Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto.

Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā ir ļoti liela problēma.”

Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās.

Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve: „Tikai un vienīgi nauda izskatās, ka diktē šo lietu, ka valsts pārvalde tiek digitalizēta, neraugoties uz to, ka cilvēki nav tam gatavi.”

Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem.

Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos: „Nevienam mēs šo prasmi neieliksim ar ministrijas uzdevumu.”

Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, pētām Atvērto failu pusstundā.