LSM ziņās: Covid-19 nodaļā nogurums un cerības. «Atvērtie faili» Vecgada vakarā ielūkojas slimnīcas darbā

Ignorējot aicinājumu palikt mājās, Rīgas mikrorajonos svinības sākās jau agrā Vecgada vakarā. Tonakt par mājsēdes pārkāpumiem likumsargi sodīja vairāk nekā tūkstoš cilvēkus. Apmēram tikpat cilvēku Jaungada naktī Latvijas slimnīcu Covid nodaļās cīnījās par savu veselību un dzīvību.

Sērga nešķiro ne jaunos un vecos, ne arī tos, kas tam tic un kas netic. Covid-19 pacientu skaits turpina augt, un slimnīcām atkal jāpārplāno savas nodaļas, lai uz citu pakalpojumu rēķina palīdzētu infekcijas skartajiem.

Raidījums Atvērtie faili Vecgadu pavadīja vienā no Covid slimnīcām. Skaidrojam, kā Covid-19 pandēmijas pārslogotās slimnīcas spēj tikt galā pieaugošo pacientu skaitu un kādas sekas sērga atstās uz sabiedrības veselību ilgtermiņā.

Tuberkulozes un plaušu slimību centrs atrodas Stopiņu novada Upeslejās. Latvijas Radio pie ieejas sagaida pneimonoloģe Agnese Šmite. Šogad svētku dienās dežūrē viņas nodaļa. Dakterei šovakar pievienojusies arī rezidente Ilva Bikanova.

Vecgada vakarā stacionārā atrodas 108 pacienti, no kuriem 45 ir Covid slimnieki. Pēdējo pirms pusstundas uzņēma 37 gadus vecu vīrieti, kuru atveda ātrās palīdzības brigāde. Viņu apskatījusi ārste-rezidente Ilva Bikanova.

Iepriekš vīrietis ievietots Latvijas Infektoloģijas centrā, taču no ārstēšanas stacionārā atteicies un turpinājis to darīt mājās – ģimenes ārsta uzraudzībā. Šobrīd daktere viņa stāvokli raksturo kā relatīvi apmierinošu.

Slimnīcā ir trīs nodaļas, kurās ārstējas Covid-19 pacienti, visi ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu. 4. nodaļa iepriekš bijusi, kā daktere Šmite saka, parasta pneimonoloģijas nodaļa. Šobrīd šeit izveidots Covid-19 pacientu izolators ar 30 gultasvietām, aizņemtas ir 20 no tām.

24 stundu režīmā nodaļā strādā trīs māsiņas, kuras uz maiņām dodas izolatorā uzraudzīt pacientus. Dakterei jānovērtē divu smagu pacientu stāvoklis, jāpaņem asins analīzes. Pirms tam jāpārģērbjas. Slimnīcā vairākas palātas pārveidotas par vienreizējā medicīniskā apģērba noliktavām un ģērbtuvēm. No turienes ārā nedrīkst neko iznest. Tas nozīmē, ka dakterei ārpus izolatora jāatstāj arī dežūrārsta mobilais telefons. Tikmēr norādes, kā rīkoties, ja tas zvana, dotas rezidentei Ilvai Bikanovai.

Ilvai Bikanovai šis ir pirmais rezidentūras gads. Viņa izvēlējusies reimatologa specialitāti, taču šobrīd, tāpat kā citi jaunie ārsti, stājas pandēmijas frontes pirmajās līnijās. Līdz rītam Ilva dežūrēs šeit, un uzreiz pēc tam dosies uz bīstamo infekciju nodaļu Gaiļezerā.

Pēdējā gada dienā „Tuberkolozes un plaušu slimību centrā” uzņemti pieci jauni pacienti. Māsiņas novērojušas, ka svētku dienās viņu ir mazāk. Visticamāk, Covid slimnieki svētku vakaru vēlas pavadīt mājās, tāpēc ciešas līdz rītam, stāsta medicīnas māsa Ērika Paņina.

Šobrīd visi nodaļas pacienti elpo ar skābekļa masku, māsiņām regulāri jāpārbauda, vai viņi nav to nolikuši malā. Vienu slimnieku šovakar pārveda uz reanimācijas nodaļu. Tāpat māsas stāsta, ka pēdējā laikā ienāk krietni smagāki pacienti, un nav tā, ka visi sirgst ar citām nopietnām kaitēm.

Ārstes Agneses Šmites halāta kabatās ir trīs telefoni – privātais, dežūrārsta un trešais paredzēts saziņai ar pacientiem. Ik pa laikam daktere saņem kādu uzmundrinošu ziņu no kolēģiem ar sveicieniem jaunajā gadā.

Desmit minūtes pirms pusnakts esam kabinetā. Galdā tiek likti līdzcilvēku saziedoti un restorānu sarūpēti virtuļi, šādu akciju organizē nodibinājums „Hospiss LV”, savukārt daktere sagādājusi bezalkoholisko šampanieti. Pirmo reizi pavīd svētku noskaņa.

Agnese Šmite atzīstas, ka ļoti gaida nākamo gadu. Viņa ir arī Ogres rajona slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārste, un strādā vēl Rīgas Stradiņa universitātē. Tomēr nedēļā vismaz vienu brīvdienu sev cenšas atveltīt.

Slimnīcas personālam ir nodrošināta iespēja sazināties ar krīžu psihologiem. Dakterei Šmitei gan visvairāk palīdz sarunas ar kolēģiem. Un katram mākonim var atrast zelta maliņu, pat pandēmijā.

„Principā šis ir fantastisks brīdis, kad mēs piedalāmies vēsturē. Tas ir reāli kaut kas tāds, par ko es esmu lasījusi grāmatās, ka kaut kas tāds ir bijis, piemēram, spāņu gripa. Tagad mēs esam vēstures daļa un es šo uztveru kā profesionālu izaicinājumu. Mans šis ir profesionāls izaicinājums. Tā sajūta mani ceļ, protams, kaut kādā ziņā, bet es domāju, ka man ir diezgan viegli runāt tāpēc, ka man nav bērnu un es dzīvoju viena. Bet kā jūtās mani kolēģi, kuriem ir mazi bērniņi vai veci vecāki, vai citi apstākļi, vai viņiem pašiem ir kādas hroniskas slimības. Tas ir ļoti dažādi, un es saprotu arī kolēģus, kuri atsakās strādāt ar šiem pacientiem,” vērtē Agnese Šmite.

„Dzirdat, salūts arī, vai ne? Jā… Bet var jau šaut arī savā pagalmā. Te jau daudz privātmāju. Ir, ir? Jā!!! Laimīgu jauno gadu!!!” vēl daktere.

Jaungada sagaidīšanas brīdī iedomāto vēlēšanos nedrīkstot skaļi teikt, taču daktere Agnese Šmite pārliecināta – lielākā daļa tāpat vēlas vienu un to pašu šim gadam…

Pagājušā gada laikā Latvijā ar Covid-19 saslima vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, un arī es, šī raidījuma autore, biju viena no viņiem…