Žēl, ka raidījumā netika apskatīta kūdras substrāta izmantošanas ietekme stādu audzēšanā, kas piesaista CO2 - varbūt beigās tā bilance nav nemaz tik slikta, ja skatās kopumā (varbūt kļūdos ar pieņēmumu, tādēļ vēlējos dzirdēt raidījumā apskatus par kādiem pētījumiem vai datiem šajā lietā, ja tādi vispār ir). Un kādas ir alternatīvas kūdras substrātam stādu audzēšanā un to ietekme uz CO2 globāli? Interesanti, vai kūdras izmantošana dārzkopībā tiešām ir tik dabai nedraudzīga, ka to vajadzētu apkarot / likvidēt? Ja kontrolēti ļauj iegūt nelielu apjomu kūdras ar stingriem nosacījumiem pēc ieguves rekultivēt kūdras ieguves vietas, varbūt tas kopumā ir zaļāk, nekā likvidēt nozari, kas tirgu aizpildīs ar alternatīviem audzēšanas substrātu materiāliem (tajā skaitā, sintētiskiem, kas pēc tam radīs atkritumu kalnus), kas globāli varbūt pat palielinās CO2 izmešus. Tas, ka nepieciešams sakārtot adekvātas nomas maksas valstij piederošām zemēm, tam gan piekrītu. Latvijā derīgo izrakteņu ieguves jomā ir tāda birokrātija, kā reti kurā valstī, līdz ar to kontrole teorētiski ir augstā līmenī (problēmas gan ir praktiski ar inspektoru skaitu, taču VVD arvien vairāk izmanto satelītu datus, lai kontrolētu zemes virsmas izmaiņas atradnēs, kas krietni atvieglo kontroli).

Labdien!
Interesanti kādu alternatīvu stādu, tajā skaitā arī meža stādu audzēšanai, iesaka "Zaļās brīvības" gudrinieki? Viss kas aug, piesaista CO2. Dārzeņu piesaistīto apēdam, puķu piesaistītais aiziet dabīgā apritē, daudzgadīgie augi piesaista vēl ilgi pēc iestādīšanas, īpaši jau mežs. Vai to "Zaļās brīvības" gudrinieki ņem vērā? Šobrīd kā viena alternatīva tiek piedāvāta kokosa šķiedra, kuru Eiropā neiegūst. Kādu ekoloģisko pēdu un cik CO2 izmešus radīs šķiedras transportēšana no dienvidu zemēm uz Eiropu. Tam, ka var būt jāuzlabo kontrole, var piekrist.