Katram septītajam bērnam Latvijā ir uzvedības problēmas vai pastāv to iestāšanās risks. Mums apkārt ir ap desmit tūkstošiem jauniešu, kuri pārkāpj likumu, klaiņo, ilgstoši neiet uz skolu un ir atkarību varā.

Niks, cietumsodu izcietis jaunietis (vārds mainīts): „Pielejot seju, atkal gājām zagt.”

Lai gan nepilngadīgo noziedzība pēdējo desmit gadu laikā mazinās, sevišķi smagu noziegumu skaits nemainās.

Tatjana Caune, Valsts policijas Riska grupu prevencijas nodaļas priekšniece: „Vēl neesam, iespējams, atraduši to veidu kā ietekmēt tieši sevišķi smagos nozieguma veidus.”

Nav arī prognožu, ka bērnu ar uzvedības traucējumiem paliktu mazāk.

Kārlis Mednieks, biedrības „Resiliences centrs” valdes loceklis: „Vecāks, kurš ir tikai darbā, tas noteikti neveicina veseļošanos.”

Kāpēc Latvijā ir tik daudz bērnu ar uzvedības problēmām un kas tiek darīts, lai šo skaitu mazinātu, pētām Atvērto failu pusstundā.