Skaidrs, ka visa dabas aizsardzība Latvijā ir tikai uz papīra, realitātē tā ir fikcija. Saksim jau ar to, ka Latvija melo par mūsu mežu platībām, izmantojot greizu uzskaites metodoloģiju, - ja Eiropa par mežu drīkst saukt vismaz 5m augstu koku audzi, tad Latvijā par mežu uzskaita arī kailcirtes un jaunaudzes, jo tās atrodas meža zemēs. Ar to ierēdņi pasaka, ka mežs nav koki, bet zemes izmantošanas iedalījums “uz papīra”. Tas, ka ne kailcirte, ne jaunaudze vismaz 20-30 gadus neveic meža funkciju, ka izārdīta zemsedze un monokultūru stādījumi neveicina biotopu daudzveidību, šos ierēdņus neinteresē. Toties var skaļi melot, ka Latvija ir zaļākā Eiropas valsts ar milzīgām (dabā neeksistējošām) mežu platībām! Un neviens šie krāpniekiem neprasa – ja jau mums ir tik nenormāli daudz meža, kādēļ jālobē un strauji jāpieņem likums par jaunāku un tievāku koku ciršanu??? Tā taču ir acīm redzama pretruna, kas rāda, ka patiesā aina dabā neatbilst līdzšinējiem apgalvojumiem. Arī pieaugušu koku ciršanas palielināšana šķeldas vajadzībām ir absurda pašos pamatos, jo šķeldai var veidot ātraudzīgo apšu stādījumus, izmantot apaugumu, bet nē – nozare saskata tikai vienu – pierasto – ceļu, par kuru sāpīgi ironizē E.Kušners: “Labprāt nocirtīsim tās staltās egles, ja Latvijas tautai tik ļoti vajag galotni šķeldai!”

LVM vispār, manuprāt, pārvērtušies par arogantu plēsoņu, kas nesodīti un bez sirdsapziņas pārmetumiem ar stiprākā tiesībām posta Latvijas mežus, senkapus, kāpas, īpašos biotopus.

Arī tagad – lai sasniegtu 10% vai 30% aizsargājamās platības, viņi domā nevis kā palielināt īpašās mežaudzes, bet manipulē ar datiem un jēdzieniem, pieskaitot grāvju, elektrolīniju, piekrastes un ceļu malas, pat poligonus, lai tikai atskaitē sasniegtu vēlamo! Absurds! Kāda dabas daudzveidība var rasties regulāri izkopjamā ceļa aizsargjoslā vai izdangātā poligonā?

Tas pats ar mizgraužiem – mežziņi gadiem klusi kliedza, ka vasarās mežistrāde jāaizliedz, to var atļaut tikai kukaiņu miera periodā, jo mizgraužus pievilina svaigu zāģu skaidu smarža. Neviens viņos neklausījās – harvesteri taču nedrīkst stāvēt dīkā! Tagad, kad kukaiņi savairojušies nejēgā, atkal varēs slaidi izcirst gan invadētās teritorijas, gan plašā rādiusā ap tām, nevis mainīt ciršanas paradumus.

Domāju, mežu likumdošanā, tāpat kā citās sfērās, ir pieļautas baisas kļūdas, ļaujoties lobistu merkantīlajam spiedienam, kuras jau robežojas ar noziegumu un kuras izlabot diez vai var. 1) likumdevējs pieļāvis plašu mežu masīvu nonākšanu ārvalstnieku rokās. Lai gan vārdos visi ir pret Latvijas zemju izpārdošanu, darbos tas nenotiek un Latvija arī šajā jomā ir izlaupāma trešās pasaules valstiņa. Kādēļ netiek veikta objektīva mežu īpašnieku un izcirtēju uzskaite, viņu darbības analīze? Ciršanas atļaujas, apmežošanu taču saskaņo, dati par darbiem un īpašniekiem tiek apkopoti, kādēļ tos neizmantot? Jo bail, ka atklāsies baisā patiesība? 2) ja kokrūpniekiem trūkst zāģbaļķu, tie jāimportē, tad kādēļ joprojām valsts pieļauj apaļkoku – zāģbaļķu eksportu? Un kādēļ tieši šī pozīcija dramatiski aug? Nevis koksnes pārstrādes produktu, kaut vai zāģmateriālu eksports, bet tieši apaļkoku? Jo tas uzlabo ārējās tirdzniecības bilanci? Nekā cita, izņemot kurināmo koksni (šķelda, granulas), tik apjomīga mums nav?

1) Ja Latvijā nebūtu tik liela ēnu ekonomika un aplokšņu algu izplatība tad valsts budžets jāglābj ar LVM dividenžu izmaksu.
2) Ārzemju uzņēmumiem un privātpersonām Latvijā pieder meži miljardiem eiro vērtībā. Privātie mežus izcērt daudz vairāk nekā LVM.
3) Visa LVM peļņa aiziet Valsts budžetā jo iedzīvotāji un uzņēmēji nodokļus negrib un nemaksā

Latvija daba ir novesta lidz kliņķim un aiz koksnes neredz visu meža ekosistēmu, ļoti labi ka cenas kapj jo nodokļi arī aug un paši muļķi kas nesaprot cik jaudas var neilgtspējīgi latvijas meži, jo tas vien ka mizgrauzis LVM esot savairojies par LVM kukuruzāsskujukoku tuksnešiem.
Vacija jau sen sapratusi ka ekstensīva mežu izvarošana noved pie ilgtermiņa degradācijas.