Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir teju trīskāršojies to jauniešu skaits, kas pēc tīša paškaitējuma izdarīšanas ir nonākuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Karīna Beinerte, bērnu psihiatre BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā: „Mūsu nodaļa stacionārā ir pilna ar šiem jauniešiem, kuri vai nu ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, vai regulāri paškaitējas un dara to ļoti smagā formā, vai kuriem ir ļoti intensīvas pašnāvības domas.”

2022. gadā pašnāvības Latvijā veica trīs skolas vecuma jaunieši, kuri mācījās vienā ģimnāzijā.

Anete Olava, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolas psiholoģe: „Mēs neesam atraduši nekādas kopsakarības starp šiem gadījumiem.”

Eksperti stāsta, ka jauniešu uzvedība ir impulsīvāka, līdz ar to – grūtāk paredzama.

Bērna māte, anonīma: „Bērns vismaz ar draugiem bija dzīvespriecīgs. Bija intereses. Gāja uz dažādiem pasākumiem, ārpusskolas aktivitātēm. Varbūt tas deva maldinošu iespaidu, ka viss ir kārtībā.”

Kāpēc Latvijā tik ļoti ir pieaudzis paškaitējumu skaits jauniešu vidū? Un, vai tas, ka skola ir elitāra negatīvi ietekmē pusaudžu mentālo veselību? To Atvērto failu pusstundā pēta žurnālisti Ieva Alberte un Raimonds Rudzāts.