Mazā Latvija pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par koksnes granulu ražošanas lielvalsti. 2019.gadā mēs saražojām trešo lielāko granulu apjomu Eiropas Savienībā, un esam kļuvuši par nozīmīgu kurināmās koksnes piegādātāju citām valstīm. Rūpnieki ar to lepojas, bet vides aktīvisti brīdina, ka par dabai draudzīgo uzskatīto kurināmo īstenībā iegūst uz Latvijas mežu noplicināšanas rēķina.

Vai tiešām granulu ražošana veicina mežu izciršanu un vai tās vispār ir klimatam draudzīgs kurināmais, pētām raidījumā "Atvērtie faili".

Granulas ražo no koka un tā blakus produktiem. Inčukalna granulu rūpnīcu mums izrāda uzņēmuma izpilddirektors Haralds Vīgants. Teritorijā redzami lieli koku krāvumi. Pie vārtiem – rinda ar smagajiem auto, kuru piekabēs apaļkoks. Haralds Vīgants stāsta, ka viņi lielākoties izmanto alksni, vītolu, apsi. Viņš rāda uz apsēm un skaidro – koki izskatās lieli, bet redzams, ka iekšā ir iztrupējuši.

Apmēram puse no izejvielām, ko uzņēmums izmanto granulu ražošanai, ir šāda, kā to sauc industrijā, mazkvalitatīva koksne. Otru pusi veido zāģētavu blakusprodukti – skaidas un šķelda.

Līdz nesenam laikam granulu ražošanai izmantoja tikai vietējos materiālus, taču pirms trijiem gadiem tas mainījās. Siltā ziema apturēja mežizstrādi Latvijā, savukārt Skandināvijā to izdarīja mežu ugunsgrēki. Koksne Baltijas valstīs kļuva dārga.

„Graanul Invest” uzņēmumu grupa ir lielākais granulu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Latvijā atrodas puse no tā 12 rūpnīcām. Bez Inčukalna rūpnīcas vēl ir Launkalnē, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē, un daļa no tām pazīstama ar „Latgran” nosaukumu. Uzņēmums granulas vēl ražo Igaunijā, Lietuvā un ASV.

„Graanul Invest” pieder igauņiem, un tā lielākais īpašnieks ir Rauls Kirjanens. Granulu industrijas uzplaukums pēdējās divās desmitgadēs Kirjanenam ir ļāvis kļūt par Igaunijas ceturto bagātāko cilvēku, kura aktīvus pērn lēsa 350 miljonu eiro vērtībā.

Arī Latvijā granulu rūpnīcas šajā laikā savairojušās kā sēnes pēc lietus. Pavisam to ir 27. Daudzas gan ir mazas ražotnes, ko uzbūvējušas zāģētavas kā blakusbiznesu, lai lietderīgi izmantotu atkritumus. „Graanul Invest” uzņēmumu grupa Latvijā saražo apmēram pusi no kopējā granulu apjoma.

Kā liecina Eiropas granulu nozares pārskats, 2019.gadā Latvijā saražoja tikpat granulu cik Francijā vai Zviedrijā. Lielāki apjomi Eiropā bijuši tikai Vācijā un Krievijā. Pamatu granulu nozares sprādzienam ir devis Rietumeiropas valstu pieprasījums. Latvijā paliek tikai sīka daļiņa granulu, ko izmanto privātmāju apkurei. Pārējo eksportē, un lauvas tiesa aiziet uz Lielbritānijas, Dānijas un Nīderlandes valstu lielajām spēkstacijām. 2019.gadā Latvija eksportēja visu laiku lielāko apjomu - 2,2 miljonus tonnu granulu.

Koksne Eiropas Savienībā ir atzīta par atjaunojamu energoresursu, tāpēc Eiropas valstis, cīnoties pret klimata pārmaiņām, fosilo kurināmo savās spēkstacijās aizstāj ar koksni jeb, kā to mēdz dēvēt, biomasu.