Eiropas Savienības zaļais kurss pieprasa sargāt arvien lielākas dabas platības. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vilcinās, jo cietīs ietekmīgas saimnieciskās intereses.
Māris Sprindžuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: „Nu es to spiedienu izjūtu katru dienu!”
Ieilgušo nenoteiktību izmanto privātie meža īpašnieki, kuri izcērt nozīmīgus biotopus. Tas notiek arī valstij piederošajos mežos.
Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore: „Tie procesi notiek gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpusē”.
Zemkopības ministrija uzņēmuma „Latvijas valsts meži” vadībā ilgstoši izvairās iesaistīt vides ekspertus.
Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Ļoti švaki mums konkursā bija ar pretendentiem!”
Vai Latvijā kokrūpniecības industrija ir pārāk liela Latvijas mežiem un vai vides prasības izdosies līdzsvarot ar industrijas pieprasījumu, pētām Atvērto failu pusstundā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
LVM vispār, manuprāt, pārvērtušies par arogantu plēsoņu, kas nesodīti un bez sirdsapziņas pārmetumiem ar stiprākā tiesībām posta Latvijas mežus, senkapus, kāpas, īpašos biotopus.
Arī tagad – lai sasniegtu 10% vai 30% aizsargājamās platības, viņi domā nevis kā palielināt īpašās mežaudzes, bet manipulē ar datiem un jēdzieniem, pieskaitot grāvju, elektrolīniju, piekrastes un ceļu malas, pat poligonus, lai tikai atskaitē sasniegtu vēlamo! Absurds! Kāda dabas daudzveidība var rasties regulāri izkopjamā ceļa aizsargjoslā vai izdangātā poligonā?
Tas pats ar mizgraužiem – mežziņi gadiem klusi kliedza, ka vasarās mežistrāde jāaizliedz, to var atļaut tikai kukaiņu miera periodā, jo mizgraužus pievilina svaigu zāģu skaidu smarža. Neviens viņos neklausījās – harvesteri taču nedrīkst stāvēt dīkā! Tagad, kad kukaiņi savairojušies nejēgā, atkal varēs slaidi izcirst gan invadētās teritorijas, gan plašā rādiusā ap tām, nevis mainīt ciršanas paradumus.
Domāju, mežu likumdošanā, tāpat kā citās sfērās, ir pieļautas baisas kļūdas, ļaujoties lobistu merkantīlajam spiedienam, kuras jau robežojas ar noziegumu un kuras izlabot diez vai var. 1) likumdevējs pieļāvis plašu mežu masīvu nonākšanu ārvalstnieku rokās. Lai gan vārdos visi ir pret Latvijas zemju izpārdošanu, darbos tas nenotiek un Latvija arī šajā jomā ir izlaupāma trešās pasaules valstiņa. Kādēļ netiek veikta objektīva mežu īpašnieku un izcirtēju uzskaite, viņu darbības analīze? Ciršanas atļaujas, apmežošanu taču saskaņo, dati par darbiem un īpašniekiem tiek apkopoti, kādēļ tos neizmantot? Jo bail, ka atklāsies baisā patiesība? 2) ja kokrūpniekiem trūkst zāģbaļķu, tie jāimportē, tad kādēļ joprojām valsts pieļauj apaļkoku – zāģbaļķu eksportu? Un kādēļ tieši šī pozīcija dramatiski aug? Nevis koksnes pārstrādes produktu, kaut vai zāģmateriālu eksports, bet tieši apaļkoku? Jo tas uzlabo ārējās tirdzniecības bilanci? Nekā cita, izņemot kurināmo koksni (šķelda, granulas), tik apjomīga mums nav?
2) Ārzemju uzņēmumiem un privātpersonām Latvijā pieder meži miljardiem eiro vērtībā. Privātie mežus izcērt daudz vairāk nekā LVM.
3) Visa LVM peļņa aiziet Valsts budžetā jo iedzīvotāji un uzņēmēji nodokļus negrib un nemaksā
Vacija jau sen sapratusi ka ekstensīva mežu izvarošana noved pie ilgtermiņa degradācijas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X