Pirms pusotra gada Latvija par mata tiesu izspruka no finanšu nozares „pelēkā saraksta”. Tajā nonākot, Latvijas bankas un uzņēmumus starptautiskajos norēķinos uzskatītu par riskantiem partneriem.

Ilgi gaidīta ziņa – Latviju tomēr neiekļaus pelēkajā sarakstā un mūs nesauks pa naudas atmazgātāju valsti.

Latvijas Radio rīcībā tagad nonākuši dokumenti, kas paver skatu uz naudas plūsmām, kuru dēļ valstij draudēja nepatikšanas. Latvijas bankas apkalpoja gan Kremlim tuvas aprindas, gan Ukrainas, Azerbaidžānas un Uzbekistānas prezidentu sabiedrotos, kuri, visticamāk, slēpa pašu autoritāro vadoņu īpašumus. Klientu sarakstos ir arī starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos iesaistītas firmas. Mums ir zināmi viņu vārdi un konkrēti naudas pārskaitījumi.

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa: .. šie ir diezgan tipiski, tāda vidēja mediāna par to, kas notika Latvijas bankās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile: Mēs savu kā valsts kopumā, visi kopā pļauku sejā par šīm darbībām esam dabūjuši.

Kāda nauda plūda caur Latvijas banku kontiem, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.