nepieciešams īpašs Latvijas koeficients, kas atspoguļotu mūsu valsts mežrūpniecības un medību nozares lielvaras specifiku, kas jāiekļauj metodikā

Nu, bet kā kronis visam šim, izskanēja vakardienas Kārības rullī dzirdētais "šprotu Didža" ieteikums, ka valdībai taču vajadzētu šo cirtējnozares neliešu bandu piesēdināt pie galda ar tekstu:
"Čaļi, jūs TIE, tie, kas māk no viņas (meža nozares) izcelt šobrīd četrus miljardus. Kā izceļam sešus?"

Zemkopības ministrijas atbildīgo Arvīda Ozola un Daces Lucauas afēra ar kūdru.
Kūdras ieguves vietas iznomātas uz desmitiem gadu par neatbilstošu cenu.
Zemkopības ministrija un “Latvijas valsts meži” nomas maksu nav paaugstinājuši. Līdz ar to Valsts kasei iet garām teju 5 000 000 eiro.
Nekā personīga, 19.01.2020

Paldies par vērtīgo raidījumu. Tas ir barbarisms, kas notiek Latvijas mežos un tīrumos. Daba šo trakumu, kas notiek Latvijas laukos noliks pie vietas jau tuvākajos gados. Covids un anomālais vasaras karstums ir tikai prelūdija nopietnākiem procesiem, kuri neizbēgami sāksies, ja neapturēsim šos neliešus, kam absolūti nerūp mūsu bērnu un mazbērnu nākotne.
intenetvietnes EKOMEDICĪNA (www.medusmaize.lv) autors

Par LVM un tagad ta saucamā Māra argumentu par "bļāvēju" skaitu it kā katrā oponentu pusē. Vismazākais tas šobrīd ir " rubītāju" jeb LVM rindās. Nu, ja divi desmiti,mtad tas ir daudz. Otrā pusē ir visa Latvijas sabiedrība, kuras " mutes" esam mēs, nedaudzi VAK, LDF, PDF darbinieki, zinātnieki. Atšķirība tā, ka " riubīšanas" propaganda notiek ar LVM darbinieku mutēm, darba laikā, izmantojot to pašu no valsts meža iegūto naudu. Tai skaitā, pielietojot oficialas represijas, piemēram, policiju un tiesu, lai mūs apklusinātu. Mums, ja vēlamies iebilst,,paust citādu viedokli,mir jāatrod laiks starp saviem ikdienas reālajiem darbiem,mpienākumiem, lai apskatītu stāvokli mežā, braucot ar savu transportu, savu degvielu, un tad jāsēž pie sava datora, tērējot laiku un rakstot IT KĀ ierosinājumus, kam LVM tāpat visus šos gadus uzspļauj no piektā stāva, piedodiet!!!

Tā saucamajam Mārim. Iesaku- atbraukt uz Īles pusi, pastaigāsim, apbraukāsim kopīgi sačakarētās platības, paskaidrosim Jums, kas tiek darīts nepareizi un kas no tā iznāks. Kad meža konsultāciju dienests Pokaiņu mirstošajās egļu audzes organizēja semināru, kur mežzinātnieks Zālīša kungs skaidroja šīs mežkopības kļūdas, vienīgie, kas nepiedalījās- LVM pārstāvji. Egles nupat izbradāja harvesters, tās turpina mirt, tūlīt novāks tās sanitārajā cirtē. Un tad izdzīs vagas un iespraudīs tajās nākošo mirstošo mazbērnu sēriju. Skudras savus pūžņus izvākušas, stirnas ganās manā dārzā, jo tur nav iespējams IEKĀPT... Taču pirms tam vēlams izlasīt Vollēbena grāmatu "Koku slepenā dzīve" un sākt saprast, ka MEŽS nav koku taisnas rindas, bet augsti organizēta sabiedrība, kas vai nu attīstās labi, ja tai ir visas komponentes, vai nu mirst nost pa vienam... Fotogrāfijas ar kardinālām kļūdām varu sūtīt epastā, tās pēdējo 10 gadu laikā sakrājušās desmitiem.

Gribu teikt vēl ko. Par naudu. LVM to skaita tikai savā mistiskajā kabatā. Zebrus- Īles mežu masīvā Ģeografijas fakultātes studentes izstrādāja zinātniskos darbus par nekoksnes vērtībām sajos mežos. Vietējie iedzīvotāji un Dobeles, Jelgavas iedzīvotāji tās šajos mežos iegūst, lieto pašpatēriņam vai realizē tirgū, tā uzturot savas ģimenes. Nocirsts koks dod naudu šodien, un pēc tam 80 gadus no konkrētā nogabala nauda neienāks, būs tikai izdevumi. Mums ir karte, kur attēloti Īles meža nogabali, kuros, prasmīgi saimniekojot, varētu savietot iedzīvotāju ienākumu gūšanu ilgtermiņā ar koksnes ieguvi. Šāda prakse 2012. gadā masīvā tika aizsākta, bet tad LVM atbrīvoja prasmīgo darbinieku, kas to darīja. Pašlaik pašas labākās sēņu un ogu vietas masīvā, ko paši LVM pasludināja par rekreācijas masīvu, ceļu malās ir jau izcirstas kailcirtēs, kā arī nepamatoti,,nesaskaņoti ar sabiedrību, pretēji tās prasībām, ik pa nrīdim uz slikto pusi haotiski tiek mainīti masīva apsaimniekošanas noteikumi, pazudis arī jēdziens " rekreācijas". 2016. gadā pret mani LVM safabricēja pat administratīvo lietu. Taču valsts mežs ir jāapsaimnieko, ievērojot sabiedrības intereses, ierosinājumus. Pēdējos vairs LVM vienkārši nesūtu, vismaz es. Jo LVM mājas lapā ir 30 lappuses aprakstītas ar reģistrētiem prieksļikumiem par šīmmasīva apsaimniekošanu. Rezultāts? Vērā ņemtie vienīgie ierosinājumi ir - tajā un tajā noteikumu lpp. jums trūkst garumzīmes.... Pārējie, kas nākuši no LDF, PDF, VAK, vietējiem iedzīvotājiem, organizācijām, nopietniem zinātniekiem, piem, profesora I. Strautnieka... Paldies, saņēmām! Rubījam tālāk!

Prieks, ka šos jautājumus beidzot skar nopietns medijs. Arī es vēlos pastāstīt visai Latvijai mūsu pieredzi par Īles meža masīvu. Runa šeit ir par divām lietām. Par absolūti ačgārnu meža apsaimniekošanu, kur MEŽA vietā tiek masveidā radīti mežtīrumi, kuru mūžs nebūs ilgs un nekādu labu koksni tie nākamajām paaudzēm nedos. Otra, daudz nopietnāka lieta ir meli un godīgums. Tas bija vispretīgākais, ar ko nācās saskarties visos līmeņos Īles meža un valsts meža apsaimniekošanā vispār. Bet meža augšanai un kopšanai ir savi nosacījumi, ja tos neievēro, mežs neaug vispār. Mežam melus neiestāstīsi.... Un, protams, milzu uzbērumu būve krustu šķērsu mežos, nosprostojot pazemes ūdeņu plūsmas un nolemjot bojāejai vēl kaut cik esošos mežus.

Latvijas mežiem būtu jāaizliedz tērēt publisko naudu mārketingam, jo ar šo budžetu viņi normalizē mežu iznīcināšanu un iespaido auditoriju (piem., komentētāju Māri, ja nu viņš pats nav no Latvijas mežiem). Padarot atkarīgus medijus, kuriem finansē lielus reklāmas laukumus, producē raidījumus, dod grantus autoriem utt, Latvijas meži rada vidi, kurā valda viens viedoklis, un tas ir pašu Latvijas mežu ieinteresēts viedoklis. Ir zināms, cik rūpīgi Latvijas meži strādā pie lobēšanas, iebiedēšanas ar finansējuma atņemšanu, ja kāds influenceris parakstās vienā vēstulē ar ornitologiem.
Ir skaidrs, ka mežs nav tikai koksne, bet ekosistēma, kuru veido viss kopums – baktērijas, augi, sēnes, dzīvnieki, putni utt. Latvijas meži par mežu dēvē laukumu ar kokiem un lielceļiem, respektīvi – mežs ir koksne. Sabiedrībai lielāka vērtība būtu ilgtspējīgā dabas ekosistēmas uzturēšanā un attšitīšanā, nevis atsevišķu turīgu cilvēku radīšanā, iztīrot dabas resursus. Latvijas mežu apsaimniekotāji pierāda, ka ir veiklu menedžeru - biznesmeņu komanda, kas veido savu vērtību uz kopējā labuma rēķina. To var salīdzināt ar ponzi shēmām, kur ar labi pārdodamu, "seksīgu" stāstu tiek iztīrītas investoru kabatas.

Zemkopības ministrs vēstulē pamāca Latvijas valsts mežus un Valsts meža dienestu kā apiet valdības rīkojumu?! Patiešām to dara Gerhards??

Ļoti labi, ka žurnālisti atkal ir pievērsušies to noziegumu atklāšanai, ko vienā mierā piekopj valsts resors – meža nozares kartelis kopā ar zināmu politisko grupējumu jumtu. Stāsts par tiem pašiem jau līdz nelabumam publiski rādītās un pierādītās krāpniecības shēmās darbojošamies visas sabiedrības dabas resursa pārvaldnieku a/s "Latvijas valsts meži". Tam, kādā veidā, cik rafinēti, cik "karteļveidīgi" ZM tiek safabricēti mormatīvi, lai "likumīgi" izzagtu Latvijas sabiedrībai piederošos vērtīgos dabas resursus, šajā gadījumā – mežus ar visu, kas tajos – gan koksnes, gan nekoksnes vērtībām. Visu to, kas pieder visai mūsu sabiedrībai. Žurnālisti, lūdzu, nepastājieties tikai pie dažiem sižetiem. Ejiet tālāk.

Un vēl. Kā teica Lennebergas Emīls: "Tad kad man nav naudas es nevaru dzert limonādi, tad kad man ir, tad nedrīkstu, kad tad lai es dzeru?"
Līdzīgi ir arī ar mežu, tad kad grib cirst to kad tas ir jaunāks, tad ir bļaušana, ka cērt jaunu mežu, tad kad tas paliek vecāks, tad atkal ir bļaušana, ka cērt vecu mežu. Kad tad lai to cērt?
Dažiem jau gribētos, lai to nedara nekad, tomēr jāatceras, ka tam tomēr ir arī cits pielietojums ne tikai bioloģiskās pārpilnības nodrošināšana, tas ir viens no retajiem atjaunojamajiem resursiem, kas saules gaismu un CO2 izmešus pārvērš cilvēcei noderīgā resursā, tai skaitā enerģijā, neradot ķīmiskus pārpalikumus un atkritumus, kā piemēram par salīdzinoši labu alternatīvu uzskatāmās saules baterijas. Kā būtu, ja meža vietā mēs izveidotu saules bateriju lauku?..

Padomju laikos nedrīkstēja izcirst mežus. Vismaz ne tādos rūpnieciskos un mežus iznīcinošos apmēros kā to drīkst darīt Brīvvalsts laikā, kad neviens neko nekontrolē, bet valda visatļautība. Mežus kurus divas paaudzes neaizskāra nu nežēlīgi izcērt jaunā privāto buržuju saujiņa un pārdod par lētu cenu pāri jūrai. Vai ilgi pietiks divu paaudžu saudzētā. Diezin vai. Ceru, ka daba nosmacēs šos alkatīgos neliešus mārus.

Raidījuma autoriem - MALAČI!!!
Tā turpināt.
Tauta jāceļ kājās.

Oi nu tikai nevajag atkal. Kāds būs raidījuma formāts? Četri tā saucamie vides eksperti un dabas aktīvisti nobļaus vienu saimnieciskās darbības pārstāvi? Spriežot pēc citātiem un bildītes ar stārķi un celmu izskatās, ka raidījuma veidotāju viedoklis jau ir skaidrs pirms diskusijas un visticamāk arī pirms raidījuma veidošanas. Šī te bļaušana par izciršanu jau turpinās 30 gadus, kā par brīnumu vēl aizvien izrādās, ka ir par ko bļaut (lai gan izrādās, ka mazo ērgļu piemēram mums ir vairāk, kā jebkur). Par tā saucamajiem biotopiem, kas gandrīz visi ir savulaik (vai pirms 60 vai 140 gadiem ) bijuši vai nu izcirtumi/vai lauksaimniecības zemes, vai lai atgādinu, ka pirms un arī dabas skaitīšanas laikā atbildīgās organizētāj amatpersonas solīja ar putām uz lūpām, ka dabas skaitīšana nekādā mērā neietekmēs saimniecisko darbību. Mēs tikai saskaitīsim, lai zinātu kas un cik mums ir, tas arī viss - tā tika teikts. Negribat pieaicināt kādu no VARAM lai paskaidro, kas pāris gadu laikā noticis ar šiem solījumiem?