Statistika rāda, ka Latvijā ar demenci slimo astoņi ar pusi tūkstoši cilvēku. Taču tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām mūsu valstī. Patiesībā ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku. Un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.

Par noklusēto diagnozi – demenci – runājam raidījumā Atvērtie faili. Kāpēc smaga un nedziedināma slimība Latvijā kļuvusi par noklusētu diagnozi? Tiek lēsts, ka tūkstošiem cilvēku sadzīvo ar šo slimību, bet nav diagnosticēti, un arī palīdzību nesaņem ne paši, ne tuvinieki, kuriem 24 stundas diennaktī nākas uzņemties rūpes par demences slimnieku.

Šo slimību izraisa dažādas izmaiņas galvas smadzenēs un asinssvados. Biežākais demences cēlonis ir Alcheimera slimība, kas vairumam saistās ar smagiem atmiņas traucējumiem. Taču demences iespaidā slimnieki arī zaudē orientēšanās spējas telpā, laika izjūtu, mainās viņu raksturs, garastāvoklis un uzvedība. Iespējamas redzes, dzirdes un pat smaržas un garšas halucinācijas. Turpinājumā ar savu pieredzi dalās Ginta.

Raidījumā uzklausām sešus tuviniekus. Praktiski visos gadījumos pirmie simptomi paslīdēja garām tuvinieku uzmanībai. To, ka tie nav nedz untumi, nedz ekstravaganta rakstura iezīmes vai kaprīzes, pat paši tuvākie cilvēki pamana novēloti.

Jebkuras citas neārstējamas slimības gadījumā astoņi ar pusi tūkstoši nedziedināmu cilvēku liktos daudz. Taču Latvijas gadījumā statistikā atspoguļotā aina ir ļoti nepilnīga. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD lēš, ka Eiropas Savienības valstīs demence ir aptuveni septiņiem, astoņiem procentiem iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem. Un pat 40% jeb katram otrajam vai trešajam vecumā virs 90 gadiem.

Salīdzinoši zemāks demences pacientu skaits ir tikai valstīs ar īsāku dzīves ilgumu. Latvija patiešām ir valsts ar zemu vidējo dzīves ilgumu uz citu attīstīto valstu fona. Taču pat tādā gadījumā demences rādītājam būtu jābūt vismaz divas vai trīs reizes augstākiem. Latvijas rādītājs ir tikai 1,6 procenti iedzīvotāju, kas vecāki par 64 gadiem.

Citiem vārdiem sakot, valsts nav informēta par vēl aptuveni astoņiem ar pusi tūkstošiem cilvēku, kas sirgst no nedziedināmas slimības.

Raidījumu veidoja Imants Frederiks Ozols.