Ikviens, kuram nācies mājās ko būvēt, zina, ka lietas var nokārtot neoficiāli. Ir cena ar PVN un ir cena bez PVN.

Būvniecības pelēkā zona Latvijā ir milzīga. Pēdējos gados skrūves ir pievilktas stingrāk un situācija mazliet uzlabojusies, tomēr nodokļu nemaksātāji joprojām brīvi piedāvā savus pakalpojumus. Godīgie tirgus spēlētāji neizpratnē rausta plecus, kāpēc valsts to pieļauj. Taču bez vainas nav arī būvnieku lobijs – dažas vajadzīgas likuma izmaiņas tas ir nobloķējis.

Raidījums Atvērtie faili  pēta, kāpēc nodokļu iekasētājiem neizdodas tikt galā ar būvniecības pelēko zonu.

Sludinājumu vietne ss.lv ir pilna ar piedāvājumiem iegādāties dažādus būvizstrādājumus. Kas tās par firmām, bieži nav norādīts. Apzvanu četrus nejauši izvēlētus betona pārdevējus un interesējos par it kā mājas būvniecībai nepieciešamā betona un tā piegādes cenām. Jautāju arī, vai jāmaksā nodoklis. Visi četri apzvanītie piedāvā norēķināties bez nodokļa. To vidū arī firma „Ramkons”.

„Ramkons” savā mājaslapā lepojas, ka ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem nozarē. Tā pamatprodukcija ir betona izstrādājumu ražošana. 2019.gadā firma apgrozījusi 2,2 miljonus eiro. Firma pieder kādam Oļegam Repko, bet valdē darbojas Roalds Frīdenbergs. Sazvanu viņu un prasu, kāpēc piedāvā savus pakalpojumus bez PVN.

Arī zvanot uz vēl diviem numuriem, saņemu piedāvājumu iegādāties betonu, maksājot skaidrā naudā uz vietas. Ja vēlos ar pārskaitījumu, tad gan būšot jāmaksā klāt vēl 21% pievienotās vērtības nodoklis. 

Sludinājumi atspoguļo kopējo situāciju tirgū, saka būvmateriālu ražotāja „Schwenk Latvija” valdes loceklis Jegors Golubevs. „Schwenk Latvija” ir liels spēlētājs vietējā būvmateriālu tirgū. Uzņēmumam pieder vairākas cementa un betona ražotnes, arī karjeri izejvielu ieguvei. 2019.gadā „Schwenk Latvija” apgrozīja 94 miljonus eiro, un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 36 miljonus eiro. Firma ir daļa no starptautiskas kompānijas un, kā uzsver Golubevs, darbojas legāli – līdz ar to izjūt negodīgu konkurenci no tiem tirgus spēlētājiem, kas nodokļus nemaksā.

Rezultātā „Schwenk Latvija” gandrīz vispār neapkalpojot privātpersonas, kas pēc Golubeva aplēsēm varētu veidot aptuveni piektdaļu no visa betona tirgus. Zaudēta konkurences cīņa par šiem klientiem gan esot tikai puse no bēdas.

Uzņēmēja ieskatā tikai neliela daļa no visiem betona piedāvātājiem Latvijas tirgū darbojas legāli. „Schwenk” noalgoti eksperti analizējuši publiski pieejamās ziņas par desmit nejauši atlasītiem konkurentiem.

Izvērtējot šo firmu gada pārskatos norādīto apgrozījumu, samaksātos nodokļus, nodarbināto skaitu un vidējo atalgojumu, „Schwenk” eksperti secinājuši, ka tikai 4 komersanti strādājuši legāli. Lielākā daļa jeb 6 no viņiem varētu būt darbojušies pelēkajā zonā un nodokļus maksājuši tikai daļēji. To kopējais apgrozījums bijis 11 miljoni eiro, bet eksperti pieļauj, ka tas varētu neatspoguļot realitāti. Gadā valsts budžetā nesamaksātie darbaspēka nodokļi - viens miljons eiro.

Nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, vieniem maksājot nodokļus, citiem nē, izjūt arī citi komersanti, komentē Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Būvniecības nozare jau gadiem slīgst ēnu ekonomikā. Jaunākie pieejamie dati ir par 2019.gadu, kad nelegālo daļu būvniecībā lēsa ap 30,7%. Tas ir krietni vairāk nekā valstī kopumā, kur šajā laikā ēnu ekonomika veidoja nepilnus 24%, un tas bija augstākais rādītājs Baltijas valstīs.

Jegors Golubevs no būvmateriālu ražotāja „Schwenk Latvija” ir manījis dažus gadījumus, kad pēc valsts kontrolējošo institūciju intereses komersantu nākamajos gada pārskatos jau redzamas divreiz lielākas algas. Tomēr tie ir pavisam reti gadījumi un kopējo situāciju neuzlabo.