Kamēr pirms trijiem gadiem pabeigtais dabas skaitīšanas ziņojums ceļoja pa starpministriju apspriedēm, mežsaimnieki visus šos gadus turpināja cirst Eiropas nozīmes biotopus. Valdība janvārī izlēma palielināt apkārtējai videi vērtīgo mežu aizsardzības platības, tomēr dabā tie nav iezīmēti un to iznīcināšana joprojām nav apturēta pat mežos, kas pieder valstij.

Mārtiņš Līdums, Meža pētīšanas stacijas direktors: „Jā, mēs netaisāmies ne melot, ne mānīties – mēs neuztveram to kā neaizskaramības zīmogu!”

Galīgais lēmums, ko darīt ar atrastajiem, taču joprojām neaizsargātajiem biotopiem nu ir atstāts Saeimas ziņā. Lēmuma pieņemšana var vilkties gadiem.

Agnese Priede, sertificēta biotopu un sugu aizsardzības eksperte: „Un tad es teiktu, tur jau nav nekas cits, nu vienkārši, kuram ir stiprāks lobijs. Nu, lobijs, protams, stiprāks kokrūpniecības pusē.”

Dabas aizsardzības organizācijas ir pārliecinātas, ka politiķu vairākums joprojām neapzinās gaidāmās dabas vērtību saglabāšanas nozīmi un to, ka jāgatavojas, ka nākotnē tām būs arvien lielāka ietekme.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs: „Tās pērles, kas Latvijas dabā palikušas, mēs tās vienkārši iznīcinām. Kur tas ir, pēc būtības, jautājums par 60, 80 vai 100 gadu nākotni, kad mēs varētu šīs dabas vērtības atgūt atpakaļ.”

Vai valdības lēmums par gadiem ievilktajiem dabas skaitīšanas rezultātiem apturēs dabas daudzveidībai vērtīgo mežu izciršanu? To pētām Atvērto failu pusstundā.