Latvijas drošības iestādes pēdējā desmitgadē cieši seko līdzi Ķīnas aktivitātēm mūsu valstī un to vairākkārt min kā potenciālu drošības riska avotu. Ķīna atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, bet tai piederoši kuģi Baltijas jūrā apdraud zemūdens sakaru un enerģētikas tīklus.

Mārtiņš Hiršs, politikas zinātņu doktors, starptautiskās drošības pētnieks: „Tas, ko dara Ķīnas drošības dienesti, ir, pa lielam, tas pats, ko dara Krievija. (..) Mums ir „jāapdeito” tas, kā mēs skatāmies uz Ķīnu.”

Latvijā ar derīgām uzturēšanās atļaujām šobrīd dzīvo teju 800 Ķīnas pilsoņu. Lielākā daļa šeit uzturas, jo saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas darba vai investīciju dēļ.

Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece: „Visus investorus mēs sūtām papildu pārbaudē, kas ir noteikts jau normatīvajos aktos, drošības iestādēm.”

Lai arī drošības iestādes Latvijā Ķīnu saredz kā draudu, uzņēmēji sadarbībai durvis neaizver.

Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecībās un rūpniecības kameras valdes locekle: „Vēstniecība ir aktīva. Viņi visu kaut ko organizē un aicina.”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai investīcijas no Ķīnas – valsts, kas atbalsta Krieviju tās karā pret Ukrainu – Latvijai var radīt reālus drošības riskus?