Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku kārto valsts valodas prasmes pārbaudes A2 jeb pamatzināšanu līmenī. Vairums kārtotāju ir no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, taču neliela daļa ir arī no Āzijas valstīm. Viņi šo eksāmenu mēdz kārtot pēc Latvijā nodzīvotiem daudziem gadiem.
Taka Tanabe, jaunais ķirurgs no Šrilankas: „Es esmu ārsts un skolotājs. Es dzīvoju Rīgā sešus gadus.”
Starp šiem iebraucējiem ir arī studenti, kuri studiju laikā izvēlas valodu neapgūt. Viņi arī norāda, ka latvieši ar viņiem labprātāk sarunājas kādā svešvalodā.
Lāsma Sirmule, filoloģe, latviešu valodas pasniedzēja divās universitātēs: „Diemžēl tas ir lāča pakalpojums! Mēs diemžēl nepalīdzam.”
Nenokārtotu valodas eksāmenu dēļ pēdējos mēnešos uzturēšanās atļaujas Latvijā zaudējuši apmēram 300 Krievijas pilsoņu. Viņiem drīzumā valsts būs jāpamet. Nākamgad valodas prasme būs jāapliecina vēl vairākiem tūkstošiem.
Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja: „Ja tas netika izdarīts, tad viņiem jau sūta vēstulīti, kad viņiem ir jāizbrauc.”
Kāpēc ārvalstnieki, jo īpaši trešo valstu pilsoņi, dzīvojot Latvijā, var iztikt bez valsts valodas prasmēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Latvijā
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X