Vasarā būs pagājuši divi gadi kopš Valsts aizsardzības dienestā Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. Noteiktu skaitu vīriešus tajā iesauc pēc nejaušības principa, bet sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi.
Marita Zitmane, dzimumu līdztiesības pētniece: „Runa ir par to, ka valsts redz kā viena, tā otra dzimuma ieguldījumu kā svarīgu, ka mēs nenoniecinām sievietes kā mazsvarīgākas savas valsts aizsardzībai.”
Lai gan sieviešu interese par dienestu ar katru iesaukumu pieaug, viņu skaits tajā joprojām ir neliels.
Kaspars Pudāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors: „Viņas varētu labāku pienesumu dot nekā puiši, kuri citreiz varbūt kaut kur uzmanību novērš.”
Kamēr Latvijā tikai cer, ka sievietēm palielināsies interese par bruņotajiem spēkiem, obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā jau katra trešā ir sieviete.
Pērs Tomass Bē, Norvēģijas Aizsardzības štāba virspavēlnieks: „Tas bija pretdabiski iesaukt tikai pusi no sabiedrības.”
Kādā mērā Valsts aizsardzības dienests Latvijā ir piemērots sievietēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Mūsdienu karš ir vēl daudz iznīcinošāks. Lielas briesmas piedzīvo arī tie, kam jādzīvo aizmugurē.
Ja karos tiks izkautas arī sievietes, tas nozīmē tautas tūlītēju bojāeju.
Kādreiz bija tādas amazones – karojošas sievietes. Par šo cilti ir saglabājušies tikai nostāsti.
Feminisma mode izgriezt pogas vīriešiem visās iespējamās un neiespējamās jomās ne pie kā laba neved!
ne jau dzimumā!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X