšanas dokumentiem un uzzināt kandidātu vērtējumus, jo šo informāciju sargājot datu regula.

Neoficiālās sarunās ārsti min, ka Gruntmanim kaitēja viņa asā mēle un vēlme saļodzīt sistēmu. Tai skaitā, to, kuru izveidojis ārsts kardiologs Andrejs Ērglis – ietekmīga figūra Stradiņa slimnīcā.

Ērglis slavens ar stentu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Stentus lieto, lai atvērtu nosprostotus asinsvadus, tā novēršot sirdslēkmi. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” savulaik atklāja, ka Latvija stentu izmantošanas ziņā izceļas pasaules mērogā un pieļāva, ka šo invazīvo metodi izmanto pārāk bieži, pat gadījumos, kad varētu izlīdzēties ar zālēm. Gruntmanis jau tolaik kritizēja, ka šī programma ir pārāk necaurspīdīga un ļauj lielai valsts naudai nonākt pie konkrētiem ārstiem. Tāpat viņš aizrādījis par klīnisko pētījumu finansējuma neskaidrajiem ceļiem.

Gruntmanis saka, ka uzņēmies tādu kā mikrofona lomu, publiski runājot par problēmām medicīnā. Latvijas ārsti viņu atbalsta, bet baidoties viedokli paust publiski.

Pēc neveiksmes valdes un padomes konkursos Gruntmanis cerēja vadīt Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centru. Šobrīd tam nav vadītāja, taču arī šis postenis izrādījās nepieejams.

Endokrinoloģijas nodaļas virsārste Lauma Jaunozola Gruntmani sauc par augsta līmeņa speciālistu un stāsta, ka visi septiņi centra ārsti aicinājuši slimnīcas valdi Gruntmani pieņemt darbā par centra vadītāju. Ārstu iesniegumu, kurā lūgts Gruntmanim uzticēt Endokrinoloģijas centra vadību, slimnīcas valde saņēma 27.februārī. Bet izrādījās… vairākus gadus stāvējusī vakance nupat likvidēta.

Ārste Jaunozola joprojām ir pārliecināta, ka Gruntmanis būtu liels ieguvums gan pacientiem, gan slimnīcai. Viens no iemesliem, kāpēc jaunie ārsti aizbrauc uz ārzemēm, ir zemais atalgojums. Otrs iemesls – viņi Latvijā nav sajutuši atbalstu un izaugsmes iespējas, spriež Jaunozola. 

Jāatzīst, ka vēl pirms Stradiņa slimnīcas konkursiem Gruntmanim piedāvāta valdes locekļa amats citā - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Dakteris neslēpj, ka par to runājis ar Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti un uz to pamudinājusi veselības ministre Ilze Viņķele. 

Jaunozola saka – Gruntmanim pārmet to, ka atbraucis un uzreiz vēlas ieņemt kādu amatu, nevis pastrādāt par ierindas ārstu. Viņa piekrīt, ka tas ir diskutējams jautājums, bet no otras puses, sākotnēji viņš nemaz nevarēja strādāt kā ierindas ārsts, jo nebija Latvijas sertifikāta. 

Lai iegūtu atļauju Latvijā strādāt par ārstu, Gruntmanim bija jākārto eksāmens. 

Jāatgādina, ka Gruntmanis pēdējās vēlēšanās pauda vēlmi kandidēt arī uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora amatu, taču viņš tam nekvalificējās, jo nav doktora grāda.

3.daļa. Sistēma

“Es pats esmu sadūries vai pat cietis no tā, ka ir šī nelabvēlīgā attieksme pret augstāk kvalificētiem kolēģiem, kas atgriežas pēc studijām vai darba ārzemēs,” saka profesors Valdis Pīrāgs, endokrinologs, Stradiņa slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs. 

Pīrāgs bija viens no pirmajiem, kurš pēc vairākiem gadiem ārzemēs, Vācijā, kur aizstāvēja arī savu doktora grādu, atgriezās Latvijā. Tas notika 1995.gadā. 

Par medicīnas vidi skarbi izsakās Pīrāgs. Privātajā biznesā tas nav redzams, saka Pīrāgs. Bet valsts un akadēmiskajā sektorā toni nosaka nevis ideja, bet interešu grupas. 

Komentējot Pīrāga teikto, veselības ministre Ilze Viņķele nepiekrīt, ka Gruntmaņa vai Pīrāga piemērs liecinātu par ksenofobiju medicīnā, bet piekrīt tam, ka veselības sistēma jauniem cilvēkiem nav pretimnākoša.

Stradiņu ārsts un 13.Saeimas deputāts Andris Skride arī ir viesojies pie Gruntmaņa ASV. Viņš piekrīt, ka medicīnā ir daudz problēmu. Tāpēc devies politikā. Arī Skride kritizē slimnīcu padomju konkursu. Līdzīgi kā Gruntmanis, Skride pieļauj, ka cilvēkiem ir bail no pārmaiņām, tāpēc konkursos izvēlas kandidātus, kuri savā rīcībā ir prognozējamāki.  

Raidījums Atvērtie faili uzrunāja vēl citus ārstus, kuri nesen no ārvalstīm pārcēlušies uz Latviju. Viņu sajūtas ir dažādas. Neiroķirurgam Jānim Šlēziņam pēc darba Lielbritānijā neviens nav licis šķēršļus, lai sāktu strādāt Stradiņos. Šobrīd gan viņš ir ārsts Bērnu slimnīcā un privātpraksē.

Sirds ārsts Roberts Feders kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā pērn pēc gandrīz 10 gadiem Vācijā. Lielajās slimnīcās darbu viņš nemeklēja, bet īstenoja savu sapni par kardiologa un internista privātpraksi. Feders saskārās ar citu problēmu – garo sertificēšanas procesu.

Bet kas notiks ar dakteri Gruntmani? Vai viņš Latvijai izrādīsies lieks?

Profesors Valdis Pīrāgs stāsta, ka saņēmis slimnīcas vadības vēstuli ar aicinājumu Gruntmanim atrast vietu slimnīcā. Viņš par to šobrīd domā. Vēl pirms tam viņš pats Gruntmanim piedāvājis nepilna laika darbu rezidentu vadībā. Repatriants no tās atteicies.

Gruntmanis neizslēdz, ka, Latvijā negribēts, paliks strādāt Amerikā.