Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei.

Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [..] tad ieraksta vīru.”

Latvijas likumdošana paredz, ka vīrieši paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad viņiem radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Ekspertu domas par šī termiņa atbilstību – dalās.

Gatis Bušs, sertificēts ģimenes psihoterapeits: „Gads līdz divi gadi ir tas laiks, kad cilvēks atkal nonāk normālā stāvoklī.”

Atbildīgās iestādes augstāk par visu stāda bērna intereses. Starp pieaugušajiem gan izvēršas asas cīņas par uzturlīdzekļu maksāšanu un mantojuma sadali, it īpaši, ja vīrietis ir nomiris un parādās ārlaulības bērni.

Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors: „Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras vienkārši kategoriski atsakās to atzīt. “Nē, tā nevarot būt, tas mums ir tāds trieciens!””

Vai Latvijā paternitātes jautājumos ir pret vīriešiem netaisnīga likumdošana? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.