Līdz ar lielāku sankciju piemērošanu Krievijai, mūsu valsts muitnieki konstatē aizvien vairāk mēģinājumu apiet sankcijas. Eksportētāji īsteno dažādas shēmas caur trešajām valstīm.

Atis Pīlāts, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs: „Muita principā lielā mērā ir pakārtojusi savu darbu, lai kontrolētu sankcijas un novērstu to sankciju apiešanu, visus šos mēģinājumus un shēmas.”

Muitnieku pūliņi vainagojušies ar vairāku simtu krimināllietu ierosināšanu un sankcionēto preču konfiscēšanu.

Jānis Nebars, Nodrošinājuma valsts aģentūras Resursu pārvaldes vadītājs: „Tas ir liels skaits ar kravām, kas glabājas mūsu noliktavās.”

Tomēr krimināllietu izskatīšana tik raiti nevedas un konfiscētās preces noliktavā glabājas mēnešiem ilgi. Tas valsts makam rada tēriņus.

Aigars Prusaks, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors: „Valsts nav izdarījusi maksimumu. Mūsu iestādei nav piešķirti resursi izmeklēšanu paātrināšanai.”

Kādēļ divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas mēģinājumi apiet sankcijas eksporta darījumos ar trešajām valstīm nevis sarūk, bet gan pieaug, un kādēļ Latvijā ierosināto sankciju kriminālprocesu izmeklēšana norit gausi, pētām Atvērto failu pusstundā.